Mobilā versija
+2.8°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
5. novembris, 2017
Drukāt

Pa likteņa grāmatā ierakstītajām vietām: Ieplāno patriotisku ekskursiju! (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ziemassvētku kauju muzejā.

Gatavojoties valsts dzimšanas dienai, pašvaldības rīko svētku pasākumus, uzņēmēji gādā par svētku koncertiem, suvenīriem un kūkām sarkanbaltsarkanās krāsās, iedzīvotāji arvien biežāk pie krūtīm piesprauž karoga lentītes. Patriotisma jūtas spēcinās arī ekskursijās pa Latvijas vēsturē nozīmīgām vietām, kas atklāj notikumu un cilvēku likteņu stāstus, uzrunā un neatstāj vienaldzīgu.

Pa likteņa grāmatā ierakstītajām vietām

Plānojot ekskursijas novembra svētku laikā, var izvēlēties izbraukumus uz vietām, kas saistītas ar patriotisma tēmu kādā no valsts kultūrvēsturiskajiem novadiem. Piemēram, Vidzeme glabā stāstus par sarkanbaltsarkanā karoga dzimšanas vietu, Brīvības cīņām, Cēsu pulka skolnieku rotu un atmodas laiku, jo Cēsis tiek dēvētas par mūsu sarkanbaltsarkanā karoga dzimteni.

Tagadējā valstiskuma simbols radīts 19. gadsimtā, pamatojoties uz seno letu jeb letgaļu karoga aprakstu, kas pirmoreiz minēts 13. gadsimta Atskaņu hronikā, aprakstot Zemgales valdnieka Nameiša vadīto zemgaļu karagājienu pret Rīgu. Tādējādi tas uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē. Gadsimtu gaitā šis krāsu savienojums tautā bija saglabājies, un arī Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī notika zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Cēsu Jaunās pils muzejā var noskaidrot, kas bija pirmie Cēsu iedzīvotāji un kāda bija dzīve viduslaiku pilsētā, apskatīt interaktīvo ekspozīciju “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un restaurēto pils 18. – 19. gadsimta interjeru vai Cēsu ainavu vērot no pils Lademahera torņa. Pilsētas centrālās daļas – Vienības laukuma – dominante ir Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem veltītais Uzvaras piemineklis.

Netālu no Siguldas ir Mores kauju piemiņas vieta, kur bija vienas no sīvākajām cīņām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Kaujās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai. Šobrīd muzeja militārajā ekspozīcijā aplūkojams padomju armijas tanks T-34 un militārā tehnika, kara laika ieroči, apbalvojumi, karavīru formas tērpi un piederumi, Mores kaujas situācijas makets un kartes, teritorijā ir bunkurs un tranšejas, kas sakoptas ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru atbalstu.

Zemgalē tiek pieminētas leģendārās Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara vietās Ložmetējkalna apkārtnē. Mūsdienās vieta ir izveidojusies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šajā teritorijā saglabājušies unikāli tā laika laika fortifikācijas elementi. Brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas – t. s. vācu vaļņa, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā. Pats Ložmetējkalns ir vienīgais kultūrvēsturiskais dabas liegums Latvijā, un te uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām. Interesants apskates objekts ir vairākus metrus garš priedes koka zobens, kas simbolizē latviešu strēlnieku pārcirsto vācu aizsardzības līniju.

Par Otrā pasaules kara notikumiem liek aizdomāties Salaspils memoriālais ansamblis, kur saglabājies daudz liecību par vēstures drūmākajām lappusēm dažādos laika posmos, īpaši Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Šodien memoriāls ir piemiņas vieta totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām, bet jau 16.–18. gadsimtā Salaspils apkaimē bija ne viena vien tiesas un soda vieta. Taču šī apkaime ar savu baisumu vēl vairāk ir pievilkusi lielākos pagājušā gadsimta ļaunumus neatkarīgi no valstspiederības un nacionālajām pazīmēm. Šeit mocekļi cieta gan no brūnā mēra, vēlāk – arī no sarkanā, tādēļ memoriāls atgādina par karagūstekņu un civiliedzīvotāju nometinājuma vietām. Te vēl joprojām vaid zeme, bet tik klusu, ka vienīgi klusumā ik pa laikam skan sirdspuksti kā mūžīga piemiņa.

Vidzemē kā tautas nemitīgas atjaunotnes un izaugsmes simbols top dāvana Latvijai simtgadē – Likteņdārzs. Te apvienojas izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, sagaida Sirdsakmens un no skatu terases paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu. Likteņdārzs top kā vieta, kur apjaušams mūsu stiprais latvietības stāsts – Daugavas spēks, latviešu vēsture un liktenis. Tiek veidota vieta, kur satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne, lai sniegtu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē.

Sarkanbaltsarkanais afišās

Par laika posmu starp 11. un 18. novembri īpaši piedomājušas Latvijas lielākās koncertzāles novados.

Nozīmīga izrāde Cēsu koncertzāles repertuārā ir režisora Valtera Sīļa iestudējums “Andrievs Niedra”, kas stāsta par kontraversālu personību Latvijas vēstures kontekstā. Ik gadu pieminam svarīgo uzvaru Cēsu kaujās gandrīz pirms 100 gadiem pār latviešu mācītāja, sabiedriskā darbinieka, politiķa un rakstnieka Andrieva Niedras sabiedrotajiem – vācu Landesvēru, uzskatot šīs kaujas par būtisku pagrieziena punktu neatkarīgas Latvijas valsts izveidē. Ko tobrīd varēja domāt vēlāk par Latvijas tautas nodevēju nodēvētais Andrievs Niedra? Izrāde ļauj ieskatīties Andrieva Niedras atmiņās, labāk izprotot Latvijas valsts tapšanas laiku, vēsturisko kontekstu un vēlākās interpretācijas no valdošās varas puses, parāda kādreizējās situācijas un izšķiršanās neviennozīmīgumu, aicina domāt un vērtēt kritiski.

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ar muzikālu stāstu “Latvijas gredzens” ieskandina Latvijas simtgadi, un līdz pat valsts jubilejai šis koncertcikls būs veltīts visiem Latvijas novadiem.

Kupla ir Rēzeknes koncertzāles – Latgales vēstniecības “Gors” – svētku programma. Te būs skatāms gan vēsturiski hronoloģisks pētījums par latviešu strēlnieku bataljoniem, to veidošanos un dalību Pirmā pasaules kara kaujās, par Latvijas brīvības cīņām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās mājās – nesen dibinātajā Latvijas valstī, gan skanēs lielkoncerti – “Kurzemes gredzens” un “Dod, Dieviņi”. Ikkatrs no tiem rādīs latviskuma plūdumu cauri laika griežiem, akcentējot vērtības, kas liek justies piederīgam un lepnam par mūsu zemi un tautu, meklējot senu tradīciju un rituālu vajadzību un vietu mūsdienu dzīves izpratnē un ritējumā.

* Patriotisms – savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā. (Avots: Latviešu literārās valodas vārdnīca)

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kā ekskursija var būt patriotiska?:)Vai nu ceļo vai nē.

    • Muļķīgs jautājums. Novembra mēnesī Cēsīs pieteiktās ekskursijās lūdz padziļināti likt uzsvaru uz vietām un notikumiem, kuri saistīti ar Latvijas valsts svētkiem, tātad patriotisko audzināšanu, un kas visvairāk priecē, ka arī šādu vēlmi izsaka krievu skolas.

Draugiem Facebook Twitter Google+