“Aviācija ir sava pasaule. Man patīk būt tai piederīgai,” teic nacionālās aviosabiedrības “Air Baltic” stjuarte Baiba Lasmane.
“Aviācija ir sava pasaule. Man patīk būt tai piederīgai,” teic nacionālās aviosabiedrības “Air Baltic” stjuarte Baiba Lasmane.
Foto – Karīna Miezāja

Lai kļūtu par stjuartu, jābūt atbildīgam, veselam, svešvalodas zinošam 2

“Mūsu spēcīgākais ierocis ir valoda un komunikācija, tāpēc stjuartam jāpiemīt labām saskarsmes spējām, jābūt aktīvam un ar vēlmi palīdzēt. Ir jābūt lielai vēlmei darīt šo darbu. Ar to vien, ka patīk lidot kā pasažierim, nepietiks,” saka Baiba Lasmane, kura par stjuarti nacionālajā aviosabiedrībā “Air Baltic” strādā jau desmit gadus. Pēdējos gados viņa apmāca arī topošos stjuartus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

“Pasažieri galvenokārt redz, kā stjuarti viņus sagaida un apkalpo lidojuma laikā, taču mūsu galvenais uzdevums patiesībā ir nodrošināt pasažieru drošību. Piemēram, uz borta esošo avārijas aprīkojumu pārbauda tieši stjuarti. Turklāt ikdienā sastopamies ar ļoti daudzām neordinārām situācijām, kurās jāprot rīkoties profesionāli un apdomīgi, piemēram, sniedzot kādam pasažierim nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tāpēc ir jābūt augstai stresa noturībai. Jāspēj arī pašam izlemt, ko kādā situācijā darīt, jo visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties lidojuma laikā, nav iespējams paredzēt un ietvert apmācībās,” Baiba turpina stāstīt par stjuarta profesiju.

Viņa pati ir piemērs, kā stjuarts var arī kāpt pa karjeras kāpnēm. “Air Baltic” stjuartiem ir trīs “dienesta pakāpes” – vēl apmācāms stjuarts, stjuarts juniors un vecākais stjuarts. Kad vecākā stjuarta amatā uzkrāta zināma pieredze, var sākt apmācīt citus.

Īsa, bet intensīva apmācība

CITI ŠOBRĪD LASA

Baibai pašai stjuartes amats nebūt nebija bērnības sapnis. Lai apgūtu svešvalodas un labāk iepazītu citas valstis, viņa bija devusies uz Dāniju un dzīvoja ģimenē, kurā visi saistīti ar aviāciju. Ģimenes galva bija pilots, viņa dzīvesbiedre – stjuarte. Aviatoru dzīvesveids Baibu ieinteresēja, tāpēc, atgriezusies Latvijā, viņa pieteicās “Air Baltic” rīkotam potenciālo stjuartu konkursam.

Tieši tas varētu būt ērtākais veids, kā kļūt par stjuartu, – pieteikties aviosabiedrību rīkotajos konkursos, bet jārēķinās, ka konkurss ir gana liels – ne visus gribētājus uzņem. Liela daļa aviosabiedrību pašas apmāca savus topošos darbiniekus. “Savus” stjuartus “Air Baltic” apmāca divus mēnešus, kuru laikā topošie uzņēmuma darbinieki apgūst gan teorētiskas, gan praktiskas zinības. Cik bieži notiek jaunu darbinieku meklēšana? Tas atkarīgs no tā, cik strauji katrā konkrētajā brīdī aug aviosabiedrība. Tā kā vasara katru gadu ir karstākais lidojumu laiks, janvārī parasti tiek meklēti arī potenciālie jaunie stjuarti, lai viņus pagūtu apmācīt līdz vasaras sezonai. Vakances parasti izsludina uzņēmuma mājaslapā tīmeklī. Vispirms kandidātiem izstāsta par uzņēmumu, par to, kas tiek sagaidīts no tā darbiniekiem. Gadās, ka jau pēc šīs uzņēmuma prezentācijas daļa pretendentu atbirst – paši saprot, ka darbam aviācijā tomēr nebūs piemēroti. Tālākajā atlases procesā potenciālajiem jaunajiem stjuartiem jāstāsta par sevi, jāparāda savas komunikācijas spējas, svešvalodu prasmes. Lidsabiedrības “Air Baltic” stjuartiem noteikti jāpārvalda latviešu, angļu un krievu valoda, vēl kādas valodas prasme tiek uzskatīta par priekšrocību. Seko arī individuālās intervijas, pēc kurām kļūst skaidrs, kuri varēs piedalīties apmācībās. Baiba atzīst: daļa apmācāmo arī atbirst skološanās procesā, jo “mācības nav vieglas, turklāt pilnībā notiek angļu valodā, un tās ir intensīvas, jo īsā laikā jāapgūst daudz tēmu”. Apmācību laikā nākamie stjuarti gūst informāciju gan par to, kā gādāt par drošību gaisa kuģī, kā atpazīt bīstamas vielas, gan arī par to, kā sniegt medicīnisko palīdzību, kā lidmašīnas apkalpei profesionālāk sadarboties savā starpā. Lidmašīnas apkalpe katrā reisā mainās, tāpēc stjuartiem jāmāk saprasties arī ar kolēģiem, dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem.

“Stjuarta darbā un arī jau mācību procesā svarīga augsta atbildības izjūta un punktualitāte, bet jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu un vēl nav guvuši pieredzi, dažkārt nav gatavi to darīt atbildīgi: ierasties katru dienu un noteiktā laikā,” turpina Baiba. Apmācību laikā izspēlē arī dažādas situācijas, kādas var rasties lidojuma laikā. Piemēram, jādzēš degoša lelle – it kā pasažieris. Dažkārt jau tad kļūst skaidrs, ka kāds no apmācāmajiem nevarēs darīt stjuarta darbu tāpēc, ka stresa situācijā nespēj adekvāti reaģēt. Pēc apmācību beigām jānokārto eksāmens, kurā jautājumi ir par katru mācībās apgūto tēmu. Stjuartiem, tāpat kā citiem aviācijā strādājošajiem, svarīga ir arī laba veselība. Tāpēc pirms pieņemšanas darbā to rūpīgi pārbauda.

Var palīdzēt arī pilotam

Vai nepieciešamības gadījumā stjuarts spētu arī nosēdināt lidmašīnu? “Apmācībās, protams, sniedz informāciju arī par lidmašīnu tehniskajiem aspektiem,” atbild Baiba. “Par pilotu darbu zinām mazāk. Taču lidmašīnu var nosēdināt arī autopilots. Ar grāmatu palīdzību stjuarts var palīdzēt pilotam nosēdināt lidmašīnu, ja otram pilotam kaut kas atgadījies, taču nevaru apgalvot, ka stjuarts to varētu izdarīt patstāvīgi.”

Reklāma
Reklāma

Stjuartam jāturpina mācīties visu laiku. Ik gadu ir kursi, kuros apgūst aktuālāko nozarē, diskutē, piemēram, par to, kā novērst aviokatastrofas. Paredzams, ka nākamajos kursos tiks apgūts, kā rīkoties situācijās, kad viens no pilotiem kļūst neadekvāts, kā tas bija “Germanwings” lidmašīnas katastrofas gadījumā. Ik gadu stjuartiem jākārto testi, lai aviosabiedrība pārliecinātos, vai viņi joprojām ir piemēroti šim darbam. Diemžēl ne vienmēr šī sistēma pilnībā nostrādā. To apliecināja skandāls Norvēģijā, kur apcietināja “Air Baltic” lidmašīnas apkalpi par atrašanos reibumā lidojuma dienā. “Tā ir nebijusi un ļoti nepatīkama situācija,” atzīst Baiba.

Bonuss – izdevīgi ceļojumi

Lidojot parasti var redzēt, ka stjuarti ir gados jauni cilvēki. Vai, pārsniedzot zināmu vecumu, aviosabiedrību darbiniekiem lidot vairs neļauj? Baiba atbild noliedzoši: “Air Baltic” strādā arī stjuartes, kuras šo darbu darījušas vēl pirms nacionālās aviosabiedrības dibināšanas. Taču bieži ir tā, ka pēc ģimenes izveidošanas stjuartes šo darbu atstāj, kaut gan patiesībā gaisa kuģu pavadones darbs esot gluži labi apvienojams ar bērnu audzināšanu, ja vien strādā samazinātu slodzi. Gados vecākām stjuartēm gan ir biežākas veselības pārbaudes un, protams, ka cienījamākos gados biežāk atklājas kādas veselības problēmas, kas neļauj lidot. Stjuarta profesijā gūtās prasmes gan lieti var noderēt tālākai karjeras veidošanai jau uz zemes. Puiši stjuarta darbu dažkārt pamet, lai kļūtu par pilotiem.

Kas stjuarta darbā Baibai patīk? “Aviācija ir sava pasaule. Man patīk būt tai piederīgai,” viņa paskaidro. “Patīk gan darbs, gan tas, ka aizvien nāk klāt jauni pienākumi, arī pašā uzņēmumā šajos gados daudz kas mainījies. Novērtēju darba grafiku – to, ka varu plānot savu laiku. Iepriekš strādāju banku jomā, tāpēc varu salīdzināt. Lieliski ir arī tas, ka stjuarta darbs dod iespēju ceļot ne tikai darba dēļ, bet arī brīvajā laikā. Aviācijā strādājošajiem ir iespēja lidot ar dažādām aviosabiedrībām atvaļinājumā ar daudz zemākām izmaksām.”

Stjuarta darba ēnas puses toties ir lidojumi agri no rītiem vai vēlos vakaros, turklāt fiziski tas ir diezgan nogurdinošs. Ir gan stingri noteikumi par stjuartu atpūtas laiku. Tam jābūt vismaz 12 stundas. Taču, tā kā reisi mēdz kavēties vai arī pēkšņi jāaizstāj kāds kolēģis, darba laiks ne vienmēr beidzas tad, kad iepriekš plānots.

Uzziņa

Lidsabiedrība “Air Baltic” neatklāj, cik pelna stjuarti, vien saka, ka atalgojums esot konkurētspējīgs. Interneta resursi liecina, ka stjuarti pelna, sākot no 450 eiro (apmācību laikā) līdz 1200 eiro (vecākais stjuarts, kam bijis daudz lidojuma stundu).

“Air Baltic” stjuarti tiek apmācīti lidsabiedrības pašas veidotā moderni aprīkotā treniņu centrā. Pati stjuartus apmāca arī otra Latvijā bāzētā aviosabiedrība “Smartlynx”.

“Air Baltic” treniņu centrā individuāli interesenti var pieteikties uz divu nedēļu kursiem. Šādas mācības maksā 585 eiro, un apliecība, ka apgūti šādi kursi, var būt priekšrocība, piesakoties stjuartu apmācībām kādā no aviosabiedrībām.

Latvijas iedzīvotāju vidū stjuartus meklē un atrod arī citas aviosabiedrības, piemēram, “Wizzair”.