Ar liftu pie Staburaga? 0
Nesen inženieris Jānis Jermacāns “LA” piedāvāja savas idejas, kā slaveno Staburaga klinti atsegt apskatei, ar betona ieloku norobežojot Daugavu. Savukārt zemūdens arheologs Voldemārs Rains rosina pa caurspīdīgu cauruli nolaisties Daugavas dzelmē ar liftu. Cik reāls ir šāds priekšlikums?
AS “Latvijas lifts – Šindlers” tehniskais direktors Viktors Hmarnijs pret ideju ir visai kritisks. “To iespējams risināt tikai tad, ja tiktu izveidota stiklota šahta, kurā varētu ievietot panorāmas liftu. Tomēr es uzskatu šo ideju par nedaudz utopisku, jo tāda šahta, kura būtu tik blīva, spiedienizturīga un paredzēta turēšanai zem ūdens, ir visai grūti izveidojama. Būtu jārunā ar celtniekiem, vai iespējams tādu izveidot.”
Stiklotā kabīne un šahta uz sauszemes neesot nekas nereāls, tādas esot daudzviet. Bet, lai šādu liftu izveidotu zem ūdens, svarīga ir hermētiski izolēta caurule, kurā panorāmas liftu var ierīkot, jo liftu sistēmas nav ūdens izturīgas. Vēl šahtā jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai temperatūras svārstību dēļ stikla virsma neaizsvīstu. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu upēs ir tumšs ūdens, kurā grūti kaut ko saskatīt. Šādu tehnisko risinājumu V. Hmarnijs pats nekur nav redzējis. Viņš arī nešaubīgi uzskata, ka šādas sistēmas izveide būtu ārkārtīgi dārgs pasākums.
SIA “Štein lifti” projektu vadītājs Lauris Spičs arī uzskata, ka teorētiski tas ir iespējams. Līdzīgi kā Hmarnija kungs risinājumu viņš saskata ūdensnecaurlaidīgas šahtas izveidē, kurā pēc tam var ievietot liftu.
Līdzīgi lifti esot, piemēram, Minhenē, Dubaijā viesnīcu baseinos, kuru vidū šādā stikla šahtā izveidots zemūdens lifts, lai apmeklētāji varētu aplūkot ūdenī peldošās eksotiskās zivis. Paša lifta izveide varētu izmaksāt ap 25 000 latu, bet galvenās izmaksas visdrīzāk veidotu hermētiskās stiklveida šahtas izbūve.
Vislīdzīgākais iedomātajam liftam atrodas Berlīnē viesnīcā “Radisson Blu”. Tās iekšpagalmā 2003. gadā tika atklāts līdzīga tipa zemūdens lifts, kurš pārvietojas pa milzu 25 metrus augstu cilindrveida akvāriju “Aqua Dom”. Tieši tāpat kā nepieciešams pie Staburaga, arī pie šī lifta pa augšu ved tiltiņš. Lielā akvārija vidū ir akrila šahta jeb cilindrs, kurā savukārt atrodas piecus metrus augsts, 25 tonnas smags caurspīdīgs divstāvu lifts. Cilindriskā akrila konstrukcija tikusi izstrādāta Amerikas uzņēmumā “Reynolds Polymer Technology”. Šī konkrētā cilindra izmaksas kompānija “LA” gan neatklāja – tas esot komercnoslēpums, taču tā laika presē minēti 12,8 miljoni eiro (9 miljoni latu) lielais ieguldījums.
Visdrīzāk šādu lifta kon-strukciju uzstādīt un nostiprināt Daugavā, tekošā un aizsalstošā upē, būtu dārgāk nekā akvārijā, tomēr jāņem vērā, ka Staburagam būtu nepieciešams tikai iekšējais cilindrs.
RTU Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs un projektēšanas biroja “ARHIS” vadošais inženieris Kaspars Bondars ziņo, ka Latvijā tāda izmēra caurules neražo. Viņš stāsta, ka spiediens zem ūdens ir augsts: “Desmit metru dziļumā tas ir divas atmosfēras. Katros nākamajos desmit metros nāk klāt vēl pa vienai atmosfērai. Tāpēc, visticamāk, šahta būtu jāveido apaļa. Materiālam jābūt arī pietiekami biezam, lai tas būtu drošs un izturīgs. Ļoti svarīgi ir arī nostiprināt šo konstrukciju, lai tā neuzpeldētu, jo lielā izmēra dēļ tam būtu milzīgs cēlējspēks, turklāt vēl jārēķinās ar upes straumi. Varētu veidot gravitācijas sistēmu, kad konstrukcija turētos zem ūdens ar lielu dzelzsbetona enkuru vai arī būtu piestiprināta ar stieņiem upes pamatnē. Tomēr jāskatās, kā šādu objektu ietekmētu ledus spiediens.”
Pie aptuvenām aplēsēm, cik šāds “zemūdens brīnums” varētu izmaksāt, nonākt neizdodas. “Vispirms būtu jānoskaidro, kāda ir grunts konkrētajā Daugavas vietā. Tad jāizveido projekts, vismaz skiču veidā. Un tikai pēc tam varētu aptuveni novērtēt, cik šāds projekts un tā realizācija varētu izmaksāt,”
skaidro RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupas vadītājs Aleksandrs Korjakins.
Pagaidām jautājumā ir daudz neskaidrību un arī ekspertu viedokļi pilni kritikas, bet neviens no viņiem arī neapgalvo, ka šāda ideja ir nerealizējama. Visdrīzāk lifts ir uzbūvējams, taču jāšaubās, vai tuvākajos gados Latvijai būs pa kabatai.
