Ar loku uz gumijas cūkām 0
Kamēr 15 Eiropas valstīs mednieki jau gadiem ilgi drīkst medīt arī ar loku, mūsējie loka šāvēji savas bultas raida uz gumijas sivēniem un kartona mērķiem. Latvijas likumu rakstītāji zem Eiropas Savienības zvaigžņotā karoga bieži vien izceļas ar pārlieku centību, kas pašu ļaudīm rada nevajadzīgus šķēršļus un liekas rūpes.
Medību likuma norma, kurā aizliegtas loka medības, ir viens no šādiem gadījumiem. Jaunie likuma grozījumi, kas tiek skatīti Saeimā, paredz kļūdu labot. Pagaidām visskaļāk protestē dzīvnieku aizstāvji.
Pasaulē četri miljoni loku mednieku
Kopš Medību likumā ieviesta norma “nelikumīgas medības”, par tādām tiek uzskatītas arī medības ar loku un loka šāvējiem Latvijas mežos nav ko darīt. Šodien var tikai pabrīnīties, ka par nelikumīgu atzīts viens no senākajiem medīšanas veidiem, kas nav aizliegts pat Bernes konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību un Eiropas Savienības (ES) direktīvās.
Pirms četriem gadiem nodibinātās Latvijas Loku medību asociācijas (LLMA) valdes priekšsēdētājs Jānis Kļaviņš skaidro, ka loks ir pašsaprotams medību rīks, tāpēc tā izmantošana atšķirībā no šaujamieročiem, slazdiem un citām metodēm ES līmenī netiek regulēta.
Medības ar loku un bultām ir atļautas un kļuvušas populāras lielākajā daļā ES dalībvalstu, kā arī Ziemeļamerikā, pasaulē tās iecienījuši ap četriem miljoniem mednieku. Piemēram, Somijā, kur ar medībām nodarbojas 30 tūkstoši cilvēku, ar loku atļauts medīt jebkuram medniekam, kam ir ieroča atļauja. Daudzas valstis medniekiem pieprasa papildu izglītību, arī Latvijas Medību likuma grozījumos paredzēta gan apmācība, gan teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu eksāmens. LLMA ir izstrādājusi adaptētu starptautisku programmu, kuru varēs izmantot jebkura biedrība, kas apmāca jaunos medniekus.
Pagaidām aktīvo loka mednieku skaits Latvijā nav liels, ap 30 cilvēku, taču J. Kļaviņš ir pārliecināts, ka medību legalizēšana īsā laikā piesaistīs daudz vairāk interesentu.
Bultas sāpīgākas, vairāk “maliķu”
Pret šo medību veidu iebilst Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku drauga fonds” un “Dzīvnieku SOS”, kā būtiskāko argumentu minot dzīvniekam sagādātās ciešanas. Vai nāve no bultas ir sāpīgāka nekā no lodes vai slazda, jautājums, uz kuru cilvēkam pārliecinošu atbildi grūti sniegt. Loka šāvēji uzskata, ka bultas trāpījums dzīvniekam rada mazāku stresu nekā lode, jo tai nav vajadzīga tik liela kinētiskā enerģija, lai ietriektos miesā. “Precīzā trāpījumā dzīvnieks pat nesaprot, kas noticis. Pēc 40 – 50 metriem tas saļimst no hemorāģiskā šoka jeb noasiņošanas,” skaidro loka medību atbalstītājs ārsts Andris Ozoliņš. Šāviens un lodes radītais sitiens upurim rada traumatisko šoku, šaujamierocis dabā izsauc stresu un bailes.
Arī izredzes palikt dzīvam medībās ar loku dzīvniekam ir krietni lielākas, uzskata A. Ozoliņš: “Cīņā ar modernajiem ieročiem, kuri aprīkoti ar optisko tēmēkli, tālmēri u. c. ierīcēm, mežazvērs ir zaudētājs. Loka medībās veidojas cita situācija – te medniekam stingri jāpiepūlas, jo dzīvnieka priekšrocības ir labāka dzirde, redze un oža.”
Malumedniekiem, kurus kā draudu savā protesta vēstulē piemin dzīvnieku aizstāvji, šis medību veids nav piemērots, jo prasa daudz vairāk laika, pacietības un prasmju. “Viņiem maksimāli ātri jādabū medījums un jānotinas. To ar loku nevar izdarīt. Neder arī diennakts tumšais laiks un šāviens no mašīnas. Malumedniekiem ir daudz efektīvāki ieroči par loku – nakts redzamības tēmēkļi, klusinātāji un citas ierīces,” bažas par malu medību skaita palielināšanos atspēko J. Kļaviņš. Ne reizi vien viņš aicinājis uz sarunu dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvjus, lai skaidrotu mednieku argumentus, bet nav sagaidījis dzirdīgas ausis. Atbalstu viņu priekšlikumiem ir izteikušas mednieku biedrības, kā arī institūcijas, kuras pārstāv un organizē medību saimniecību valstī.
No pļavas trāpīt šķūnī
“Ja runā, ka katrs varēs paņemt loku un izšaus zvērus, man nāk smiekli – ir jāpaiet gadiem, lai iemācītos dzīvniekam tikt klāt, spētu izšaut un vēl trāpīt,” spriež Roberts Lācītis, starptautiskās klases instruktors apvidus loka šaušanā, kas loku pirmo reizi rokā paņēma pirms sešiem gadiem. Sākums bijis grūts, atceras Roberts, jo no šķūņa trāpīt pļavā bijis daudz vieglāk nekā no pļavas šķūnī…
Medības ar loku der tikai pieredzējušiem un prasmīgiem medniekiem, kas labi pazīst medību platības un dzīvnieku uzvedību. 90% gadījumu bulta tiek raidīta pa stāvošu dzīvnieku 20 – 25 metru attālumā.
Šāviens ir ļoti pārdomāts, tuvā distancē, tāpēc ievainojumu gadās maz, uzsver J. Kļaviņš, atsaucoties uz dāņu pētījumu, kas apliecina, ka Dānijā medībās ar loku piecu gadu laikā tikai 4,9% gadījumos bulta aizlidojusi garām vai ievainojusi dzīvnieku. Mednieki zina, ka medībās ar ieroci sekmīgo šāvienu attiecība pret “pūdeļiem” ir 3:30, viņš piebilst.
Loka šāvējam jābūt arī fiziski spēcīgam, jo stiegras uzvilkšana prasa lielu spēku, bet izturība un pacietība nepieciešama, lai izsekotu un sagaidītu medījumu. “Loka medībās mežā jāpavada desmit reižu vairāk laika, tas nozīmē, ka tu arī desmitkārt vairāk redzi dabu un dzīvniekus, kas tev apkārt. Ja tu izdari šāvienu, apkārtējā vide pat nepamana tavu klātbūtni,” loka mednieka tēlu, kas pasaulē uz sabiedrību atstājot labāku iespaidu nekā “plintnieki”, raksturo Jānis. Turklāt, piemēram, Somijā, ASV, Kanādā, viņi tiek aicināti palīgā, ja apdzīvotās vietās, kur nedrīkst izmantot šaujamieroci, ieklīduši savvaļas dzīvnieki.
Tikai nedaudziem Latvijas loka šāvējiem bijusi iespēja izmēģināt roku īstās medībās – ārzemēs tās maksā dārgi, tāpēc ar nepacietību tiek gaidīts Saeimas atbalsts. Andris Ozoliņš pat esot gatavs bisi pilnībā nomainīt pret loku, jo medības ar loku ir arī sava veida meditācija.
