Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Ar maigu spēku. Pašmasāža

body2

Dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr ir pieejami masiera pakalpojumi, kaut gan ir tāda nepieciešamība. Tādās reizēs lieti noder pašmasāža.

 

Uz katra ādas kvadrātcentimetra ir tūkstošiem aktīvu punktu, kas labvēlīgi atsaucas masāžas iedarbībai. Parasti šo procedūru nozīmē ārsts, un visbiežāk to iekļauj ārstēšanas kompleksā līdz ar citām metodēm, taču var izmantot arī vienu pašu, īpaši profilaktiski.

Fizikālās medicīnas ārsts, asociētais profesors Ints Zeidlers iesaka pamatpaņēmienus apgūt pie speciālista. Kaut gan, ja nav speciālu iemaņu, var kaut vai maigi pamīcīt ar rokām vēderu vai ļauties spēcīgai dušas strūklai.

 

Nopietns iemesls atteikties

Pirms pašmasāžas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu indikācijas, kontrindikācijas un precizētu masāžas apgabalu.

 

Pašmasāžu var veikt 5 – 30 minūtes vai ik dienu. Spēcīga masāža nostiprina ķermeni, viegla – to mīkstina, mērena – palīdz atplaukt, savukārt ilg­stoša un regulāra – paātrina vielmaiņu un mazina pat apkārtmēra centimetrus.

 

No šīs nodarbes jāatsakās, ja masāžas apgabalā ir ādas problēmas (alerģijas izpausmes, izsitumi, ekzēma, sēnīšu infekcija, nobrāzumi, rētas, izsutumi, strutaini iekaisumi, asiņošanas draudi), paaugstināta ķermeņa temperatūra (masāžas laikā tā vēl vairāk paaugstinās), saaukstēšanās, drudzis un citas vīrusu saslimšanas, paaugstināts arteriālais spiediens (virs 140/90 mm Hg) un paātrināts pulss (vairāk par 80 sitieniem minūtē). Ja ir izteikti vēnu paplašinājumi vai varikozas kāju vēnas, pastāv risks, ka no to sieniņām var atrauties trombs un nonākt sirdī vai plaušās. Grūtniecības laikā nedrīkst izmantot spēcīgus spiedienus, jāuzmanās ar pliķēšanu, mīcīšanu, rīvēšanu. Reimatisma pacientiem masāža var pastiprināt slimo locītavu iekaisumu.

Atkarībā no lietotās metodes masāža paaugstina vai pazemina nervu sistēmas uzbudināmību. Mieru un vieglumu rada glaudošas kustības, bet enerģiskāka masāža nedrīkst izraisīt vai pastiprināt sāpes, lai neradītu muskuļu saspringumu vai citas nepatīkamas sajūtas. Ir jāmasē līdz sāpju robežai, to nepārkāpjot, lai rastos siltums, ādas ap­sārtums un uzlabotos oma. Pēc masāžas jābūt muskuļu atslābumam un jāpalēninās sirds ritmam.

 

Laiskā vingrošana

Pašmasāžu var veikt 5 – 30 minūtes vai ik dienu. Spēcīga masāža nostiprina ķermeni, viegla – to mīkstina, mērena – palīdz atplaukt, savukārt ilg­stoša un regulāra – paātrina vielmaiņu un mazina pat apkārtmēra centimetrus.

Tomēr apgulties un iegrimt nirvānā neizdosies – pašam sevi masēt nav visai ērti.

 

Vēderu vislabāk ņurcīt guļus, jo tad vieglāk atbrīvot tā preses muskulatūru. Sēdus vēders sakrokojas – rodas tauku ieloces, kas traucē piekļūt muskulatūrai, uz ko iedarbojas masāžas laikā.

 

Plecus un rokas var masēt jebkurā pozā. Sarežģītākais ir tas, ka jārīkojas tikai ar vienu roku. Tomēr, lai kāds būtu izraudzītais stāvoklis, jāseko, lai muskuļi masāžas laikā nav sasprindzināti.

No visām pusēm apstrādājot augšstilbus, var apsēsties uz krēsla malas, ar kājām balstoties pret grīdu – tomēr ne ar pilnu pēdu, bet tikai ārējo malu. Gurnus ērti masēt, ja sēž uz krēsla, ar muguru balstoties pret atzveltni, un pēdas balstot pret otra krēsla atzveltni.

Lai masētu apakšstilbus, der apsēsties uz grīdas, vienu kāju saliekt, kā ērtāk, bet masējamo – priekšā iztaisnot.

Vienīgi vēderu vislabāk ņurcīt guļus, jo tad vieglāk atbrīvot tā preses muskulatūru. Sēdus vēders sakrokojas – rodas tauku ieloces, kas traucē piekļūt muskulatūrai, uz ko iedarbojas masāžas laikā. Sānus un gurnus ērtāk masēt stāvus vai sēdus uz krēsla, līdzīgi – arī aizsniedzamo muguras daļu.

Pašmasāžu var apvienot ar skriešanu, soļošanu, peldēšanu, vingrošanu vai fizikālās medicīnas metodēm.

 

Slepenie ieroči
2-04-masaaza4

Masāžas laikā rokām jābūt tīrām, siltām. To panāk, ja plaukstas sasilda karstā ūdenī vai abas paberzē. Plaukstas var būt gan sausas, gan var lietot dažādas eļļas, kas uzlabo slīdēšanu, pretcelulīta kosmētiku vai ķermeņa krēmu. Vajadzības gadījumā der medicīniskas ziedes ar pretsāpju, sildošu vai uzsūcošu efektu.

Ja uz ķermeņa ir biezs apmatojums, masējamo ādas rajonu apsedz ar plānu audumu (palagu) un masē caur to.

Pašmasāža ieteicama ne vēlāk kā stundu pirms ēšanas un ne agrāk kā 1 – 2 stundas pēc ēšanas.

Svarīgākais pašmasāžas noteikums ir kustības veikt limfas tecēšanas virzienā uz tuvākajiem limfmezgliem, tomēr tos neskarot. Ķermeni nosacīti dalot divās daļās pa nabas horizontālo līniju, rumpja augšdaļā katrā ķermeņa pusē masējošajām kustībām jābūt vērstām uz padusēm, bet lejasdaļā – uz cirk­šņiem. Tas pats virziens saglabājas arī roku un kāju masāžā.

Katrreiz masāžu sāk ar glaudīšanu, un ar to arī pabeidz. Plaukstu uz ādas novieto tā, lai pirksti ir izvietoti paralēli vienā plaknē un ir cieši kopā. Vienā virzienā glauda ar plaukstas apakšpusi, otrā – ar augšpusi. Būtiski, lai tā slīd viegli un brīvi, bez sasprindzinājuma un neradot sāpes.

Berzēšanu veic krustām–šķērsām, apļveida un spirālveida kustībām ar visu delnu vai tās pamatni, kā arī īkšķu pamatni, pirkstu galiem, dūrēm, plaukstu ārpusi.

Mīcīšana atgādina… mīklas mīcīšanu! Tikai mīklas vietā ir ādas krokas.

Vibrāciju rada tricinošas kustības (klauvējieni) ar viena vai divu pirkstu spilventiņiem, plaukstu vai dūri dažādos virzienos. Pēc tam saņem ādas kroku ar pirkstiem, nedaudz paceļ un sapurina.

Masāžā glaudīšana iedarbojas uz sirds, asinsvadu un centrālo nervu sistēmu, veicina limfas teci. Berzēšanas paņēmienus visefektīvāk izmantot locītavu un saišu masāžai. Mīcīšana vislabāk iedarbojas uz muskuļiem, bet dauzīšana tos tonizē. Saspringušus muskuļus labi atslābina vibrācija un purināšana.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+