Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. maijs, 2014
Drukāt

Kā jūsu nevalstiskā organizācija iegūst finansējumu, un ko esat izdarījuši?

Foto: LETAFoto: LETA

Pirtsslota un katls.

Herta Elza Šalkovska, 
Jelgavas novada Glūdas pagasta biedrības “Attīstības centrs – Dzīvo gudri” pārstāve: 
”Biedrība pastāv kopš 2007. gada, un šajā laikā esam īstenojuši 12 lielus projektus, kam finansējums bijis 5000 – 14 000 eiro, kā arī astoņus mazākus projektus. Rīkojam dažādus pasākumus, lai cilvēkiem būtu interesantāka ikdiena, un rūpējamies, lai viņi apgūst noderīgas prasmes. Ar projektu finansējumu sakārtojām kādreizējās kolhoza ēdnīcas telpas, un tur notiek aktivitātes. Piecus tūkstošus latu vajadzēja, lai Zemgales ciemā izveidotu sabiedriski pieejamu pirti. Ir tapis alternatīvais krīzes centrs un šūšanas kabinets. Sabiedriski pieejamajā virtuvē mācām cilvēkiem, kā ekonomiski pagatavot ēdienu no palīdzības pakas produktiem un no dārzeņiem. Krīzes centrā mācām adīt ar adāmmašīnu. Vēl izremontējām trenažieru telpu un arī iegādājāmies trenažierus, lai būtu kur sportot.

Pārsvarā rakstām un iesniedzam projektus “Leader plus” programmā. Savukārt projektam “Mācāmies darot” 380 eiro finansējumu piešķīra Jelgavas novada pašvaldība: mammas kopā ar bērniem gatavos lupatu lelles un taisīs pērlīšu rokassprādzes. Savulaik man bija liels prieks, kad tika atbalstīts mans projekts par apmācību datorprasmēs. Cilvēku izglītošana ir ļoti vajadzīga, un ar fondu finansējumu par nelielām summām varam izdarīt lielas lietas.

Tagad biedrība ir sadarbības partnere vienā no Sabiedrības integrācijas fonda projektiem – sadarbojamies ar Slāvu kultūras biedrību, kopā izzinām gadskārtu tradīcijas un kopā esam svinējuši ražas svētkus, Ziemassvētkus, Masļeņicu un svinēsim gan Ivana Kupalas svētkus, gan Līgo svētkus. Gatavojām gan tradicionālos slāvu ēdienus, gan latviešu ēdienus.”

Jānis Aivars Baškers, 
Latviešu strēlnieku 
apvienības priekšsēdētājs: 
”Organizācijai ir nodaļas Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Rīgā un Ilūkstē. Mūs atbalsta gan pašvaldības, gan Aizsardzības ministrija, kas šā gada pasākumiem piešķīra 2200 latus. Sadarbojamies ar jaunsargiem. Katru gadu Liepājas pašvaldība, Liepājas skolu valde un mūsu apvienība rīko Lāčplēša balvas izcīņu skolu komandām. Tāpat ik gadu maijā kopā ar pašvaldību rīkojam latviešu strēlnieku piemiņas pasākumus Svētē, kur Pirmā pasaules kara laikā notika cīņas, aizstāvot Jelgavu.”

Liesma Ose, 
nodibinājuma “Latvijas kopienu iniciatīvas fonds” vadītāja: 
”Šo organizāciju ir dibinājis liels Nīderlandes fonds, ko atbalsta arī karaliskā ģimene, un tas piešķir līdzekļus mūsu administratīvajiem izdevumiem. Kombinējam privāto ziedotāju līdzekļus ar valsts programmu finansējumu. Sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu ir sniegts atbalsts senioriem, māmiņām, un kopā ar skolu atbalsta biedrībām – neformālajai izglītībai.

Jūnijā sludināsim jaunu grantu konkursu. Ļoti svarīgi ir stimulēt sociālo uzņēmējdarbību, un ceram, ka mūsu piešķīrumi palīdzēs mazo organizāciju pūlēm dot maksimālu labumu iedzīvotājiem. Piemēram, nopirkt keramikas krāsni, lai cilvēki apgūst podnieka iemaņas un pēc tam tirgo savus darinājumus, vai arī aprīkot virtuvi, kur konservēt dārzu ražu un pārdot. Vēlamies, lai cilvēki ar šo atbalsta naudu var iegādāties to, kas pēc tam palīdz nopelnīt.”

Andris Stripkāns, 
biedrības “Latvijas Bērnu forums” projektu vadītājs: 
””Latvijas Bērnu forums” ir pilntiesīgs biedrs Eiropas tīklā “Euro­child”. Katru gadu uzrakstām trīs četrus projektus, bet ne visi tiek atbal­stīti. Pērnruden mums izdevās kopā ar “Eiropas Kustību Latvijai” darboties vienā Eiropas projektā. Rīkojām seminārus par ES priekšrocībām Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā. Mums ir interneta mājas lapa www.iespejukarte.lv, kur jebkurš cilvēks vai organizācija var ievietot informāciju par savām interesēm un vēlmēm sadarboties ar citām organizācijām.”

Uzziņa


* No 17 548 biedrībām un nodibinājumiem, kas tikuši reģistrēti līdz pagājušā gada 3. jūlijam, Rīgā darbojās 7813, Rīgas reģionā – 2953, Zemgalē – 1441, Vidzemē – 1498, Latgalē – 1585 un Kurzemē – 2258 nevalstiskās organizācijas (NVO). Tagad reģistrēto NVO skaits ir sasniedzis jau 18 658.

* Rēķinot, cik NVO ir uz 1000 iedzīvotājiem, statistika ir šāda: vidēji Latvijā tās ir 8,48 organizācijas, Rīgā ir vairāk – 11, 86, bet Daugavpilī tikai 4,61 organizācija uz 1000 iedzīvotājiem.

* Pāvilostā darbojas 37 NVO, tāpēc Pāvilosta ir rekordiste – uz 1000 iedzīvotājiem tur ir 12,98 jeb teju 13 organizācijas.

Avots: Latvijas Pilsoniskās alianses 
direktores Intas Šimanskas runa 
Saeimas un NVO forumā 19. maijā

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+