Ar mazumiņu prakses vairs nepietiks 0
Viena no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm turpmākajos gados būs profesionālās izglītības prestiža celšana, tās tuvināšana darba tirgum, jauniešu nodarbinātības veicināšana un arī mūžizglītības attīstība.
Lai celtu arodizglītības prestižu, daļā skolu infrastruktūras sakārtošanai tiek ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, bet pašu izglītības kvalitāti cer veicināt, ieviešot profesionālajā izglītībā vairāk prakses reālos uzņēmumos.
Latvija noslēgusi sadarbības memorandu ar Vāciju, kura var dalīties pieredzē par šajā valstī veiksmīgi darbojošos duālo profesionālo izglītību, kas nozīmē, ka daļu mācību laika topošais speciālists pavada, strādājot uzņēmumā.
Sešās profesionālās izglītības iestādēs Latvijā jau sākta duālā apmācība, un tajā iesaistīta daļa šo skolu audzēkņu. Lai plašāk spriestu par to, ko Latvija var pārņemt no Vācijas pieredzes un kādi secinājumi jau radušies skolām, kas uzsākušas duālo apmācību, pagājušajā nedēļā notika konference “Darba vidē balstītu mācību ieviešana Latvijas profesionālajā izglītībā”.
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule uzteica skolas un uzņēmējus, kuri bijuši gatavi izaicinājumam kā pirmie iesaistīties duālajā izglītībā, kurā “izglītības procesi kļūst nesaraujami saistīti ar darba vidi”.
“Krāsotājam ota ir jāņem rokās!” tā praktisko apmācību lomas palielināšanu profesionālajā izglītībā pamatoja Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna. “Ja mācās praktisku profesiju, ir svarīga prakse.” Vēstniece gan piebilda, ka svarīgi, lai profesionālās izglītības iestādes izskolotu ne tikai labus amatniekus, bet arī inteliģentus cilvēkus, kuri, ja vēlētos, varētu turpināt izglītoties augstskolā. “Inteliģentam amatniekam ir visplašākā perspektīva dzīvē,” tā vēstniece, kura savulaik ieguvusi pedagoģes izglītību.
Uzņēmējiem izmaksas atmaksājas
Par Vācijas pieredzi darba vidē balstītā izglītībā stāstīja Vācijas profesionālās izglītības eksperte Klaudija Šreijere. Kamēr Latvijā duālajā izglītībā iesaistās skolas, Vācijā jaunietis, kurš vēlas apgūt profesiju, vispirms dodas pie uzņēmēja pieteikties darbā. Tikai pēc līguma noslēgšanas ar uzņēmumu viņš meklē skolu, kas var sadarboties ar uzņēmumu un kur jaunietis var apgūt profesijai nepieciešamās teorētiskās zināšanas. Skolā jaunietis pavada tikai vienu trešdaļu mācību laika. Atkarībā no apgūstamās profesijas un katras federālās zemes noteikumiem jaunietis dodas uz skolu reizi vai dažas reizes nedēļa vai pavada skolā dažas nedēļas pēc kārtas. Meistari, kuriem ir tiesības uzņēmumos apmācīt nākamos speciālistus, apguvuši arī pedagoģijas prasmes.
Mācību laikā audzēkņi saņem stipendiju, kas katru mācību gadu kļūst lielāka. Stipendijas ir atšķirīgas, to lielumu ietekmē gan federālās zemes noteikumi, gan profesija, ko jaunietis apgūst. Lielākā daļa duālās profesionālās izglītības programmu ilgst trīs līdz trīsarpus gadus. Daudzas izglītības programmas veidotas tā, lai sākumā jaunietis apgūtu pamatiemaņas kādā profesionālā virzienā, bet specializāciju varētu izvēlēties pēc pirmā mācību gada. Lai strādātu lielākajā daļā profesiju, Vācijā ir nepieciešama vidējā izglītība. Tātad jauniešiem līdztekus praktiskajām mācībām jāspēj apgūt arī vispārējos mācību priekšmetus.
Konferencē bija daudz diskusiju par uzņēmēju interesi iesaistīties duālās izglītības procesā. Tāpat kā iepriekšējās diskusijās par šo tēmu, arī te izskanēja, ka mazajiem uzņēmumiem gan būtu tikpat kā neiespējami apmācīt topošos speciālistus. A. Viktorīna gan norādīja, ka Vācijā puse no uzņēmumiem, kas uzņem mācekļus, ir mazie un vidējie.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inga Šīna sacīja, ka duālā izglītība “iespēju robežās jāievieš pēc iespējas ātrāk”, un uzsvēra, ka sadarbība starp skolu un uzņēmējiem ir ļoti svarīga, bet sevišķi labi, ja šajā sadarbībā piedalās arī valsts. “Bez prakses nevar sanākt labs speciālists, tāpēc priecāsimies par katru darba devēju, kas piešķirs prakses vietas skolu audzēkņiem,” sacīja I. Šīna.
To, ka uzņēmēji apjauš praktiskākas izglītošanās nepieciešamību, apliecināja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Attiecībā uz auto vadīšanas apguvi visi saprot, ka tur ar teoriju vien nepietiek un bez nopietnas prakses šoferi uz ceļa nevar vienu laist, bet profesionālajā izglītībā joprojām pastāv uzskats, ka pietiek, ja prakse ir mazliet. Ceru, ka tas, kas notiek tagad profesionālās izglītības jomā, ar laiku mūs aizvedīs pie tā, ka šeit tāpat kā Eiropas tautsaimniecības flagmanī Vācijā būs izcila profesionālā izglītība.”
Ieviešot duālo izglītību, pieaug ne tikai uzņēmēju izmaksas, bet arī viņu iespējas ietekmēt izglītības procesu – izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu norisi. Taču E. Papule atzina, ka jāsāk arī diskusija par to, kā ar nodokļu atvieglojumiem veicināt uzņēmēju interesi iesaistīties duālajā izglītībā.
Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis teica, ka jādomā arī par to, kā tiesiski nokārtot mācekļu pieņemšanu uzņēmumā. Šobrīd uzņēmējiem nav skaidrs, kā kārtot darba tiesiskās attiecības ar arodizglītības iestāžu audzēkņiem.
LTRK pārstāve Katrīna Zariņa sacīja, ka šobrīd ieceres īstenojas, ja skola ir aktīva, meklējot sadarbības partnerus uzņēmēju vidū, bet no uzņēmēju puses aktivitātes lielākoties nav.
No skolu direktoru un uzņēmēju stāstītā varēja secināt, ka visātrāk duālo izglītību varēja ieviest skolās, kas jau iepriekš ļoti aktīvi un cieši sadarbojušās ar uzņēmumiem.
Mašīnbūves uzņēmuma “Bucher Schoerling Baltic” valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Brakanskis toties ironiski aicināja citus uzņēmējus “nepiedalīties jauno speciālistu apmācībā un tad pēc tam redzēsim, kam būs labāki darbinieki”. Viņa pārstāvētais uzņēmums veiksmīgi sadarbojas ar Ventspils tehnikumu. Atbildot iepriekš izskanējušām uzņēmēju bažām, ka labi apmācītie darbinieki var pāriet strādāt pie konkurenta, M. Brakanskis teica, ka visi uzņēmumā apmācītie tehnikuma audzēkņi vēlas tur palikt strādāt, jo ir ne tikai apmierināti ar algu, bet arī labi iekļāvušies kolektīvā.
K. Šreijere atzina, ka daudzās valstīs, uzzinot par vācu pieredzi, viņai jautā: bet vai šāda profesionālās izglītības sistēma nav ļoti dārga un kurš par to maksā. Vācijā duālās izglītības izmaksas lielākoties ir uz uzņēmēju pleciem, kas iegulda 75 procentus nepieciešamā finansējuma, Vācijas valdība – 15 procentus, bet federālās zemes – 10 procentus. Uzņēmēji maksā audzēkņiem stipendiju, sociālos maksājumus, algo meistaru, pērk darba vietas aprīkojumu un darbam nepieciešamos materiālus. “Taču uzņēmējs ir arī ieguvējs, jo māceklis uzņēmumā veic darbu, kam tik un tā būtu jāalgo darbinieks,” stāsta K. Šreijere. Protams, uzņēmēja ieguvums atkarīgs no tautsaimniecības jomas. Piemēram, ķīmijas uzņēmumos darbs ir tik smalks, ka māceklis ilgāku laiku nevar strādāt patstāvīgi.
Jāmainās arī vidusskolām
K. Šreijere stāstīja, ka zems arodizglītības prestižs ir ne tikai Latvijā. Daudzās valstīs vecāki uzskata, ka viņu bērni mācīsies arodu tikai “ļaunākajā gadījumā”. Tādās valstīs diemžēl ir daudz taksometra šoferu un oficiantu, kas ieguvuši augstāko izglītību, bet maz cilvēku, kas var “kaut ko salabot”.
Runājot par nākotnes plāniem, E. Papule pauda cerību, ka nākamajā mācību gadā duālo izglītību ieviesīs arī citas arodizglītības iestādes. Viņa arī norādīja, ka profesionālajām skolām būtu vairāk jāsadarbojas un šaurāk jāspecializējas. Nevajadzētu būt tā, ka “skolas piedāvā apgūt visu”. E. Papule ierosināja skolām pārskatīt izglītības programmas un domāt, vai nav iespējams samazināt mācību laiku vismaz daļai no arodskolās iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām.
Izglītības pamatnostādnēs no 2014. līdz 2020. gadam IZM ierakstījusi mērķi iekļaut duālās izglītības sistēmā desmit procentus profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu.
Attīstot profesionālo izglītību, nepieciešams arī jauns normatīvais regulējums šai jomai. Tāpēc gada beigās un nākamā gada sākumā gaidāmas diskusijas par izmaiņām profesionālās izglītības likumā.
Lai uzlabotu vispārējo vidusskolu skolēnu profesionālo orientāciju un izredzes darba tirgū, būtu nepieciešams ieviest profesionālās izglītības programmas arī šajās vidusskolās. Tad skolēni varētu ja ne apgūt kādu profesiju, tad vismaz “pagaršot profesiju” – sīkāk to iepazīt un saprast, vai šāda profesija varētu interesēt vai tomēr ne.
Viedokļi
Kāda bijusi jūsu pirmā pieredze, iesaistoties duālās izglītības sistēmā?
Krišjānis Ranka, Ogres Valsts tehnikuma audzēknis, topošais namdaris: “Manas praktiskās mācības noritēja pie meistara namdara Tāļa Salas. Kopā ar skolasbiedru strādājām reālā objektā – likām ēkai spāres, montējām dakstiņus. Taču visvairāk savas prasmes attīstīju dēļu eļļošanā. Mums parādīja, kas jādara, un tālāk jau darījām paši. Ja pieļāvām kļūdas, pašiem vien bija tās jālabo. Ļoti labprāt strādātu vēl.”
Jurģis Petrošus, Ventspils Valsts tehnikuma audzēknis, topošais mašīnbūves tehniķis: “Strādāju SIA “Bucher Schoerling Baltic”. Uz skolu gāju no rītiem, bet pēcpusdienā – uz darbu. Pieredze bijusi tikai un vienīgi pozitīva. Darbā vajadzīgās zināšanas skolā taču nevar iemācīties. Darbā tu esi līdzvērtīgs strādnieks, ne tikai skolnieks. Skola ir skola, jūs jau zināt, kāda ir jauniešu attieksme pret skolu, bet darbs – tā ir atbildība.”
Uzziņa
Darba vidē balstītu mācību projektu jau šajā mācību gadā ieviesušas sešas profesionālās izglītības iestādes: Ventspils Valsts tehnikums, Ogres Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola un Valmieras Profesionālā vidusskola.
Šāda veida mācībās var apgūt jau 17 dažādas profesijas. Mācībās iesaistīti 148 audzēkņi. Projekta ietvaros skolas sadarbojas ar 29 uzņēmumiem, kas piekrituši iesaistīties topošo speciālistu apmācībā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju
