Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. janvāris, 2013
Drukāt

Ar Mildiņas skolu
… Ēdiens, kas paliek atmiņā

godi2-ak

Jau astoņpadsmito gadu Velga Rozenberhga saimnieko Dundagas novada Kaļķu bibliotēkā, bet vidējā un vecākā paaudze viņu joprojām saista ar kādreizējo kolhoza ēdnīcu. Tās slava, kā saka, neizbālē – maltītes bijušas tik garšīgas, ka ļaudis braukuši no tālienes apsēsties Kaļķos pie lielā galda.

 

Dieva dota saprašana

Kaļķu galvenās ķēkšas godā Velga sabija tikai pēdējo gadu. Pirms tam skaitījās izpalīdze pavārei, ko visi uzrunāja par Mildiņu. Ko nozīmē būt izpalīdzei? Rītu sākt ar kartupeļu mizošanu – katru dienu vajadzēja notīrīt trīs spaiņus. Labi, ka tēvs, būdams kalējs trešajā paaudzē, apbruņoja ar parocīgu nazīti, kas ērti gūlās saujā. Bet pusdienu laikā Velga bija galda meita, kam jāskrien teciņiem, tukšo zupas terīni apmainot pret pilnu, gaļas, mērces un piedevu bļodas papildinot.

– Tā Mildiņa bija iedibinājusi, – Velga apstiprina.

– Nekādu porciju – ēdiens lielos traukos un katrs ņem, cik gribas. Šī kārtība visiem patika. Mildiņai nebija ķēķa zinību papīra, bet viņai piemita Dieva dots talants vienkāršus produktus pārvērst īstā svētku maltītē.

Sākot strādāt Kaļķu virtuvē, nebiju gluži nepraša – kopš vidusskolas izlaiduma cepu tortes –, bet no Mildiņas vajadzēja mācīties un mācīties.

Lai viņa mestu zupā neapceptu sīpolu vai nesabrūninātas garšsaknes?! Nekad. Grūti noticēt, ka trūcīgi aprīkotajā kolhoza ēdnīcā Kaļķos pie skābu kāpostu viras pasniedza krāsnī apceptas kartupeļu šķēles. Bet Mildiņas vecāku mājās tā bija pieņemts, un šo standartu viņa negrozāmi ievēroja.

 

Svīdiņi un pļedas

Abi Velgas bērni jau ģimenes cilvēki. Nedzīvo pārāk tālu, bet pie mammas galda kuplākā skaitā visi sasēžas tikai dažas reizes gadā. Taču arī svinību reizēs līdzās našķiem šeit cieņā kopš bērnības pazīstami mājas “firmas” ēdieni. Piemēram, zupas: no pupiņām vai skābiem kāpostiem. To Velga vāra ar svaigu un žāvētu cūkas gaļu – tas virumam piešķir bagātīgu garšu –, pievienojot sarīvētu burkānu un krietnu sauju grūbu.

Viņa smej, ka palaikam jūtot kārdinājumu savējiem uzservēt šajā Kurzemes apvidū vēl ne tik sen iecienītās pļedas: iejauc kviešu miltus rūgušpienā, pievieno sodu un izcep krāsnī plācenīšus; tie karstumā smuki uzpūšas, ēdami silti ar sviestu.

Mazliet saņemoties, varētu pagatavot arī svīdiņus – tos cepa uz plīts riņķiem no sklandraušu modē iejautiem rudzu miltiem, ļoti plāni izveltnējot.

Sanāca cieti kraukšķi, ko ēdot mērcēja no cūkas galvas apakšējās daļas tapušā virumā (augšējo, ar šņukuru, izmantoja galertam vai izvārītu veselu tradicionāli ēda ziemas saulgriežos).

– Šodien tā būtu īsta eksotika, – Rozenberga piekrīt. – Bet ēšanas tradīcijas ir pamatīgi mainījušās, un svīdiņus, ko vecmammas lika galdā Ziemassvētkos, mūsdienu mazbērni diezin vai vērtēs kā godiem piemērotus.

 

“Lauku Avīzes” rausis

Velga pati vairs neatceras, kad tas sākās. Bet nu jau gadiem kolēģu bibliotekāru saiets cienastā mielojas ar Rozenbergas ābolu rausi.

– Jā, izveidojusies tradīcija, – viņa piekrīt. – Pīrāga recepti nolūkoju “Lauku Avīzē” sen – kad pirmsākumos laikraksts iznāca ar šo nosaukumu. Tiesa, esmu pilnveidojusi darba gaitā un cepusi tik daudz reižu, ka produktus nevajag svērt un mērīt: strādāju “uz aci” un vienmēr izdodas.

Viņa pārliecināta – savs ābolu rauša variants ir katrai saimniecei. Nav jāstrīdas, kura recepte pareizāka. Ja savējiem garšo, tad būs īstā un piešķirs svētku noskaņu.

 

Velgas Rozenbergas piparkūku mīklas recepte, savukārt mantota no Alises Cēbergas:
Godi1-ak

1kg taukvielu (uz pusēm sviests un margarīns, vēl labāk – sviests un cūku tauki) *

1 kg cukura (0,5 kg būs jāsagrauzdē)

0,5 l medus

2 kg miltu

1paciņa mīklas irdinātāja

3 olas

0,5 l skābā krējuma

piparkūkām piemērots garšvielu maisījums

šķipsniņa sāls

Taukvielas kausē, pievienojot medu un 0,5 kg cukura.

Pārējo cukuru uz pannas grauzdē, lai uzvārās brūns, un pievieno 1. maisījumam (jārīkojas aši, bet uzmanīgi, jo grauzdētā cukura šķidrums ir īsta sprāgstviela…); tur iemaisa arī garšvielas un snipšķi sāls.

Kad maisījums minūtes 10 – 15 padzisis, sāk iejaukt miltus, pievienojot pārējos produktus (pārāk karstos taukos milti salips grūti izmaisāmos kunkuļos).

Mīkla jānoliek atpūsties vismaz līdz nākamajai dienai. Tad piparkūkas izdodas gardas un kraukšķīgas.

* Izejvielu daudzumu katra saimniece proporcionāli samazina pēc sava ieskata.

 

Ābolu rausis V. Rozenbergas izpildījumā

Mīklai: 2 olas, 300 g sviesta, 0,5 glāzes cukura, 0,5 kg kviešu miltu, šķipsna sāls, 0,5 tējkarotes ar etiķi dzēstas sodas.

Gabaliņos sagrieztu vai sarīvētu aukstu sviestu sajauc ar miltiem, pievieno pārējās sastāvdaļas, ātri samīca un izveltnē uz plāts. Virsū liek biezi sašķēlētus ābolus (visgaršīgāk – ar vasaras šķirnēm). Pirms cepšanas pārlej ar maisījumu, kas karstumā pārtop krēmā.

Pārliešanai: 3 olas sakuļ ar 1 glāzi cukura, 0,5 l skāba krējuma, 3 ēdamkarotēm miltu un 1 paciņu vaniļas cukura.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+