Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. septembris, 2015
Drukāt

Kultūrizglītības skolotāju atalgojums palielināsies vien tad, ja izdosies gūt papildfinansējumu (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi: jauno pedagogu algošanas modeli varēs ieviest vien tad, ja būs papildu finansējums skolotāju algām. Valdošo spēku vilcināšanās šo finansējumu piešķirt liek domāt, ka modeli tomēr neieviesīs, ja vien IZM nebūs spiesta to ieviest esošā finansējuma ietvaros.

Būs labāk, saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, jautāti, kā jaunais pedagogu algu finansēšanas modelis ietekmēs kultūrizglītības pedagogus. Toties skolotāju pārstāvji bažījas: būs vēl sliktāk.

Kultūrizglītība – tā ir bērnu un jauniešu izglītošana dejā, mūzikā, kā arī mākslā. Sistēma ir sazarota un gana sarežģīta, jo kultūrizglītību interešu izglītības līmenī – skolās un bērnu un jauniešu centros – finansē Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības, bet mūzikas un mākslas skolas finansē Kultūras ministrija, kaut arī daļu no šīm skolām dibinājušas pašvaldības. Šajā jomā darbojas arī privātas izglītības iestādes. Sistēmas sarežģītību veicina arī tas, ka daļā skolu darbojas pulciņi, ko organizē nevis skola, bet tuvākais bērnu un jauniešu centrs. Protams, bērniem un vecākiem ir ērtāk, ja saturīgi pavadīt laiku pēcpusdienās iespējams turpat skolā.

Jaunais pedagogu algošanas modelis kultūrizglītības finansēšanu vienkāršāku nepadarīs, atzīst nozarē iesaistītie. Kā zināms, modelis izstrādāts IZM, bet valdībā pagaidām nav izskatīts. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2016./2017. mācību gadā. Lai pēc modeļa ieviešanas daļai skolotāju būtiski nesamazinātos alga, 2016. gadā skolotāju algām vajag papildu aptuveni 10 miljonus eiro, bet 2017. gadā – jau papildu 30 miljonus eiro.

 

Valsts finansē tikai daļēji

IZM neesot datu, cik interešu izglītībai piešķirtās valsts naudas nonāk tieši kultūrizglītībai. Tāpat IZM nenosaka, cik naudas jānonāk interešu izglītības pulciņiem vispārizglītojošās skolās un cik – bērnu un jauniešu centros. Daļa IZM dalītās naudas tomēr tiek arī mūzikas un mākslas skolām, ja tās īsteno ne tikai profesionālās ievirzes, bet arī interešu izglītības programmas.

Patlaban IZM interešu izglītībai paredzēto naudu aprēķina pavisam vienkārši: katrai pašvaldībai piešķir finansējumu, kas ir proporcionāls vispārizglītojošo skolu skolēnu skaitam pašvaldības teritorijā esošajās skolās. Šogad uz vienu skolēnu paredzēti 50,26 eiro vai 4,19 eiro mēnesī. Gadā interešu izglītībai atvēlēti 10 247 058 eiro. Naudu pa izglītības iestādēm sadala katra pašvaldība pati, ņemot vērā, cik daudz interešu izglītības programmas tās piedāvā.

“Sadalot naudu, pašvaldībām būtu jāņem vērā, kāda ir katra pulciņa vai kolektīva darba kvalitāte. Piemēram, ja tas ir koris vai deju kolektīvs, jāraugās, kādos pasākumos tas ir piedalījies,” tā IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece. “Ne vienmēr valsts finansējuma pietiek visām pašvaldībā īstenotajām interešu izglītības programmām.” Ja valsts naudas nepietiek, tas gan nenozīmē, ka kultūrizglītība pilnībā jāfinansē vecākiem. Likums paredz, ka valsts tikai daļēji finansē interešu izglītību. Savs maks jāatver arī pašvaldībai.

Jāuzsver, ka valsts finansējums paredzēts tikai interešu izglītības pedagogu algām. Interešu izglītības iestāžu direktorus algo tikai pašvaldības, tāpat vietējās varas gādā par šo iestāžu saimniecisko uzturēšanu. Pašvaldības maksā arī par bērnudārznieku un jauniešu, kuri jau pabeiguši skolu, iesaistīšanos interešu izglītībā. Tāpat tā apmaksā to bērnu deju kolektīvu, ansambļu un mākslas studiju, kas darbojas kultūras namos un pilīs, darbību.

Nav noteikts, cik naudas pašvaldībai jātērē interešu izglītībai. Tā var tērēt tam tikpat, cik iedevusi valsts, var būt dāsnāka par valsti un var būt arī skopāka.

Piemēram, Rīgā pašvaldības finansējums interešu izglītībai šogad ir 4,7 miljoni, tā ir aptuveni puse no kopējā finansējuma interešu izglītībai. Madonā pašvaldība pedagogu algām līdzfinansē 20 procentus. Taču, piemēram, Madonas Jauniešu un bērnu centrā pašvaldība algo pat 40 procentus pedagogu.

Paredzams, ka līdz ar jaunā modeļa stāšanos spēkā, pašvaldībām var nākties mainīt noteikumus par naudas sadali interešu izglītības programmām.

 

Sākumskolēnus finansēs dāsnāk

Valsts dotā finansējuma apjoms līdz šim nebija atkarīgs no tā, cik pulciņus skolēni apmeklē un vai vispār apmeklē. Līdz šim finansēta arī to skolēnu interešu izglītība, kuri mācās tālmācībā vai neklātienē. Taču nu ministrija secinājusi, ka tālmācībnieki un neklātnieki parasti pulciņus neapmeklē, tāpēc jaunajā pedagogu algošanas modelī par viņiem valsts vairs nemaksās.

Jaunais modelis arī paredz, ka interešu izglītības finansējums vairāk tiks mērķēts uz sākumskolas bērniem, tātad tiem, kuri mācās 1. līdz 6. klasē. Tas saistīts ar to, ka izstrādātais pedagogu algošanas modelis kopumā vērsts uz to, lai tuvu mājām sākumskolēniem būtu pēc iespējas kvalitatīvāka izglītība. Ir skolas, kas nevar nodrošināt mazajiem pagarināto grupu, tad interešu izglītības nodarbības to savā ziņā aizstās. Sākumskolā uz katriem 12 skolēniem novados un katriem 15 skolēniem republikas pilsētās valsts finansēs trīs interešu izglītības nodarbības nedēļā, 7. līdz 9. klasē uz šo skolēnu skaitu būs divas valsts apmaksātas interešu izglītības stundas nedēļā, bet vidusskolā – tikai viena. “Jo šajā vecumā skolēni tāpat jau izvēlas citas nodarbes vai arī apmeklē mākslas, mūzikas un sporta skolas,” lēmumu pamato L. Buceniece. Turklāt finansējums kļūs lielāks, jo tieši sākumskolā tagad ir vairāk skolēnu. Vai finansējuma pieaugumu jutīs skolotājs? Ministrijā apgalvo, ka jā. Tagad interešu izglītības skolotāji par vienu slodzi visbiežāk saņem minimālo pedagogu algu 420 eiro. Pēc jaunā modeļa ieviešanas tas būs 760 eiro, taču tikai tad, ja skolotājs strādās pilnu slodzi, tātad 36 stundas nedēļā. Skaidrības labad jāsaka, ka interešu izglītības skolotāji reti kad “savāc” pilnu slodzi vienā darba vietā. Bieži vien, piemēram, vispārējās izglītības skolotājs vada arī kādu mākslas pulciņu, līdz ar to veikums interešu izglītībā ir tikai papilddarbs.

Ministrijā uzsver: patlaban interešu izglītības skolotājiem maksā tikai par kontaktstundām, tātad nodarbību vadīšanu. Jaunajā modelī tikšot apmaksāts arī viņu metodiskais darbs, individuālais darbs ar audzēkņiem utt. Nodarbību vadīšana un gatavošanās tām nevarēs aizņemt vairāk nekā 80 procentus vai 24 stundas nedēļā no darba laika. Vai darba laikā ieskaitīs arī mazo dziedātāju un dejotāju vešanu uz koncertiem, kas bieži vien ir ārpus darba laika? IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone atbild: tieši darba laikā šādas nodarbes neieskaitīs, taču darbu ārpus oficiālā darba laika kompensē skolēnu brīvlaiks, kad pulciņu nodarbības nenotiek.

Taču precīzi, cik lielā apmērā pieaugs finansējums interešu izglītībai pēc jaunā modeļa ieviešanas, IZM izvairās teikt, jo valdība papildfinansējumu pedagogu algām vēl nav piešķīrusi.

 

Skolēnu skaita kritums neglābs

Latvijas interešu izglītības konsultatīvās padomes pārstāve Māra Vilciņa gan sarēķinājusi, ka naudas interešu izglītībā, līdz ar to arī kultūrizglītībā, pēc jaunā modeļa ieviešanas būs mazāk. Patlaban no valsts budžeta uz 15 interešu izglītības audzēkņiem apmaksā 2,54 stundas. Pēc jaunā modeļa sanāk, ka uz 15 audzēkņiem apmaksās vien vidēji divas stundas. “Turklāt pēc esošā modeļa šī nauda ir uz 21 stundu slodzi, bet pēc tam būs uz 36 stundu slodzi,” skaidro M. Vilciņa.

“Ministrijā apgalvo, ka naudas pietiks, jo skolēnu skaits kļūst mazāks. Skolēnu skaits jā, bet ne jau audzēkņu skaits interešu izglītībā. Jaunā paaudze ir ļoti aktīva, daudzi apmeklē divus vai pat trīs pulciņus. Pat, ja kādā kolektīvā bērnu skaits samazinās, vai tad uzreiz jācieš arī skolotājam? Ja korī vairs nav 20, bet 15 skolēnu, vai skolotājam darba paliek mazāk un viņam uzreiz jāsaņem mazāk?” vaicā M. Vilciņa.

“Pieprasījums un audzēkņu skaits pulciņos pieaug, bet valsts finansējums, samazinoties izglītojamo skaitam, samazinās,” teic arī Madonas Bērnu un jauniešu centra direktore Gunita Kļaviņa. Viņa lēš: tā kā skolotājiem pēc jaunā modeļa ieviešanas maksās arī par citu pienākumu veikšanu, finansējums interešu izglītībai būtu jāpalielina par 20 procentiem. Citādi nāksies samazināt nodarbību skaitu. Apšaubāmi esot arī IZM apgalvojumi, ka vidusskolēniem vajag mazāk interešu izglītības stundu, turpina M. Vilciņa. Vismaz augstākā līmeņa kolektīvos ir tā: jo vecāka grupa, jo vairāk nodarbību. “Šogad Jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija ļoti daudz vidusskolas posma deju kolektīvu. Neviens nebija tāds, kurā nodarbības būtu tikai reizi nedēļā,” teic M. Vilciņa.

Tāpat bažas rada no IZM nākošie signāli, ka jauno modeli varēšot ieviest pakāpeniski, taču, ja nebūs likumiskā regulējuma, uz kāda pamata lai iestādes vadītājs to neievieš pilnībā? M. Vilciņa atzīst: jaunais modelis nepadarīs vienkāršāku kultūrizglītības finansēšanas sistēmu. Viņasprāt, IZM nemaz tā nopietni nav domājusi, cik lielam vajadzētu būt interešu izglītības finansējumam – tā tiek finansēta pēc pārpalikuma principa, attaisnojoties ar to, ka valstij interešu izglītība jāfinansē tikai daļēji.

Valsts, tāpat kā līdz šim, turpinās finansēt interešu izglītību arī profesionālās izglītības iestādēs.

 

Pret KM padotajiem dāsnāk

Jaunajā pedagogu algošanas modelī iekļautas arī tās valsts un pašvaldību dibinātās skolas, kā arī četras privātās skolas, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslā, dejā un mūzikā. Finansējumu tām joprojām piešķirs KM, taču pedagogu algas būs jārēķina pēc tiem pašiem “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumiem”. Aprēķināšanas kārtība gan paredzēta citāda nekā vispārējās un interešu izglītības skolotājiem, jo, aplēšot šīm skolām nepieciešamo pedagogu slodžu skaitu un vienam audzēknim apmaksājamo stundu skaitu, esot ņemta vērā mūzikas, mākslas un deju programmu specifika, katras programmas īstenošanas īpatnības un katrai programmai izvirzītās prasības. Tieši jaunā modeļa izstrādes vajadzībām šā gada februārī veikta mūzikas, mākslas un dejas pedagogu noslodzes izpēte un datu apkopošana. IZM gan atzīst: nosakot, kā algas tiks aprēķinātas, ņemtas vērā ne tikai kultūrizglītības nozares objektīvās vajadzības, bet arī tas, ka valsts budžeta līdzekļi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ir ierobežoti.

Kaut arī kopumā jaunie pedagogu darba samaksas noteikumi tapuši IZM, par to, kā aprēķināma alga mākslas, mūzikas un deju pedagogiem profesionālās ievirzes skolās, tomēr lēma KM. Tā izspriedusi, ka KM padotības iestādes, tātad valsts dibinātās kultūrizglītības iestādes, piedāvā kvalitatīvāku izglītību nekā pašvaldību un citu dibinātāju skolas, tāpēc tajās skolotāja amata vienības piešķirs dāsnāk, proti, grupās varēs būt mazāk audzēkņu. Cik pedagogu amata vienību pienākas katrā izglītības programmā, tiks rēķināts, izmantojot koeficientus. Jo augstāks koeficients, jo vairāk amata vienību pienāksies. Visaugstākais koeficients – 3,16 – paredzēts profesionālās vidējās izglītības mūzikas programmām. Savukārt profesionālās ievirzes izglītības programmām gan mūzikā, gan dejā, gan arī mākslā paredzēts koeficients 1,3. Noteikumos tiks noteiktas arī izglītojamo/pedagogu proporcijas, kas tāpat atšķiras, ņemot vērā programmu specifiku. Visvairāk – 20,8 audzēkņiem uz vienu pedagogu – būs jābūt pašvaldību vai privāto dibinātāju profesionālās ievirzes dejas izglītības programmās. Vismazāk skolēnu uz vienu pedagogu – 2,5 – arī paredzēti dejas izglītības programmā – Horeogrāfijas vidusskolā. Arī profesionālās ievirzes skolās minimālā samaksa par vienu slodzi plānota 760 eiro.

Profesionālās ievirzes skolās tāpat darbosies princips, ka pedagogiem turpmāk maksās ne tikai par kontaktstundām, bet arī par citu pienākumu veikšanu. Šajā gadījumā tas ir ne tikai individuālais darbs ar audzēkni un metodiskais darbs, bet arī, piemēram, skaņdarbu aranžēšana u. c. Toties profesionālās ievirzes skolās ir gana daudz pedagogu, kuri arī jaunajā modelī, tāpat kā līdz šim, nesaņems piemaksas par kvalitātes pakāpēm. Jo tādiem pedagogu amatiem kā koncertmeistars un diriģents šīs pakāpes saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepienākas, līdz ar to nepienākas arī piemaksas.

Kultūrizglītību bieži vien līdzfinansē arī vecāki. Cik liels ir vecāku līdzmaksājums, nosaka pašvaldības. Interesanti, ka interešu izglītībā strādājošie atzīst: vai vecākiem būs jāpiemaksā un cik liels būs līdzmaksājums, bieži vien atkarīgs ne jau no tā, cik objektīvi izmaksā konkrētās interešu izglītības programmas īstenošana, bet gan no tā, vai vecāki par šo bērna nodarbi gatavi maksāt. Piemēram, ja par kora apmeklēšanu iekasētu maksu, koristi ātri aizbēgtu, bet par ģitārspēles nodarbībām gan gatavi maksāt. M. Jansone gan uzsver: vecāku līdzmaksājumam vajadzētu būt vien tad, ka jāpērk kādi materiāli. Piemēram, māls keramikas pulciņam vai zīds tā apglezošanas pulciņam.

Aptauja

Kā vērtējat esošo kultūrizglītības finansēšanas sistēmu un ko sagaidāt no jaunā pedagogu algošanas modeļa?

Lolita Greitāne, Ludzas Mūzikas pamatskolas direktore: “Galvenā esošās sistēmas problēma nepietiekamais finansējums. Te es runāju ne tik daudz par skolotāju algām, cik par finansējumu mācību plāna īstenošanai. Piemēram, pēc mācību plāna vajadzētu būt lielākam stundu skaitam specialitātē, bet finansējuma nav, un tad stundu skaitu samazinām vai atņemam pirmklasniekiem koncertmeistaru. Katra skola lāpās, kā māk.

Ar koeficientu sistēmu, kas profesionālās ievirzes programmās paredzēta jaunajā modelī, vēl neesmu iepazinusies, bet ir svarīgi, lai finansējums būtu atbilstošs mācību plānam.

Skolotāju algas, protams, arī nav lielas, par vienu slodzi sanāk minimālā pedagogu alga – 420 eiro.”

Dina Liepa, Rīgas skolēnu pils folkloras kopas “Kokle” vadītāja: “Principā finansējums nav mans jautājums. Es strādāju ļoti daudzos projektos, tāpēc grūti pateikt, cik par kuru darbiņu saņemu. Faktiski visi, kas darbojas tradicionālās kultūras laukā, strādā idejas, nevis naudas dēļ. Neskaitām, ne cik likmes mums pienāktos, ne cik stundas esam nostrādājuši. Jauno pedagogu algošanas modeli neesmu pētījusi.”

Sandra (vārds mainīts), mākslas skolotāja Rīgā: “Man atalgojumu pilnībā maksā Rīgas dome, nevis valsts. Interešu izglītības skolotājiem algas ir zemākas nekā vispārējās izglītības skolotājiem. Par pilnu slodzi saņemu minimāli pieļaujamo pedagogu algu. Nekas netiek maksāts par materiālu gādāšanu, paraugu veidošanu, tātad gatavošanos stundām. Tāpat nemaksā par “papīru” darbiem: žurnālu pildīšanu, atskaišu rakstīšanu. Nepareiza ir pieeja, ka jābūt vismaz 15 bērniem grupā visās interešu izglītības jomās. Mākslā katra bērna ideja jāuzklausa, jāapspriež, katram individuāli jāpalīdz, tāpēc bērnu skaitam mākslas pulciņos būtu jābūt mazākam.

Notiek auditi, pārbaudes. Pēkšņi ienāk klasē, skaita, cik bērnu, prasa, kāpēc tikai seši. Bet interešu izglītība nav obligāta. Pulciņam bērns ir pieteicies, bet citreiz nāk, citreiz nenāk, citreiz atnāk uz daļu nodarbības.

Jaunajā modelī uz interešu izglītību būtu jāraugās, ņemot vērā tās specifiku, nevis jārēķina atalgojums līdzīgi kā vispārējā izglītībā. Uztrauc, ka jaunajā modelī varētu būt tā: samaksa būs tā pati, bet slodze būs vēl lielāka. Pagaidām šajā darbā mani notur samērā brīvais darba režīms.”

Fakti

Kultūras ministrijas padotības izglītības iestāžu pedagogu algām jaunajā modelī 2016. gadā nepieciešami papildu 1,7 miljoni eiro, bet 2017. gadā – papildu gandrīz 4,9 miljoni eiro. Šogad pedagogu algām šajās skolās atvēlēti 25,4 miljoni eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar miljoniem vien nepietiek Atbildēt

    Citiem mērķiem Latvijā var novirzīt pat miljardus!

Draugiem Facebook Twitter Google+