Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. janvāris, 2016
Drukāt

Ar motociklu pa Kambodžu un Laosu (1)

Foto - Guntars PulssFoto - Guntars Pulss

Motoceļotāji Viesturs un Guntars. Tālākos pārbraucienos jāvelk drēbes ar garām piedurknēm, lai saulē neapdegtu.

Dienvidaustrumāzijā ceļotājiem populārs lokveida maršruts ir Taizeme–Laosa–Vjetnama–Kambodža–Taizeme. Taču tāds ceļojums prasa kādus trīs mēnešus. Ja var izbrīvēt tikai mēnesi, kā tas ir lielākajai daļai strādājošu ļaužu, minētās valstis jāapceļo atsevišķi.

Šajā reģionā biju trešo reizi. Pirms dažiem gadiem kopā ar draugu Viesturu sadomājām savā nodabā, bez tūrisma firmu starpniecības, doties uz Vjetnamu. Iedvesmu un informāciju toreiz smēlāmies internetā pieejamajos ceļotāju aprakstos, un kā galvenais pārvietošanās veids tika izvēlēts tipiskākais vietējo iedzīvotāju transportlīdzeklis – mopēds jeb, mūsu likumu izpratnē, neliels motocikls. Reģions un ceļošanas veids ļoti iepatikās, tādēļ pēc gada nolēmām līdzīgā veidā apceļot Kambodžu. Iegadījās tā, ka gan Vjetnamā, gan Kambodžā dzīvoja pazīstami latvieši, kurus pa ceļam apciemojām.

Pagājušā gada beigās veikto ceļojumu uz Laosu plānojām ar iegriešanos Kambodžā, lai apciemotu draugu latvieti, kurš tagad dzīvo kūrortpilsētā Sianuk­vilā. Līdz ar to jau plānošanas stadijā kļuva skaidrs, ka visu Laosu apceļot nepagūsim, bet būs jāapmierinās tikai ar nedēļas vizīti valsts dienvidu daļā.

 

Visi ceļi ved uz Bangkoku

Ceļojuma plāns parasti ir visai aptuvens, ar lielām iespējām to koriģēt, vadoties pēc apstākļiem. Neviena naktsmītne iepriekš netiek rezervēta, un vienīgais konkrētais datums ir ierakstīts atpakaļceļa lidmašīnas biļetē. Tā ir viena no atšķirībām starp ceļotāju un tūristu. Brīvību un plašas iespējas variēt maršrutu dod individuālais transports – mopēds vai motocikls. Iebraucot pilsētā, to var ērti apbraukāt un ātri vien sameklēt piemērotu naktsmītni.

Tātad ceļojums sākās ar lidojumu uz Taizemes galvaspilsētu Bangkoku, kas ar savām divām lidostām ir reģiona lielākais tranzīta centrs. Starp citu, lidostā plaši pieejama tūristiem noderīga bezmaksas informācija (kartes, bukleti). Tālākajam ceļojumam ir vairākas iespējas. Ja Bangkokā nav būts, var dažas dienas pavadīt tur, bet, ja ir vēlme doties tālāk, tad to var darīt ar autobusu, vilcienu vai lidmašīnu.

Centrālajā dzelzceļa stacijā ir pilns ar angliski runājošiem tūristu palīgiem, kuri, ieraugot ceļotāju, uzreiz piedāvā palīdzību noorientēties. Tas ir oficiāls bezmaksas pakalpojums – Taizemē ļoti rūpējas par ceļotājiem, jo tūrisms ir valstij svarīga nozare. Šoreiz ar lidmašīnu devāmies uz Kambodžas galvaspilsētu Pnompeņu. Diemžēl reģionālie reisi pārsvarā notiek no Bang­kokas vecās lidostas, tādēļ, ierodoties starptautiskajā lidostā, nākas pirkt Taizemes vīzu un veikt stundu garu pārbraucienu ar autobusu. No Pnompeņas ar autobusu braucām uz Sianukvilu, kas bija mūsu bāzes vieta. Apmetāmies pie mūsu drauga, kurš strādā pilsētā dzīvojošo rietumnieku motoklubā, un pāris dienas pabaudījām kūrorta atpūtu.

 

Braucamie un satiksme

Protams, uzreiz iznomājām motorollerus “Honda AirBlade” (5 USD dienā), lai varētu justies brīvi un tikt līdzi motorizētajiem motokluba biedriem. Pateicoties draugiem un jaunajiem kontaktiem motoklubā, pavērās iespēja ar izdevīgiem noteikumiem iznomāt motociklus, kas tālākā ceļā neapšaubāmi ir daudz ērtāki par mopēdiem vai motorolleriem.

Jāpiebilst, ka motocikla īre nomas punktā maksā aptuveni 25 USD dienā, tādēļ parasti ceļotāji dod priekšroku krietni pieejamākajiem mopēdiem (Kambodžā visbiežāk “Honda Wave” vai “Honda Dream”). Tie ir ļoti izturīgi un, ja kas atgadās, saremontējami katrā ceļmalas būdiņā – iepriekšējos ceļojumos par to pašiem bija iespēja pārliecināties. Ko tik vietējie ar šiem braucamajiem nepārvadā un kādos neceļos nespīdzina! Ja pats savām acīm nebūtu redzējis, tad neticētu. Uz viena mopiņa braukt trijatā ir pilnīgi normāli, pat mazi bērni paši brauc.

Rietumniekiem domātos ceļvežos baltie cilvēki tiek atrunāti no mocīšu vadīšanas šā reģiona zemēs. Dažviet pat var lasīt, ka ārzemnieks nedrīkst vadīt neko, pat mopēdu. Tā nav taisnība. Protams, jāzina dažas vietējās nianses un jābūt gatavam šā reģiona šķietami haotiskās satiksmes īpatnībām. Apdzīvotās vietās par satiksmes dalībniekiem var uzskatīt ne tikai mocīšus, velosipēdistus un dažādu izmēru četrriteņu braucamos, bet arī vistas, govis, suņus un ceļmalas putekļos rotaļājošos bērnus. Visi nereti atrodas uz braucamās daļas un kaut kā pamanās to sadalīt. Galvenais, kādēļ šajā jūklī nenotiek masu avārijas, ir tas, ka satiksme ir mūsu izpratnē lēna, taču tā ir vienmērīga. Tā plūst kā upe. Vietējiem motobraucējiem pat pilsētas sastrēgumā ir grūti nostāvēt uz vietas, visi mēģina izspraukties pa vismazāko brīvo spraudziņu.

Automašīnas, kravenieki un autobusi mocīšus īpaši nerespektē, lai gan var just, ka autovadītāji cenšas visus manevrus veikt lēni un plūdeni, lai motobraucējiem būtu iespēja apbraukt lielo transportlīdzekli. Piemēram, kraveniekam lēni izgriežoties no sānceliņa, motobraucējiem atliek tikai pašķirties uz visām pusēm. Uz šosejas jārēķinās, ka pilnīgi mierīgi var nākt pretī blakus divi kravas auto, kuri cenšas viens otru apdzīt. Motobraucējam tad jābrauc pa apmali, un cerams, ka tā ir brīva no mājdzīvniekiem vai pa pretējo pusi braucošiem mopēdistiem. Pa pretējās puses malu kādu gabaliņu braukt ir pilnīgi normāli.

Braucot blīvā satiksmes plūsmā, nav jēgas skatīties spoguļos ar domu, ka tik kādam nepatraucēt. Spoguļos skatīties pat nav ieteicams, jo visa uzmanība jāvelta tam, kas notiek priekšā. Taču pie tā visa var ātri pierast, un, kā jau minēts, satiksme ir samērā lēna. Pat ja kāda sīka sadursmīte notiek, sekas nav nopietnas. Rodas iespaids, ka viņiem autoskolās īpaši māca nesteidzīgu un plūdenu braukšanu, kas ar tik lielu mopēdistu skaitu, iespējams, ir vienīgā iespēja izvairīties no masveida avārijām.

 

Beidzot Laosā

No Sianukvilas, kas atrodas Kambodžas dienvidu piekrastē, ar motocikliem (“Honda Baja” un “Kawasaki Estrella”) devāmies Laosas virzienā. Trīs dienās šķērsojām Kambodžu, tad tikām pāri klusam robežpunktam un nokļuvām Dienvidlaosas pierobežas galvenajā tūrisma mērķī, kas tiek dēvēts par Mekongas tūkstoš salām. Tiešām skaista vieta, kas pilnībā attaisnoja uz to liktās cerības.

Apmetāmies uz galvenās salas jaukā viesu namā Mekongas upes krastā. Atšķirībā no tūristiem, kurus lielās laivās vadā pa neskaitāmajām salām, mēs tās šķērsojām ar mocīšiem un nokļūšanai uz citu salu izmantojām pārcēlājus. Tieši tā, kā to dara vietējie. Kambodžā un Vjetnamā lielākā daļa mopēdu ir “Hondas” ražojuma, turpretim Laosā krietni vairāk ir šo pašu hondiņu ķīniešu pakaļdarinājumu.

Bijām aizbraukuši arī uz 100 kilometrus attālo Dienvidlaosas lielāko pilsētu Pāksē, kas bija ceļojuma tālākais punkts.

 

 

 

Uzziņa

Aviobiļetes par pieņemamām cenām jāiegādājas kādu pusgadu iepriekš. Uz Bangkoku un atpakaļ uz Rīgu lidojām caur Kijevu ar Ukrainas aviolīnijām (400 eiro).

Ceļotājam jārēķinās, ka šā reģiona valstu robežu šķērsošana var būt saistīta ar dažādiem sarežģījumiem, jo likumi un prasības bieži mēdz mainīties. Īpaši svarīgi visu iepriekš noskaidrot, ja robežu vēlaties šķērsot ar transportlīdzekli – mopēdu, motociklu vai auto.

Populārākais veids, kā nokļūt Laosā un Kambodžā, ir caur Bangkoku, no kurienes tālāk var doties ar lidmašīnu, vilcienu vai autobusu. Atšķirībā no vairākuma citu Eiropas valstu pilsoņiem, kuri Taizemē var mēnesi uzturēties bez vīzas, Latvijas pilsoņiem pie iebraukšanas uz Taizemes robežas jāpērk vīza (1000 batu jeb aptuveni 25 eiro), turklāt tā derīga tikai divas nedēļas. Tiesa, iespējams arī tikt pie vīzas mēnesim, taču tas ir sarežģītāk un dārgāk. Mūsu gadījumā Taizemes iebraukšanas vīza (VOA – visa on arrival) bija jāpērk divas reizes.

Kambodžas un Laosas iebraukšanas vīzas uz robežas maksā 30 USD, derīguma termiņš viens mēnesis, taču vīza jāpērk katru reizi, atkal iebraucot valstī, pat ja iepriekšējai termiņš vēl nav beidzies.

Laosā benzīns maksā aptuveni dolāru, bet Kambodžā – 1,25 USD.

l Mopēdu noma Kambodžā un Laosā 5 – 9 USD.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. un pēc pusgada meklē aknu donoru

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+