Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. maijs, 2014
Drukāt

Ar muti Briselē, ar darbiem – aizkrāsnē

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pirmdienas, 26. maija, rīts, kad būs saskaitīti visi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti, iespējams, atklās daudz apspriesto iespēju, ka Eiropā pamatīgi muskuļus uzaudzējuši eiroskeptiķi. Patlaban dažādas priekšvēlēšanu aptaujas vēsta, ka nacionāli radikālās un eiroskeptiskās partijas EP nākamajā sasaukumā varētu iegūt starp 150 – 200 no 751 deputāta vietas kopumā.

Apvienojoties visām – galēji labējām, galēji kreisām, populistu, nacionālistu un eiroskeptiķu – partijām, EP patiešām varētu dzimt jauna politiskā grupa, kas zināmā mērā mazinātu balss spēku jau esošajiem proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem.

Politiskā grupa paver pavisam citu jaudu un spēku, tas nozīmē, ka deputātiem būs tiesības izveidot savu sekretariātu, personālu, iegūt apspriežu telpas, budžetu komunikācijai un tulkojumiem, un, protams, iegūt ļoti vērtīgo uzstāšanās laiku. Taču, lai tā notiktu, radikāļiem un eiroskeptiķiem būs jāspēj apvienot vismaz 25 politiķus no septiņām dažādām ES dalībvalstīm.

Patlaban visaktīvāk darbojas Francijas galēji labējās, eiroskeptiskās partijas “Nacionālā fronte” līdere Marina Lepēna, kura veido aliansi ar Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderi Gērtu Vildesu, lai pēc EP vēlēšanām tiešām radītu eiroskeptiķu frakciju. Eksperti lēš, ka M. Lepēna savos tīklos vēl bez Nīderlandes radikāļiem varētu ievilināt arī sev līdzīga virziena pārstāvjus no Itālijas, Austrijas, Zviedrijas, Beļģijas un, iespējams, Lietuvas. Ja tā notiks un politiskie spēki būs guvuši pietiekamu atbalstu pašmājās, lai iekļūtu EP, tad jaunas politiskās grupas veidošana EP būs pavisam reāla.

Domājot par šo iespēju, eksperti jau analizē, kādas sekas tas varētu atstāt uz ES likumiem, kuros savu vārdu sacīs EP, taču pagaidām vairāki avoti norāda, ka radikāļi un eiroskeptiķi sliecas mazāk iesaistīties darbā ar likumiem, bet vairāk lūkojas sēžu zāļu virzienā, kuras izmantot par savu ideju paušanas skatuvi.

To apliecina arī Lielbritānijā bāzētā pētījumu centra “Counterpoint” nesen veiktais pētījums ar nosaukumu “Konfliktējošie politiķi: populistiskie radikāli labējie Eiropas Parlamentā”. “Mūsu analītiķi secina, ka radikāļi pārspēj citus gan runās, gan uzdodot jautājumus, taču viņi fokusējas uz publicitātes veidošanu, nevis iesaistās reālā likumu veidošanas procesā,” tā viens no pētījuma autoriem Marlejs Moriss.

Šā iemesla dēļ analītiķiem nav arī bažu, ka eiroskeptiķu panākumi EP vēlēšanās varētu ietekmēt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izraudzīšanos. Arī no visiem pieciem oficiāli izvirzītajiem kandidātiem grieķis Aleksis Ciprs, kurš Grieķijā vada galēji kreiso koalīciju “SYRIZA” un kuru ir izvirzījusi Eiropas Kreiso partija, nebūs pietiekami spēcīgs radikālo ideju aizstāvis. Tā kā lielu lomu EK prezidenta izvēlē spēlēs dalībvalstis, kurās radikāļu pārstāvniecība valdībās joprojām ir mazākumā, tad ES amatu sadalē kā katru gadu toni noteiks parastie, labi zināmie politiskie spēki.

Tomēr analītiķi arī norāda, ka lielāka eiroskeptiķu ienākšana Eiropas politiskajā telpā savā ziņā liks pārējiem politiskajiem spēkiem mobilizēties un pieprasīt arī lielāku disciplīnu EP plenārsēžu zālē, jo katra balss un katrs izteikums tagad būs no svara.

Arī mediju slejas un ziņu pārraides vieglāk būs sasniegt trāpīgiem, skaļiem un, iespējams, skandaloziem izteikumiem, kas ir populistu un radikāļu mūžsens trumpis.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+