Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Ar Operu sirdī. Saruna ar diriģentu Marisu Jansonu

Publicitātes (Peter Meiser) fotoPublicitātes (Peter Meiser) foto

Saruna ar latviešu diriģentu, Bavārijas radio simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Marisu Jansonu.

Cenas ziņā draudzīgākās biļetes uz pasaulē slavenā latviešu diriģenta Arvīda Jansona (1914 – 1984) 100 gadu dzimšanas dienai veltīto koncertu Latvijas Nacionālajā operā Rīgā izķēra vienā stundā. Pie Bavārijas radio simfoniskā orķestra pults piektdien, 7. novembrī, stāsies tā galvenais diriģents, izcilā meistara jau sen tikpat slavenais dēls Mariss Jansons.

1944. gadā Arvīds Jansons kļuva par Operas teātra diriģentu, paralēli darbam Operā organizēja Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādāja arī par Latvijas radio orķestra diriģentu. Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri – 1952. gadā novērtēja Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgēņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par otro diriģentu savā kolektīvā. Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons sāka aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un citur. 1956. gadā visa Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu. Arvīda Jansona dēlam Marisam (dz. 1943) tobrīd ir 16 gadu. Ļeņingradā Konservatorijā viņš studē vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu, papildinās pie Hansa Svarovska un Herberta fon Karajana Vīnes Mūzikas augstskolā. No 1973. gada Mariss Jansons vada daudzus slavenus orķestrus Eiropā un ASV. Viņš ir apbalvots ar Norvēģijas Karalisko nopelnu krustu, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, Bavārijas Nopelnu ordeni.

Andreja Upīša memoriālajā muzejā, kur šobrīd apskatāma Arvīdam Jansonam veltīta izstāde, aplūkojama gan šujmašīna, pie kuras sēdies pats zižļa meistars, gan arī partitūras ar viņa piezīmēm.

Rīgas koncerta priekšvakarā tālruņa klausuli Mariss Jansons paceļ savās mājās Sanktpēterburgā.

– Ko atskaņosiet 7. novembra koncertā Latvijas Nacionālajā operā?

M. Jansons: – Dvoržāka 9. simfoniju un Šostakoviča 5. simfoniju. Tie ir mana tēva Arvīda Jansona biežāk diriģētie, vieni no viņa mīļākajiem skaņdarbiem, mūzikas pērles. Ar Dvoržāka simfoniju Arvīds Jansons 1952. gadā toreizējā Čehoslovākijā guva ārkārtīgi lielus panākumus. Varat iedomāties, ir diezgan grūti čehu komponistu Dvoržāku spēlēt Čehoslovākijā, bet tēvam izdevās viens no labākajiem skaņdarba lasījumiem. Savukārt Šostakoviču paps ārkārtīgi mīlēja, ļoti daudz viņa skaņdarbu diriģēja Sanktpēterburgā. Otrkārt, domājot par programmu, rēķinājāmies ar to, ka pēc Rīgas uz mirkli atgriezīsimies Minhenē un tad dosimies koncerttūrē uz Dienvidkoreju, Koreju, Taivānu un Japānu, kur minētos skaņdarbus līdz šim neesam atskaņojuši.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+