Latvijā
Sabiedrība

Kaimiņa karma un Pētersones-Godmanes iespējas. “LA” nedēļas apskats 4

Ostapenko uzvar

Cilvēks. Ar pārliecību, ka būs labākā

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Tenisiste Aļona Ostapenko izcīnījusi uzvaru Francijas atklātajā čempionātā, kas ir viens no lielākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē, pasaules atpazīstamības ziņā – pats lielākais. Rīdziniece ir tikai trešā deviņdesmitajos gados dzimusī spēlētāja, kurai izdevies uzvarēt kādā no “Grand Slam” turnīriem.

Ostapenko zvaigzne uzmirdzēja 20 gadu vecumā. Varbūt negaidīti agri, taču bija priekšnoteikumi, lai tā notiktu. Aļona pirms dažiem gadiem bija labākā starp junioriem, uzvarēja neoficiālajā junioru pasaules čempionātā “Les Petits”, kļuva par Vimbldonas junioru čempioni. Veiksmīga izrādījusies pāreja uz pieaugušo tenisu, trešajā sezonā izcīnot pirmo lielo panākumu.

Aļona tenisu iemācījās spēlēt Rīgā savas mammas Jeļenas Jakovļevas vadībā. Tātad pašmāju sporta “produkts”, bez dalības kādās ārzemju tenisa akadēmijās vai skolās. Meitene ir sportiskiem gēniem. Tēvs savulaik profesionālā līmenī spēlēja futbolu, vēlāk kļuva par meitas pavadoni dažādos turnīros. Mamma pati spēlēja tenisu un savas zināšanas nodeva meitai. Ostapenko izceļas ar savu apņēmību un pārliecību, ka tieši viņa būs labākā. Ar lieliskām sekmēm beidza Zolitūdes ģimnāziju. Labi dejo balles dejas, kas esot noderīgi arī kāju darbībai tenisā.

Līdzjutējiem neskaidrības rada meitenes divi vārdi – Jeļena un Aļona. Latvijā viņa visbiežāk tiek uzrunāta kā Aļona, tā patīk arī pašai. Taču pasē rakstīts Jeļena un tāds tiek izmantots tenisa pasaulē. Vecāki meitai vēlējās likt vārdu Aļona, taču tāds nebija kalendārā, tāpēc dzimšanas apliecībā ierakstīts Jeļena.

Ostapenko pasauli pārsteidza ar agresīvu uzbrukuma tenisu. “Uzskatu, ka tikai ar tādu tenisu var nokļūt pasaules virsotnē,” pirms pāris gadiem intervijā “LA” teica Ostpenko un pie šā mērķa turas. Aļona tagad ir pasaules zvaigžņu kārtā, bet priekšā ir prestižais Vimbldonas turnīrs. Gaidīsim turpinājumu!

Noslēpums. Pētersones-Godmanes iespējas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc “abpusējas vienošanās” darba attiecības Iekšlietu ministrijā (IeM) 8. jūnijā pārtrauca valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Satversmes aizsardzības birojs viņai nepagarināja pielaidi valsts noslēpumam. Par iemesliem var nojaust, arī klausoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera LTV teikto, ka nevar prognozēt, cik ilgi IeM ierēdnes mugurkauls būšot tik stiprs, lai turētos pretim valsts noslēpuma izpaušanai, ja ārvalstu specdienestu rīcībā nonākšot kādi fakti, ar kuriem var manipulēt.

Bijusī valsts sekretāre ir izteikusi nožēlu, ka šādi tiekot novērtēts viņas 20 gadu darbs valsts pārvaldē, stājusies bezdarbnieku uzskaitē un devusies pāris mēnešus atpūsties. Pagaidām tas ir noslēpums, kur tālāk vedīs I. Pētersones-Godmanes gaitas. Viņa nav noraidījusi Ministru prezidenta izteikto priekšlikumu par darba turpināšanu valsts pārvaldē, taču nav arī to pieņēmusi, vien pateikusi, ka varētu pie šīs sarunas atgriezties. Negribas gan ticēt, ka viņas pašapziņa ļaus pieņemt amatus, kas karjeras kāpnēs ir pakāpienu zemāk. Ja nu vienīgi vadīt kādu valsts kapitālsabiedrību, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcu, kur patlaban tiek meklēts valdes priekšsēdētājs ar rūdījumu, tāpēc iekšlietu struktūrās iegūtā pieredze šajā darbā var nākt tikai par labu.

Pētersonei-Godmanei par darbu droši vien nebūs jāuztraucas, zinot Godmaņu pāra draudzīgo saiti ar uzņēmuma “Itera Latvija” vadītāju un “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieku Juri Savicki. Baumo, ka tieši šīs īpaši cieši draudzīgās attiecības bijušas par iemeslu Pētersones-Godmanes nedienām ar pielaidi valsts noslēpumam.

Arī bijušajai Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei līdzīgā situācijā pēc pielaides zaudēšanas tika pasniegta ekspremjera Aigara Kalvīša palīdzīgā roka un iedots amats “Latvijas gāzē”. Savickis taču ir arī hokeja kluba “Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētājs, bet Pētersone-Godmane bieži ir redzama hokeja fanu vidū. Gan jau arī klubā kāds labs amats atrastos.

Darījums. Koalīciju saskaņošanas laiks

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Labākais rezultāts vēlēšanās vēl neko nenozīmē, ir jāmāk sarunāt! Šajā ziņā aizvadītajā nedēļā īpaši izcēlās partija “Saskaņa”. Vairāki politiskie darījumi ar šīs partijas aktīvu līdzdalību, iezīmēja pārmaiņas līdz šim ierastajā ainavā, kur dažu pašvaldību vadītāji iepriekš šķita gluži vai pielaulāti savam krēslam, bet nu nonāca tuvu to zaudēšanai.

Viskarstāk, šķiet, iet Liepājā, kuras pieredzējušais domes priekšsēdētājs Uldis Sesks jau pāris dienas pēc vēlēšanām bija traucies uz Rīgu, lai pierunātu “Saskaņas” priekšniekus atbalstīt viņa palikšanu amatā. Neatradis sapratni, Sesks strauji mainīja taktiku, paziņojot, ka koalīcija ar “Saskaņu” nav iespējama, un apelēja pie Latvijas Reģionu apvienības godaprāta. Iespējams, viņam tas būs izdevies, lai gan palikšanu mēra krēslā vēl ir jautājumi.

Interesanti, ka tikmēr pretējā Latvijas galā – Daugavpilī – notika ārēji diezgan līdzīgs darījums, tikai ar citiem dalībniekiem. Un atkal izcēlās “Saskaņa”, kas atrada sabiedrotos līdzšinējā pilsētas vadītāja Jāņa Lāčplēša atstumšanai. Vajadzīgās balsis solījis “piemest” Rihards Eigims, kurš ilgus gadus darbojies Zaļo un zemnieku frakcijā Saeimā.

Vēl viena pilsēta, kur tāpat nobriedis darījums starp “Saskaņu” un ZZS, – Jēkabpils. Tur abu partiju pārstāvji gatavojas iet koalīcijā, kas pārtrauktu ilggadējā pilsētas mēra Leonīda Salcēviča valdīšanu. Partiju vadības Rīgā tikmēr klusējoši noskatās, bet gan jau tām ir savi apsvērumi.

Izgāšanās. Jo vairāk, jo lēnāk

2010. gadā otrais ātrākais internets pasaulē, 2013. gadā ceturtais, pērn sestais, bet šogad Latvijā ir vairs tikai 17. ātrākais internets pasaulē, liecina interneta tehnoloģiju kompānijas “Akamai Technologies” jaunākais pētījums. Latvija Eiropas valstu vidū piedzīvojusi ne vien straujāko kritumu pozīcijās, bet arī vidējā interneta datu pārraides ātruma samazinājumu par desmito daļu uz 16,6 megabitiem sekundē.

“Bites” tehnoloģiju direktors Gints Butens norāda, ka šajos mērījumos netiek ņemta vērā tīkla kapacitāte, bet gan tikai datu plūsmas ātrums tīklā, sūtot konkrētu saturu. Bet tieši pēdējais patērētājiem ir svarīgāks. “Šādiem kritumiem par iemeslu var būt, piemēram, vienlaicīgi daudzu interneta pakalpojuma lietotāju radītā noslodze mobilajā elektronisko sakaru tīklā,” pārskatā norāda SPRK.

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs to skaidro ar diviem iemesliem. Pirmkārt, Āzijas un Skandināvijas valstis tikai tagad aktīvi izvērš optiskos tīklus, ko Latvijā ievilka agrāk. Otrkārt, mūsu 4G mobilais internets jau spēj piedāvāt līdzvērtīgu ātrumu kā DSL tehnoloģijas, un cilvēkiem pietiek ar to vien, bet “4G interneta ātrums atšķirībā no vadiem nav garantēts un, ja to lietos vienlaikus daudzi cilvēki, ātrums būtiski samazināsies.” “Lattelecom” Tehnoloģiju dienesta direktors Uldis Tatarčuks norāda uz tām pašām tendencēm, atzīstot, ka pieaug interneta pakalpojumu lietošana. “TV kanāli, filmas un seriāli, tiešraides no nozīmīgiem pasākumiem – to visu mēs vēlamies vērot HD kvalitātē, turklāt ne tikai mājās, bet paņemt līdzi jebkur, kurp dodamies, piemēram, lietotnē “Shortcut”.” Tiesa, daudzi patērētāji sūkstās, ka arī pa vadiem vakaros interneta ātrums mēdzot neizskaidrojami sabremzēties. “Akamai” pētījumā tikai 3% IP adrešu ir mobilās.

Acīmredzot investīcijas jaudās netiek līdzi satura patēriņa pieaugumam, ko telekomunikāciju operatori mūs mudina izmantot vēl vairāk. Mārtiņš Paurs, SIA “Telia Latvija” komercdirektors, noraida šo pieņēmumu, apgalvojot, ka mājsaimniecības pašas izvēloties nevis ātrāko, bet lētāko internetu. Tomēr viņš “Akamai” respektablo pētījumu vērtē kā “trauksmes zvanu, nebūt ne pirmo”. Arī DESI rangā, kas parāda ES valstu konkurētspēju digitālajā pasaulē, Latvijai ir atvēlēta tikai 20. vieta.

Joks. Deputāta Kaimiņa karma

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš lika lietā savas aktiera dotības, lai izjokotu Kremļa propagandas mediju “Sputnik”, uzdodoties par bijušo frakcijas biedru no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Mārtiņu Bondaru un viņa vārdā paziņojot, ka LRA sadarbosies ar “Saskaņu”. Karma nelika ilgi gaidīt – drīz vien deputāts pats kļuva par līdzīga joka upuri.

“Redzot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, es oficiāli paziņoju, ka nolieku Saeimas deputāta mandātu. Veiksmi, Latvija. Es mēģināju no sirds. Patiešām. Jūs izvēlējāties. Tad lai tā arī ir, un nav ko čīkstēt.” Šāds ieraksts deputāta Artusa Kaimiņa sociālā tīkla “Facebook” kontā pārsteidza viņa atbalstītājus. Pats deputāts gan tobrīd nebija sazvanāms, tādējādi vēl vairāk uzkurinot intrigu un dodot pamatu dažādām teorijām par viņa tā brīža apziņas stāvokli.

Nākamās dienas pievakarē īpaši sasauktā preses konferencē Kaimiņš paziņoja, ka viņa sociālo tīklu konti esot uzlauzti un ierakstu veicis kāds cits. “Es netaisos nolikt mandātu. Es pat varētu palikt tas pēdējais Saeimā, kas tur nodzēsīs gaismu,” solīja deputāts.

Kaimiņam, kurš pirms dažiem mēnešiem sanīdās ar pazīstamāko hakeri Neo, neesot nekādas nojausmas, kurš un kādēļ šādi rīkojies. Viņš arī kategoriski noliedza, ka būtu reibumā pats sarakstījis brīnumus savā “Fecebook” lapā. Taču lai kas būtu pie vainas – datorurķi, alkohols, politiskie konkurenti vai vēl kāds nezināms spēks – šoreiz no defekta sanācis efekts. Virtuālais skandāliņš pilnībā novērsis uzmanību no neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām noplūdinātiem ierakstiem ar Kaimiņa un citu partijas “KPV.LV” līderu neglaimojošām “ķēķa sarunām”.

Sagatavojuši: Māris Siliņš, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Māra Libeka, Ģirts Zvirbulis

LA.lv