Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. oktobris, 2015
Drukāt

Ar (paš)cenzūru pret netikumības džinu? “LA” diskusija (7)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia
Uzziņa

Šovasar, grozot Izglītības likumu, Saeima tajā ieviesa jaunu pantu "Izglītība un tikumība". Tas paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Kārtība, kādā šī tikumiskā audzināšana jānodrošina, jāapstiprina Ministru kabinetam.

Kas notiek skolās pēc tā saukto tikumības grozījumu pieņemšanas Izglītības likumā? Vai skolotājiem tagad jāpārvērtē savas mācību metodes un izmantotie mācību materiāli saskaņā ar tikumības principiem, kuri pagaidām nav definēti? Vai tikumības dēļ skolās ieviesīs cenzūru? Par to “Latvijas Avīzes” redakcijā diskutēja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka un šīs skolas absolvente, latviešu valodas un literatūras olimpiāžu uzvarētāja Agnese Lipska, Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve, Rīgas 94. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Mairita Klieče, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, Valsts izglītības un satura centra (VISC) vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece un asociācijas “Ģimene” pārstāve, kristīgās mācības skolotāja Aija Grīnberga.

– Diskusijas par “tikumības grozījumiem” ar jaunu sparu uzvirmojušas tāpēc, ka skolotāja Ratinīka publiski izteica bažas, ka skolās ienāk cenzūra, jo saņēma vadības aizrādījumu pēc tam, kad kāds no vecākiem bija sūdzējies, ka skolēniem jāanalizē Agneses Krivades dzejolis, kurā ir kāds labi zināms krievu lamuvārds. Kā jūs domājat, vai pretenzijas pret dzejoļa izmantošanu skolā būtu radušās, ja nebūtu “tikumības grozījumu”?

I. Ratinīka: – Protams, zināms skandāls var notikt jebkurā brīdī, pat ja nebūtu šāda likuma. Taču, man aizrādot, tika piesaukts likums, nevis kādi metodiskie aizrādījumi vai citas normas. Domāju, ja nepieminētu likumu, es būtu papurpinājusi klusībā, nevis sociālajos tīklos. Mani uztrauc tas, ka uz mākslas darbu attiecina šādas tikumības normas. Mākslas darba realitāti nedrīkst uztvert burtiski.

Turklāt attieksme pret dzejoli nebija vienīgais, kas satrauc. Sekoja plakātu, kas aicināja uz iecietību pret dažādām sabiedrības grupām, noņemšana, gan Rīgas mēra Nila Ušakova iejaukšanās poētikas interpretācijā. Ir ļoti daudz pazīmju par to, ka sabiedrība kļūst aizvien konservatīvāka, aizvien vairāk vēlas viennozīmīgu, kritisko domāšanu neveicinošu informāciju. Tādā gadījumā līdz cenzūrai ejams vien pussolītis.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijā strādāju astoņus gadus, savas darba metodes neesmu mainījusi. Krivades dzejoli analizējām arī agrāk. Tad iebildumu nebija.

I. Upeniece: – Skolotāju diskusijas ar skolas administrāciju, kā arī savā starpā par to, kādas metodes un mācību materiāli izmantojami skolā, bijuši arī pirms šīs vasaras Izglītības likuma grozījumiem. Taču ir bažas, vai konkrētie formulējumi likuma grozījumos nav pastiprinājuši bailes, kontroli, neuzticēšanos izglītības procesā, kam būtu jābūt gan radošam, gan atvērtam un uz sabiedrību vērstam, kā arī ļoti profesionālam. Diskusijai par to, vai konkrētais dzejolis ir labs vai slikts, būtu jābūt profesionālai, kāpēc bija tāda pedagoga izvēle, kāds bija mērķis, vai tas tika sasniegts. Standarts nosaka, ka vidusskolēni jāiepazīstina ar mūsdienu dzeju. Kā to darīt, tā ir skolotāja izvēle. Tā jāizdara, ņemot vērā arī to, kāda ir klase un kādā kontekstā dzejolis izmantots. Profesionāla diskusija izpalikusi, tā vietā ir skandāls un runas par cenzūru. Izpaliek diskusijas par to, kā padarīt mācību procesu mūsdienīgu, kā audzināt kritiski spriestspējīgus cilvēkus, kuros būtu ieaudzināta arī morālā atbildība. Katrā ziņā tikumības normas un kritiskā domāšana nav pretrunā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tolerance pret slimo, nelaimīgo, nabadzīgo arī pagrimušo ir tikumības (baltu, latviskās) pamatā, senāk Latvijā pat ubagu aicināja pie galda, saņēma ar cieņu. Ieaudzināt tikumību nozīmē arī likt bērniem saprast, ka homoseksuālais nav vainojams pie savas nelaimes, bet slimajam savaldīt savas tieksmes. Bērni, tāpat kā dzīvnieki, jūt pretīgumu pret slimo, nenormālo, bet jāmāca iecietība.

  2. Pareizie vārdi, ka tikumība ir jāieaudzina ģimenē. Kad bērns iziet sabiedrībā – viņam ir jāprot uzvesties, t.i., nesist, nespļaut, neapsaukāties utt. Bet skolā to visu ir jānostiprina, jāatgādina bērnam, ja viņš to ir piemirsis. Cilvēkbērns ir jāaudzina arī skolā!!! Un vēlāk viņu audzinās pati dzīve, kas vienam otram var izvērsties ļoti sāpīgi. Neviens vairs īsti negrib audzināt – ne vecāki, ne skola. Internets ir viens krimināls audzinātājs. Un ja vecāki neseko tam, ko bērns tajā apgūst, tad… tāds nu ir rezultāts! Rupjības kļūst par ikdienišķu parādību… Man arī gadījies pēc lamuvārdu kaskādes latviešu zēniem autobusā pajautāt, vai viņi ar to pašu muti arī maizīti ēd?…

  3. vai šis raksts kaut ko pasaka? Noteikti nē! Kur ir analītiskā žurnālistika, tā kura veltī laiku cēloņseku analizēšanai, bet nevis pļāpāšanas atspoguļojumam??? Kur? Šis ir ļoti vājš raksts priekš rakstošas plašsaziņas, kura sevi uzskata par konservatīvu. Beidziet jelmocīt vārdu Tikumība! Vai tiešam jums ir 2 klašu izglītība, ja nevarat saprast, ka vērtībām apzīmējuma nav – tās nav ne labas, ne sliktas. Tās ir! Vai jūsu vēlme ir tās iznīcināt??? Kad beidzot izvērtējošs raksts kur tiks risināts galvenais uzdevums, apskatot pretrunas? Proti, kad beidziot tiks apskatīts uzskatu sadursmes iemesls – pārst’āvētās ideoloģijas??? Kad tikas analizēta konkrētu cilvēku piederība, konkrētai ideoloģijai? Un ideoloģiskie pretmeti ir tikai divi – individuālisms vs tauta (kolektīvisms, tradīcija), vai arī to var pateikt citiem vārdiem, proti, libertānisms (liberālisms) vs konservatīvisms. Kad būs šāda analīze? kad būs izanalizēta Ratinīkas ideoloģiskā pārliecība un to kas to ietekmē, kā arī pretējās puses pārliecība? Latvijas Avīze, beidziet rakstīt muļķības! Šodien ir runa tikai un vienīgi par individuālisma un tautas ideoloģijas pretstāvēšanu.Lūk, par ko ir jārunā skolās, lai nepasniegtu ar knapi piesegtu “universālās patiesības jērādiņu” vienu vienīgo “pareizo” ideoloģiju!

  4. Tātad I. Ratinīka uzskata Krivades dzejoli “par ļoti izcilu tekstu”.
    Tādā gadījumā nevajadzētu runāt riņķī un apkārt, bet gan publicēt šī “izcilā teksta” analīzi, lai tad visi vienreiz redz to dižo “izcilību” un nokaunas par to, ka aiz tiem krievu lamuvārdiem nav spējuši šo “izcilību” saskatīt.
    Bet tas, protams, nekad nenotiks tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šajā savārstījumā nekā izcila, ko analizēt vienkārši nav. Toties vāvuļot par cenzūru, iecietības trūkumu, nepieļaujamu iejaukšanos pedagoga darbā u.t.t. var bezgalīgi.

  5. Paldies dievam,ka mani mazberni nemacas Latvija,viniem nebus jasaskaras ar so cenzuru un idiotismu.Nav un nedrikst but temu skola,kuras nevaretu apspriest,jautajums ir ka to pasniedz.Ari pareizi uzvilkt prezervativu ir jamaca un ne velak,ka kados 13-14 gados.Ari par homoseksualismu ir jastasta un to,ka tas nav nekas nenormals un mums ir jabut tolerantiem un par siem cilvekiem nedrikst smieties,vini ir tadi pasi,ka mes visi,tikai ar citu seksualo orientaciju.

Draugiem Facebook Twitter Google+