Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Kas darāms valsts valodas kopšanā un pozīciju stiprināšanā? (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Piektdien, 17. oktobrī, “LA” publicēja Dzintras Hiršas un Ingrīdas Strodas rakstu “Pastāv lietas, kas nav tulkojamas svešvalodā”, kurā autores spriež par valsts valodas situāciju un darāmo tās uzlabošanā. Vaicāju arī citu ekspertu viedokli.

Dace Markus, profesore, RPIVA rektore: “Svarīgākā ir izpratne, ka dzīvojam Latvijā. Dīvaini, bet ne visi to tiešām apzinās. Šī atziņa jāatgādina visās valsts jomās, lai ikviens pierastu pie domas – es dzīvoju Latvijā, tātad man ir gods runāt latviešu valodā. Bet valodu apguve bērnībā noteikti jāvērtē pozitīvi, manu vecāko mazmeitu piemērs rāda, ka 1. klasē var labi apgūt trešo valodu. Mūsu akadēmijā pirmajā kursā saņemam studentus ar dažādām latviešu valodas zināšanām, jā, ir piemēri, kad tieši valodas kultūras kursa dēļ paliek parāds, tad ir jāsaņemas, jāmācās individuāli. Ne visi to iztur, bet ir lieliski piemēri, kad meitene no Gruzijas jau otrajā reizē atbild ļoti labi, kad ķīniete pabeidz latviešu valodā ne tikai bakalaura, bet arī maģistra programmu. Tomēr arī mums pašiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, ir vēl jo svarīgāk atgādināt sev – man ir gods runāt latviešu valodā!”

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors: “Katram latvietim un latviešu valodā runājošam ir jājūt lielāka cieņa pret pareizu valodu, neļaujoties liekai spēlei ar žargonvārdiem un vulgārismiem. Otrs problemātiskais moments saistīts ar valodas mācīšanu. Nav svarīgi, mācām svešvalodu no 1. vai 2. klases, bet nedrīkst rasties iespaids, ka svešvaloda ir svarīgāka par dzimto valodu. Situācija tagad atgādina to, kāda bija pirms simt gadiem: varam atrast Andreja Upīša tekstus, kuros viņš apsmej Rīgas birģerus, kuri nemāca saviem bērniem pareizu latviešu valodu, jo šķiet, ka dzimto valodu katrs automātiski piesavinās bez piepūles, it kā pašu par sevi. “Kārklu anglisms” vistipiskākā veidā izpaužas nosaukumos, kuri bieži ir kroplā angļu valodā. Tas ir provinciālisms. Labu restorānu pazīst ne jau pēc sadomāta nosaukuma angļu valodā, bet pēc laba ēdiena.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Ilga Jansone, Latviešu valodas institūta direktore: “Ļoti nopietna problēma ir topošo žurnālistu sagatavošana. No saviem studiju gadiem atceros, ka tolaik TV un radio dzirdēju ļoti izkoptu valodu, un žurnālisti bija paraugs gan valodas, gan uzvedības ziņā. Tagad redzu, ka intervētāji ļoti bieži neprecīzi vai nepareizi lieto gan darbības vārdu formas, gan saikļus un apstākļa vārdus. Ir starpība, vai žurnālists sarunājas ar Valsts prezidentu vai ar vidusskolēnu. Raksta “Pastāv lietas, kas nav tulkojamas svešvalodās” autores jautā: “Kādā valodā ir “CēsuLight”?” Latvijā ražota produkta nosaukumam būtu jābūt latviešu valodā. Ja tas paredzēts ārējam tirgum, var domāt par kompromisu, taču pamatnosaukumam latviešu valodā jāsaglabājas.”

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Valdmanis, Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktors: “Valsts valodas pozīcijas var stiprināt tikai valodas lietojums visās sociolingvistiskajās jomās, sākot ar valsts varas un pārvaldes institūcijām, bruņotajiem spēkiem un policiju, pašvaldības iestādēm, transportu un sakariem utt., beidzot ar kultūru un sadzīvi. Tā kā 2012. gada LVA aptauja liecina, ka apmēram 90 procenti cittautiešu prot valsts valodu vismaz pamatprasmju līmenī, ir skaidrs, ka problēma ir nevis valodas neprasmē, bet gan valodas nepietiekamā lietojumā. Pozitīvākas attieksmes veidošanā pret latviešu valodu ļoti svarīga loma, protams, ir izglītības sistēmai (vispirms jau skolotājam!), bet ne mazāk būtiska ir plašsaziņas līdzekļu un valsts amatpersonu, ierēdņu, viedokļu līderu personiskajam piemēram vienmēr un visur ar Latvijas iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem runāt valsts valodā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. VVC vadošie darbinieki paši pieļauj interpunkcijas un stila kļūdas.KAUNS…

  2. hah, pamēģiniet otrreiz pievienot komentāru šeit. Parādās uzraksts Duplicate comment detected; it looks as though you’ve already said that!
    🙂

  3. Pilnībā piekrītu “grafistam” un “Ojāram Bīriņam”.
    Un mans viedoklis: ir vienu cilvēku kategorija, kuriem ir izdevīga galēji “latviskā nostādne” dažādu iemeslu dēļ, un tā nemainīsies. Bet es jums, cienījamie profesori un pētnieki, saku: nu nebūs Latvija latviskāka ne pa vienu eirocentu!!! Kaut būtu mums tūkstošiem valodas inspektoru, nebūs!
    Ar krieviem runāju krieviski, ar angļiem – angliski. Latviešu valoda man nav pirmajā vietā vērtību topā. Gan jau arī citi mazākumtautību valodās runājošie ar laiku panāks, lai viņu intereses tiktu ievērotas, un tas ir tikai laika jautājums.
    Ar runāšanu par to, ka jālieto latviešu valoda, tā jau sen ir pazaudēta!
    Lai jauks vakars visiem!

  4. Par kādu latviešu valodas lietošanu un aizsardzību varam runāt ja Bērziņš, Aboltiņa, Straujuma, , pat arhibīskaps Vanags un Pujāts, bez mazākā mulsuma runā krieviski pie pirmās izdevības. Vai tie ir mūsu tautas garamantu sargātāji? Vai tie ir mūsu kultūras un latviešu dzīvesziņas uzturētāji? Vai viņiem vispār nav kauns par savu izturēšanos, jeb viņi jau tiktāl pārdevušies Maskavai, ka tikai gaida momentu lai varētu kļūt par Maskavas vasaļiem? Tādi nevar vadīt mūsu valsti Latviju un divkosīgi spēlēties ar tautas pamatvērtībām no kurām kā galvenā ir Valsts valoda- latviešu valoda. Viņj labāk padzīs visus latviešu ministrus nekā pieļaus demnokrātisko vērtību nostiprināšanu mūsu valstī un iestāsies par latviešu tautas interesēm. Var jau atrast dažādus aizbildinājumus, bet varturiem tas godu nedara un tādi nekad nekļūs par Latvijas valstsvīriem. Tādi gadījuma rakstura darbo.ni ne vairāk.

  5. Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors: …«Nav svarīgi, mācām svešvalodu no 1. vai 2. klases, bet nedrīkst rasties iespaids, ka svešvaloda ir svarīgāka par dzimto valodu.»
    Отсюда вывод – родной язык важнее. Почему бы господину не взглянуть на эту проблему с нашей точки зрения? А то всё латышский, да латышский язык. А русский как же? Сам же сказал. И ещё. Представлена точка зрения только словесников, филологов, да бюрократов. А где мнение технической интеллегенции, есть же ещё такая в стране. Я, например студентов учу по учебникам на русском языке (шаусмас правда?!). Своих то не написали, и денег на перевод не дают. Так что, хотите стать инженером, учите русский!

  6. Skumji raudzīties, kā raidījumā “Es varu būt premjerministrs” dalībinieki pēc pirmā krieveņu vecumā no 20 – 60 gadiem pieprasījuma ‘lučše po russki” pēŗiet raitā un lauzītā kreivu valodā. Ko tad lai gaida no ierindas cilvēkieme, ja valdošās aprindas gatavs katrama un visur paklanīties kreiviski.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+