Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Ar pasi pa austrumu takām

Latgaliešu identitāti, izzinot noslēpumus un klausoties sirdsgudro, viesmīlīgo ļaužu stāstījumus, baudot lauku gardumus un izdziedot tradīciju dziesmas, šogad katrs varēs iepazīt arī jaunajā maršrutā Latvijas un Krievijas pierobežā.

 

Ludzas Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte gandarīta, ka, mainoties ierastajām administratīvo teritoriju robežām, Latgales pašvaldībām tomēr ir saglabājusies pašiniciatīva un tās vienojušās jaunā tūrisma galamērķī – Latvijas un Krievijas pierobežā. Projektā piedalās 10 pašvaldības, sākot ar Viļaku ziemeļos, beidzot ar Dagdu dienvidos, un vidū pieķerot klāt arī daļu no Rēzeknes novada. Pašlaik jau ir izstrādāta karte, kuras interaktīvā versija aplūkojama interneta portālā www.pierobeza.lv. Šī pagaidām vēl ir tūristu maz apgūta teritorija, un tajā ir lērums vēl nenobružātu un dzīvelīgu vietu un vērtību.

Viļakas novada Vēršukalna muzejā ikviens gādīgās namamātes Annas vadībā var iesaistīties maizes cepšanā. Savukārt Saipetnieku senlietu brīvdabas privātkolekcija Rugāju novada Lazdukalnā piedāvā aplūkot vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu (seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas). Daiļdārzā, kas plešas vairāk nekā divu hektāru platībā, izveidotas ziedu kompozīcijas, strūklakas, austrumu meditāciju tiltiņš, dīķi, pergola un lapenītes.

 

Nemaz tik tālu nav Baltinava – Nacionālā teātra kolorītās izrādes “Latgola.lv” dzimtene. Acīgāks tūrists tur varbūt pat pamanīs kādu no izrādes varoņu prototipiem. Taču baltinavieši nebūt nejūtas švakāki par lielās skatuves aktieriem un gatavi rādīt arī savus iestudējumus, kas izstaro latgalisko vitalitāti un sirds siltumu, ikvienu izraujot no ikdienas steigas.

 

Austrumu pierobežas lepnums ir unikālā Austrumeiropas baroka pērle – krāšņā Pasienes katoļu baznīca Zilupes novadā. Arī Malnavas katoļu baznīca ir izcils sakrālā tūrisma objekts – tāpat kā skaistā, kokgriezumiem rotātā pareizticīgo baznīca.

Ja gribas ko oriģinālāku, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā ir Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu ekspozīcija un darbnīca, kur var piedalīties gan jaunu instrumentu izgatavošanā, gan muzicēšanā.

Austrumu pierobežā ir arī Latvijas vecākā pilsēta – Ludza, kurai šogad būs jau 835 gadi. Netālu – Ciblas novada Līdumniekos – izveidota 2. pasaules kara relikviju kolekcija, kas stāsta par vietējo vēsturi un pašu cilvēkiem.

Dodoties tālāk uz dienvidiem, der piestāt Dagdas novada Andrupenē – autentiskā 20. gadsimta Latgales lauku sētas kompleksā, kur var sajust vietējo gara un dziesmu spēku, iedzīvoties latgaļu sētas dzīves ritmā. Te var redzēt dažādus senču sadzīves priekšmetus un darbarīkus un degustēt nacionālos ēdienus – kuģeli, asuškas, sieru, vai noskatīties vietējās folkloras kopas priekšnesumu.

Vistālāk Latvijas austrumos ir Pasienes pagasts, tādēļ Meikšānos tas atzīmēts ar Austras koku,vienu no tēlnieks Viļņa Titāna veidotajām skulptūrām. Netālu ir arī Draudzības kurgāns – 1959. gadā uzbērts uzkalniņš ar vidū iestādītu ozolu, kur satek trīs valstu – Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas – robežas. Šīs vietas apmeklējot, obligāti līdzi ir vajadzīga pase un Pasienes robežkontroles punktā izdota caurlaide. Bet tas būs to vērts!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+