Ar pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu NEPLP locekļiem nodarbosies Drošības policija 0

Drošības policijai būs jālemj, vai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam pieciem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa aģentūru BNS informēja, ka birojs ir saņēmis Saeimas vēstuli ar lūgumu izvērtēt speciālās atļaujas piešķiršanu padomes locekļiem, taču atbilstoši likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam SAB šo vēstuli nosūtīs Drošības policijai.

Jau ziņots, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers žurnālistiem iepriekš pastāstīja, ka viņa vadītā komisija nesen secinājusi, ka padomes locekļiem būtu nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai veicinātu uzticību starp NEPLP, sabiedrību un drošības iestādēm. Pielaides nepiešķiršana gan nenozīmēs, ka padomes loceklis nevarēs turpināt darbību NEPLP.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban padomes priekšsēdētājs ir Ainārs Dimants, bet viņa vietniece ‒ Aija Dulevska-Cālīte. Padomē strādā arī Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti.

Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura ir iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.

Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.