Foto – LETA

Saeimas deputāti grib paši lemt par eirokomisāru 3

Šobrīd Latvijā nepastāv noteikta kārtība Eiropas Savienības komisāra amata pretendentu izvirzīšanai. Tā vietā pieņemts uzticēt kandidāta izvēli premjeram. Tādēļ Saeimas vairākums, neskatoties uz Juridiskās komisijas iebildumiem, vakar atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu uzticēt kandidātu virzīšanu deputātiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

ZZS piedāvātie Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi paredz, ka eirokomisāra amata kandidātu sarakstu deputāti rakstveidā iesniedz Prezidijam (tāpat kā Valsts prezidenta, valsts kontroliera un Saeimas prezidija locekļu amata pretendentu sarakstus). Kandidāta apstiprināšanai nepieciešamas vismaz 51 Saeimas deputāta balss.

Pēc grozījumu autoru domām, pašreizējā kārtība, kad eirokomisāra amata kandidātus vienpersoniski izvēlas premjers, neatbilst Latvijas kā parlamentāras republikas idejai, kurā nozīmīgākos lēmumus pieņem Saeima. “Mēs Saeimā esam gatavi ar putām uz lūpām diskutēt par to, vai ir jāpalielina purvā augošas priedes ciršanas diametrs par 2 centimetriem, bet tajā pašā laikā eirokomisāru palaižam ar vienu pašu premjera svētību. Premjers Valdis Dombrovskis ir tikai viens cilvēks, un arī viņš, vadot valdību, ir kļūdījies, turklāt ne reizi vien, un mums nav nekādas garantijas, ka viņš arī šajā reizē nekļūdīsies,” teica deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Viņš neslēpa, ka arī pašreizējo Latvijas eirokomisāru Andri Piebalgu uzskata par ne pārāk veiksmīgu izvēli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pret ZZS piedāvāto likumprojektu iebilda Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, norādot, ka eirokomisāru iecelšanas procedūra ir noteikta ES dibināšanas līgumos, Lisabonas līgumā un Latvijai kā ES dalībvalstij šie normatīvie akti ir saistoši ar likumu spēku. Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu jau noraidījusi.

Neskatoties uz bažām par likumprojekta antikonstitucionālo saturu, balsojumā to atbalstīja 54 deputāti – opozicionāri “SC” un ZZS, kuriem pievienojās arī Nacionālās apvienības deputāti. Ar nacionāļu atbalstu vakar Saeimas sēdē tika atbalstīti arī citi opozīcijas likumprojekti. Iepriekš NA paziņojusi, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā, tādēļ šīs frakcijas deputāti turpmāk balsošot, vadoties pēc savu vēlētāju interesēm, nevis koalīcijas padomes vienošanās.