Ar puķi pie cepures: valmierieši 1. Pasaules karā 0
Pirmdien, 1. septembrī, plkst. 16 Valmieras muzeja Izstāžu namā notiks izstādes “1914. gads – pirms un pēc” atklāšana, kas veltīta I Pasaules kara simtgadei, portālam LA.lv pastāstīja Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.
Izstādes autore stāsta, ka 1914. gada vasara bijusi atšķirīgāka par aizvadītājām – mēnešiem svelmaina saule dedzinājusi zemi, debesis nedevušas ne pilīti lietus, laukos labība, nedabūjusi mitruma, ātri sāka dzeltēt. Saules apaļā ripa blāvi mirdzēja kā caur miglu, bet tā nebija migla… Tie bija dūmi, kas nāca no mežu un purvu ugunsgrēkiem. Ja mežu ugunsgrēkus kaut kā vēl bija iespējams ierobežot un apdzēst, daudz grūtāk nācās cīnīties ar izkaltušiem purviem. Ja uguni apdzēsa vienā vietā, tas pēc kāda laika parādījās citviet. Tajā gadā vēl kāds notikums radīja bažas cilvēku prātos – tas bija gaidāmais saules aptumsums. Veci ļaudis pareģoja, ka visas šīs neparastās dabas parādības vēstot ko ļaunu – kara tuvumu.
Jauniešiem, puišiem un vīriem gaidāmais karš sākumā šķita kā īslaicīga izklaidēšanās, bet tas izvērtās latviešu tautai par garu ciešanu ceļu. 1914. gada 16. jūlijā tika uzsākta daļēja mobilizācija Valkas, Valmieras, Cēsu un Ludzas apriņķī, bet, sākoties karadarbībai, mobilizēja vēl ap 120-140 tūkstošiem cilvēku…
Izstādē būs iespējams uzzināt, kurā gadā izveidoja Vecpuišu parku, kur noritēja trešā lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu izstāde, kurā Gaujas krastā atradās Karlovka jeb Kārliena un cik izmaksāja Valmieras pilsētas slimnīcas celtniecība.
Tāpat izstāde atklās, kas vāca līdzekļus Sarkanā Krusta un Bēgļu palīdzības komitejām, kas saista latviešu strēlniekus ar Valmieru, kur mācījās bēgļu bērni un kur tika izvietoti rezerves bataljona (pulka) karavīri.
Turklāt valmierieši lepojas ar faktu, ka tieši te 1916. gadā izgatavots sarkanbaltsarkanais karogs.
Izstādes autore ir Ingrīda Zīriņa, māksliniece – Inta Skrastiņa. Izstāde apskatāma līdz 29. novembrim.
