Ar “Rail Baltic” no Rīgas līdz Bauskai – 50 minūtēs. Prezentē modelēšanas rezultātus 14
Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai pēc dzelzceļa trases “Rail Baltica” būvniecības realizācijas būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, līdz Jaunmārupei – 17 minūtēs, līdz Bauskai – 50 minūtēs, līdz Salacgrīvai – stundas laikā, aģentūru LETA informēja pilnsabiedrības “RB Latvija” eksperti.
Kā skaidro eksperti, aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums, skaidro pilnsabiedrībā.
Patlaban tehniskie risinājumi izstrādāti mērogā 1:1000, un tie ietver visus principiālos dzelzceļa līnijas un saistīto būvju risinājumus un nodrošina viennozīmīgu priekšstatu par dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras jaunveidojamo nodalījuma joslu. Risinājumi veidoti, ievērojot starptautiskos, Baltijas valstu un Latvijas normatīvus un standartus. Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums – 200 metri, kravas vilcienu maksimālais garums – 740 metri.
“Rail Baltica” dzelzceļa nožogojums paredzēts visā trases garumā, un tā augstums būs vismaz 1,80 metri. Trokšņu barjeras tiek paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.
Trases plānā ir attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam ir izstrādāts šķērsojuma/tilta pretskats un balstu novietojuma vietas.
Izpēte esot pierādījusi, ka nav būtiskas ietekmes uz “Natura 2000” teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.
Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk nekā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākajās situācijās – tādās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā – veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildu alternatīvas.
2015. gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētu labāko “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijā.
Kā ziņots, dzelzceļa trases “Rail Baltica” izbūves laikā Latvijā tiks skarti mazāk nekā 1000 īpašumi, šodien starptautiskās konferences “Top “Rail Baltica” dzelzceļš” mediju brīfingā informēja pilnsabiedrības “RB Latvija” pārstāvis Neils Balgalis.
“Rail Baltica” pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šodien informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem, proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu.
Kā ziņots, šodien konferencē tiks sniegta aktuālā informācija par sasniegto progresu ātra, droša un videi draudzīga dzelzceļa savienojuma ar Eiropu “Rail Baltica” veidošanā, par trases novietojumu un projekta realizācijas gaitu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, informē konferences organizatori.
“Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
