Ar sāpīgi rūgtiem smiekliem – “Džimlai rūdi rallallā!” 2
Ceļu pie atsaucīga skatītāja uzsākusi studijas “F.O.R.M.A” traģikomēdija “Džimlai rūdi rallallā!”, kuras režisorus, animācijas meistarus Māri Putniņu un Jāni Cimermani šķiet absurdi nosaukt par debitantiem, kaut gan spēlfilmu žanrā viņi tādi ir.
Internetā apskatāmais treileris vairāk uzsver komiskos momentus, kādu filmā netrūkst, tomēr tās vēstījums ir sociāli ass un nesaudzīgs – valsts vienaldzība pret senioriem, kā tagad pieņemts saukt pensionārus.
Filma iesākas gluži dokumentāli – melnbaltā filmējumā aktieri atbild uz jautājumu: “Ko tu gaidi no nākotnes?” Uldis Dumpis, Ingrīda Andriņa, Arno Upenieks, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Gunārs Placēns, Velta Skurstene – intonācijas ir dažādas, no Kairišas izteiksmīgās klusēšanas līdz Skurstenes: “Dzīvot, kamēr izaug lieli koki.”
Režisora Māra Putniņa uzruna pirmizrādē ir neierasti skarba – viņš lūdz ar klusuma brīdi pieminēt aktierus Imbi Strengu un Hariju Spanovski, kuri nesagaidīja filmas pabeigšanu, vainojot tajā oficiālās iestādes, kas kavējās ar naudas piešķiršanu. Tajā brīdī kino ļaužu skatieni pievērsās zālē sēdošajam Varim Braslam, kurš savulaik vēlējās Alvja Lapiņa augstvērtīgā scenārijā tautas atmiņā saglabāt Viju Artmani, Kārli Sebri, Veltu Līni u. c. iemīļotus aktierus, bet funkcionāru vienaldzība tam pārvilka treknu svītru.
Filmas sižets izstāstāms pāris teikumos. Veco ļaužu patversmes iemītnieki (jauka izdoma – katrs aktieris filmā startē ar savu īsto vārdu), kuri vēl jūtas gana ņipri un vēlētos savas zināšanas un pieredzi nodot tālāk, pretreakcijā pret masu informācijas līdzekļos pausto cinisko atziņu, ka pensionāri apgrūtina valsts budžetu, atsakās no pensijām un brīvprātīgi dodas armijā, kur viņu spars sagādā ne vienu vien problēmu valsts un armijas vadītājiem.
Tā kā filmā piedalās vairāk nekā 30 populāru senioru, katra raksturs ieskicēts lakoniskām līnijām un atvēlēts samērā neliels ekrāna laiks, lai nodemonstrētu savu profesionālo spozmi. Filmas komisko intonāciju stiprina Velta Skurstene, Jakovs Rafalsons, Gunārs Placēns, Arno Upenieks un Ingrīda Andriņa, bet smeldzīgā notī vibrē bomzis, kādreizējais rallists Ģirts Jakovļevs un inteliģentais Āris Rozentāls, kura bērni uz pansionātu spēj vien atnest trīs apelsīnus un zefīru “Maigums”, bet nespēj samīļot un kliedēt sava tuvinieka sirds izmisumu. Sievišķīgās mīlētājas loma atvēlēta kādreizējai Liepājas teātra prīmai Ainai Karelei, bet Uldis Dumpis, Rūdolfs Plēpis un Anita Kvāla vecumdienas pavada izgāztuvē.
Valsts neiejūtīgo varu simbolizē valdības kabinets un Mārtiņa Egliena premjerministrs, kurš pusdienās ēd pareizu putru un aizsardzības ministram (Uldis Norenbergs) spēj vien ieteikt, lai tas konstruktīvā konsolidācijas periodā kļūtu kreatīvāks.
Filmā var saskatīt no animācijas filmām pazīstamās Putniņa un Cimermaņa režijas ironiskās iezīmes – tā, piemēram, kad senioru rota mācībās iekaro kārtējo pakalniņu, atskan varena Vāgnera mūzika.
Izcilā kino meistara Lukino Viskonti filmā “Gepards” ir kāda neaizmirstama epizode, kurā režisors bez vārdiem izteicis šā mākslas darba pamatvēstījumu tēlainā ekrāna formā. No vēstures skatuves noiet iepriekšējie laiki un līdz ar tiem arī savas pēdējās dienas izdzīvo gadsimteņiem dzīves stilu un kultūru noteicošā aristokrātija. Laika spirāle dzīves virspusē uzvirpina jaunos, pašpārliecinātos, šiverīgos uzņēmējus bez tradīcijām, kultūras saknēm un cilvēciskās empātijas. Viskonti šo domu pasaka ilgā un nesteidzīgi portretējošā cilvēku seju panorāmā, kad uz dievkalpojumu atbraukušie aristokrāti, kuru sejas pēc brauciena vaļējā karietē ir klātas ar ceļa putekļu kārtu, sasēdušies dzimtas ložā. Skatītājs saprot, ka pelnu pelēkie putekļi uz cilvēku sejām nav tikai trāpīgi ieraudzīta reālās dzīves detaļa, bet gan simbolizē veselas paaudzes nogrimšanu vēstures aizmirstībā.
Filmas “Džimlai rūdi rallallā” autoriem līdzīgu emocionālo katarsi izdevies panākt epizodē, kurā senioru rota, stāvot ierindā, cits aiz cita nosauc savu uzvārdu. Tik mīļi, tik tuvi, tik savējie, kas jau labu laiku stāvējuši uz vēstures aizmirstības sliekšņa, atkal ir ar mums, skatītājiem. Ielūkojoties viņu dzīvesgudrajās, skaistajās sejās, saredzam tur arī savu vecāku un vecvecāku atspulgu. Nācijai, kas neciena savus sirmgalvjus, nav nākotnes – tā teicis kāds pagātnes gudrais. No sirds paldies režisoriem, kuri šajā filmā atgādina, cik ļoti latviešu tautas inteliģenci, kultūras nepieciešamību un mīlestību pret savu zemi ar savu talantu un cilvēcisko stāju stiprinājuši viņi, mūsu mīļie, labie aktieri.
Vārds skatītājiem
Vilnis Gricaičuks-Puriņš, sociālais rehabilitētājs: “Filma ir ārkārtīgi sirsnīga. Tas, ka filmā ir zināma deva fantasy, netraucē izjust mūsdienu realitātes skaudrumu, priecājoties par jauko latviešu aktieru vecmeistaru lielisko humora izjūtu. Jo nav citas filmas, kurā būtu skatāms tik plašs klāsts mūsu visu mīļoto latviešu aktieru vecmeistaru. Filmu skatoties, prieka un humora radītu smieklu asaras mijās ar skumjām par mūsdienu realitāti. Ikviens tajā var atpazīt gan ikdienā sastopamos bomžus, gan politiķus, gan vecos cilvēkus, kuri visu mūžu cīnījušies par “gaišo nākotni”, un, kad šī nākotne pienākusi, izrādījies, ka tā ir stipri vien pelēkos toņos. Kad skatītāji dodas uz izeju, šķiet, ka visi tie kļuvuši tuvāki, savējie, jo rodas sajūta, ka visi esam “vienā laivā”.”
Daiga Poda, žurnālistikas studente: “Filma sevī ietver gan savu daļu humora, gan nopietnības, kas dod iespēju to vērot visu paaudžu skatītājiem. Filmā darbojas izcilākie Latvijas teātru aktieri, tāpēc aktierspēle bija ļoti baudāma, tomēr pēc noskatīšanās nepameta sajūta, ka beigas tika nedaudz “norautas”, nedaudz pietrūka kulminācijas brīža.”
Valdis Pivars, skolnieks: “Filma bija ļoti interesanta, smieklīga, bet arī traģiska. Bija labi izteikts humors, traģiskums, un varēja redzēt, ka latviešu kino ir nākotne. Patika pasmiešanās par Saeimas deputātiem – bija momenti, kad gandrīz visa zāle uzsprāga smieklos.”
Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA
Uzziņa
Filma “Džimlai rūdi rallallā!” tiks demonstrēta:
No 14. marta kinoteātros Rīgā: “Kino Citadele”, “Splendid Palace”, “Multikino”, “Cinamon”, Ventspilī – kinoteātrī “Rio”. No 21. marta kinoteātrī “Gaisma” Valmierā, no 28. marta Smiltenē un Saldū, 29. martā Rojā, 1. aprīlī Jelgavā, no 11. aprīļa Baldonē, 19. aprīlī Dobelē, 25. aprīlī Jēkabpilī, 5. maijā Salaspilī
