Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Ar sauli tieši sejā. Par veselīgu dzīvesveidu – televīzijas žurnālists Jānis Geste

Foto - LETAFoto - LETA

“Lai gan dzīvoju Rīgā, lauku puika vien esmu,” neslēpj Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Geste. Uz tikšanos viņš atbrauc ar velosipēdu, uztraucas, vai ir gana droši to novietot redakcijas pagalmā. Tikai nesen sācis Rīgā pārvietoties ar divriteni. To iegādājies, lai ikdienā vairāk izkustētos. Jānis atklāj savus spēka avotus, to, kā iemācījies pareizāk skriet un kāpēc pie jūras lasa gliemežus.

Ņemt rītausmas spēku

Dzimtā esmu vienīgais Jānis. Tā bijusi tēva ideja, ka mani jānosauc tieši tā. Jānis ir ļoti spēcīgs, pamatīgs vārds, ar ko lepojos, lai gan nekad īsti neesmu saukts par Jāni, vienmēr tikai par Gestiņu. Gan pamatskolā, gan Ventspils ģimnāzijā – pat skolotāji mani tā dēvēja, un tas pats turpinājās Rīgā. Ir pat bijis, ka uz ielas sauc – Jāni, Jāni! –, bet es pat neatskatos.

Jāņos gan man vienmēr ir galvā vainags, tie ir svētki. Vislabāk patīk būt tur, kur esmu izaudzis, – laukos, vecāku mājās Ventspils pusē, Užavas pagastā. Tomēr vissvarīgākie ir nevis paši svētki, bet gatavošanās. Gadu no gada šajā Jāņu procesā gandrīz nekas nemainās, taču tieši tajā ir viss skaistums.

Netālajā dīķītī sagriežam kalmes, sasmalcinām un izbārstām mājas priekšā – tā ir īstākā Jāņu smarža. Dodamies griezt meijas. Nesam mājās pīlādža zarus, ko spraužam pie visām durvīm, lai raganas neielido. Gatavojam uguns vietu. Lasām jāņuzāles. Ejam kopā ar tēvu, jo viņš ir izbridis visas apkārtnes pļavas un mežus, zina vislabākās vietas, kas kur aug. Noteikti sameklējam rudzupuķes.

Visi šie rituāli, ko ievēroju katru gadu, rada skaisto svētku sajūtu.

Kad saule lec, lai cik slābani rīta pusē būtu jāņabērni, visi noteikti dodas uz jūru. Jāņu saullēkts pie jūras – tas ir spēks ilgam laikam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+