LU Dabas māju studenti apdzīvos jau septembrī 2
7. septembris – tas ir datums, kurā durvis studentiem vērs jaunā septiņus stāvus augstā Latvijas Universitātes (LU) ēka Torņakalnā. Modernais, plašais, gaišais nams saukts arī par Dabas māju. Te izglītosies ķīmijas, bioloģijas, medicīnas, optometrijas un redzes zinātnes, kā arī ģeogrāfijas un zemes zinātnes studenti, būs telpas valsts nozīmes pētniecības centriem. Pētniecības centri – kopskaitā septiņi – atradīsies ēkas pagrabā, tur būšot vissmalkākā pētniecības aparatūra.
[wrapintext][/wrapintext]
Dabas māja arī no ārpuses izskatīsies zaļa. Pagaidām tās sienas apvij dzelzs stieples, kas simbolizē DNS ķēdi, taču to pakājē jau iestādīti vīteņaugi, kas uzvīsies sešu stāvu augstumā, kuplos un zaļos. Tad pavasarī un vasarā ēka būs zaļa, bet rudenī iekrāsosies citās krāsās tieši tāpat kā koki Torņakalnā. “Arhitektu ideja: pavasarī, kad viss mostas, mostas arī māja,” stāsta būvnieku pārstāvis Ivars Kājiņš. Vienu ēkas sienu šķērso betona slejas. Tās lauzīs saules starus, lai nams pārāk nesakarstu un gaisma nebūtu pārlieku spoža. Uz ēkas jumta izbūvēta eksperimentāla siltumnīca, kas arī būs kā zinātniska laboratorija augu pētniecībai. “Mums uz jumta būs nevis Karlsona namiņš, bet siltumnīca,” smaida LU Torņakalna projekta koordinators Imants Klāvs.
Te studenti baudīs ērtības, kādas līdzšinējās fakultātes ēkās nebija pieejamas. Katrā stāvā būs individuālās darba vietas – kabīnes, krēsli, soli un zviļņi, pat gaisā iekārti šūpuļgrozi. Kāpņu malas rezervētas sēdēšanai, nevis staigāšanai. Ēkā būs koplietošanas spilveni. Katrs students tādu varēs paņemt un izmantot zvilnēšanai uz kāpnēm vai jebkur citur. “Tagad studentiem bieži vien universitātē nav iespējas ērti gatavoties lekcijām, socializēties savā starpā, bet jaunajā ēkā tāda iespēja būs,” skaidro I. Klāvs. Tāpat katrā stāvā būs nelielas virtuves, kur varēs uzvārīt tēju vai kafiju, apēst līdzi paņemtu maltīti. Namā būs pieejamas dzeramā ūdens strūklakas. Ēkā ir iekšpagalms ar dabisku gaisa pieplūdi, taču daļēji tas ir nosegts ar jumtu. Vasarā te būs vēsāk nekā ārā, toties ziemā – siltāk.
Pirmais un daļēji arī otrais stāvs studentiem būšot pieejams augu diennakti. Piemēram, bibliotēkas lasītavu varēs apmeklēt arī naktī.
I. Klāvs vairākkārt uzsver: projektējot un ceļot šo ēku, pirmkārt ir domāts par studentu ērtībām. Piemēram, visas telpas ar labāko skatu uz Rīgu atvēlētas auditorijām un laboratorijām, bet LU darbinieku kabineti vērsti ar skatu uz iekšpagalmu. Ne sevišķi lielā sajūsmā darbinieki esot par to, ka darba kabinetu durvis ir daļēji stiklotas un no ārpuses varēs redzēt, vai tur kāds ir iekšā. Nevarēs vairs ieslēgties un dzert kafiju.
Ainavas var skatīt arī no stiklotajiem panorāmas liftiem, taču visskaistākos skatus uz Vecrīgu un Pārdaugavu baudīs topošie ķīmiķi. Ainu bojā tikai “uzvaras” pieminekļa smaile.
Ķīmiķi noteikti būs iepriecināti arī par modernajām laboratoriju telpām. Te ir pat 78 moderni ķīmiskiem eksperimentiem nepieciešami velkmes skapji, kurus piegādājis pasaulē labākais to ražotājs “Waldner”. Viens skapis atkarībā no komplektācijas maksā 5000 līdz 9000 eiro. Tajā var ievietot vielas, skapi aizvērt un tikai pēc tam iedarbināt gāzes vai ūdens krānu – kas nu eksperimentam nepieciešams. Ja izdalās kaitīgi tvaiki, tos automātiski nosūc. Pēc apdegušām uzacīm ķīmiķus vairs nevarēs pazīt. Laboratoriju telpas aprīkotas izturīgām, ilglaicīgām mēbelēm. Gaitenī pie laboratorijām ierīkota avārijas duša. Ja ķīmiķotājam uzlīs kāda kodīga viela, tūlīt varēs pamukt zem dušas.
Gan kafejnīcā, gan visos ēkas stāvos ar dabas motīviem sienas apgleznojusi māksliniece Luīze Avotiņa. Pirmajā stāvā izvietots interesants interjera elements – zaļa stikla stabi, kurus var izgaismot dažādās krāsās. Tie izskatās tiešām iespaidīgi, bet asociācijas katram savas. I. Klāvam tie atgādina koka stumbrus, man stalaktītus, bet kolēģei fotogrāfei – pudeles.
Sākotnēji LU ar jaunā nama celtniecību gāja kā pa celmiem. Pirmais konkurss, kurā tika meklēti ēkas projektētājs un būvnieks, beidzās bez panākumiem. Pēc otrā konkursa būvnieki, kas konkursā neieguva tiesības īstenot vērienīgo celtniecību, divreiz pārsūdzēja konkursa komisijas lēmumu. Kamēr turpinājās pārsūdzības, būvniecību sākt nevarēja. Gala galā pirms nepilniem diviem gadiem būvniecību uzticēja uzņēmumam “LNK Industries Group”. Izglītības un zinātnes ministrijai radās bažas, ka projektu nevarēs īstenot laikā – līdz šā gada beigām, un tādā gadījumā netiktu iegūts Eiropas struktūrfondu finansējums, ar ko cerēja nosegt lielāko daļu celtniecības izmaksu. Valdība pieņēma īpašu lēmumu, tomēr ļaujot projektu turpināt. Taču visu šo peripetiju dēļ ēka celta lielā steigā, jo būvniecība bija jāpabeidz pusotrā gadā. Dažbrīd būvnieki strādājuši pat trijās maiņās.
Kopumā Torņakalnā LU pieder 4,5 hektāri zemes. Tāpēc nākotnē te plānots būvēt vēl divas studiju ēkas, kā arī dienesta viesnīcu studentiem un pasniedzējiem, radot lielāko studentu pilsētiņu Latvijā. Ir cerība sarunās ar Rīgas domi iegūt vēl kādas platības, lai te veidotu zinātnes tehnoloģiju pārneses centru.
“Pēdējos simts gados šī ir pirmā LU uzceltā ēka. Taču šī ir tikai izmēģinājums. Nākamās jaunās ēkas būs vēl daudz, daudz labākas,” sola I. Klāvs.
Pagaidām pie LU jaunās ēkas vēl nevar tuvu piebraukt ar sabiedrisko transportu, taču šī problēma tiekot risināta. LU cer, ka nākotnē arī Torņakalna dzelzceļa stacija, kas patlaban atrodas puskilometra attālumā no jaunā nama, tiks pārcelta tuvāk un nosaukta LU vārdā.
Uzziņa
LU ēkas Torņakalnā projektēšana, celtniecība un iekārtošana izmaksājusi vairāk nekā 35 miljonus eiro. 85 procenti no šīs summas bija Eiropas struktūrfondu finansējums. Pārējie 15 procenti līdzīgās daļās nāca no valsts un LU maka.
Ēkas arhitekte – Vita Polkovņikova (arhitektu birojs “6. stils”).
