Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. augusts, 2015
Drukāt

Ar sirdi nejoko! Kādas var būt pazīmes, ka tai neklājas labi

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vasarā palielinās sirds un asinsvadu slodze. Dažām slimībām pamanāmi simptomi parādās tikai pēdējā brīdī. Par laimi, vairākumā gadījumu sirds par savu pašsajūtu tomēr cenšas ziņot.

Sirds un asinsvadu slimības bieži attīstās vairāku gadu laikā. Tās rosina gan iedzimtība, gan smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga alkohola lietošana, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis. Kardiologs Vilnis Dzērve mierina, ka mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstība palīdz laikus diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, taču slimību simptomus tik un tā jāprot pazīt, regulāri jāmēra asinsspiediens, jāpārbauda pulss, jānosaka holesterīna līmenis un vismaz reizi gadā jāapmeklē ģimenes ārsts, pirms piedzīvots infarkts vai insults.

Lai zinātu, kad jāapmeklē ģimenes ārsts vai kardiologs, jāzina sirdsslimību simptomi.

Hipertensija ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm Hg. Ideālā gadījumā tam jebkurā vecumā jābūt 120/80 mm Hg. Par hipertensiju liecina galvassāpes (biežāk pakauša rajonā), reibonis, nervozitāte, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū. Dažkārt paaugstināts asinsspiediens nekādas sajūtas nerada, un to konstatē, kad jau radušās komplikācijas. Hipertensija var izraisīt hemorāģisko insultu (asinsizplūdumu smadzenēs), koronāru sirdsslimību un miokarda infarktu, kā arī nevēlami iedarbojas uz asinsvadu sieniņām un veicina aterosklerozi.

Stenokardija rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz ar skābekli bagātinātu asiņu. Par to liecina diskomforts vai sāpes aiz krūškaula (retāk – virs nabas, žoklī, rokās, plecos, pirkstos, starp lāpstiņām), elpas trūkums, nespēks, slikta dūša, nemiers, nāves bailes. Parasti sāpes jūtamas fiziskas aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā. Lēkme ilgst vidēji 1–3 minūtes, bet ne ilgāk par 10 minūtēm. Neārstēta stenokardija var beigties ar miokarda infarktu.

Sirds mazspēja attīstās kā jebkura laikus nediagnosticēta un neārstēta sirdsslimība, kad sirds funkcijas traucējumu dēļ netiek pietiekami sūknētas asinis. Biežākie simptomi ir pieaugošs elpas trūkums (sākumā tikai slodzes laikā, vēlāk arī miera stāvoklī), pastāvīgs vājums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība, tūska, svara pieaugums.

Ateroskleroze veidojas visas dzīves laikā, taukiem līdzīgām vielām, arī holesterīnam nogulsnējoties uz asinsvadu sieniņām. Tā kļūst par citu sirds un asinsvadu slimību – infarkta, insulta, stenokardijas – cēloni.

Miokarda infarkts rodas, ja sirds artērijas nosprosto trombs un daļa sirds muskuļa nesaņem asinis, tāpēc audi atmirst. Par to liecina pēkšņas dedzinošas, žņaudzošas, plēsošas, izstarojošas sāpes krūtīs vienlaikus ar elpas trūkumu un svīšanu atpūtas mirklī. Lēkme ilgst 10–15 minūtes, bet var būt ilgāk. Dažkārt infarkts norit bez izteiktām sāpēm vai tās ir vēderā, kaklā, lāpstiņu rajonā, ir sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji, ir nāves bailes, reibonis un pārmērīgs nogurums, slikta dūša vai vemšana. Ja nerīkojas zibenīgi, sirdsdarbība var apstāties un iestāties nāve.

Arī insultu izraisa pēkšņi asinsrites traucējumi. Ja trombs nosprosto kādu smadzeņu daļu, tā vairs nesaņem barības vielas un nervu šūnas strauji iet bojā. Taču asinsvads var arī plīst, un izplūdušās asinis nospiest kādu smadzeņu daļu. Par insultu liecina vienas ķermeņa puses vājums, paralīze, notirpums vai nejutība, valodas un redzes traucējumi, reibonis, slikta dūša, vemšana, līdzsvara un koordinācijas traucējumi. Smagos gadījumos vai pēc novēlotas palīdzības ir bezsamaņa, rīšanas, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi.

Insults un infarkts ir dzīvībai bīstami, tāpēc nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+