Ar skaņu ierakstiem pasaulē 0
Plašākam klausītāju lokam mazāk pazīstams Latvijas Mūzikas informācijas centra (LMIC) devums latviešu mūzikas izdošanā – centra uzmanības lokā ir latviešu mūzikas popularizācija galvenokārt ārpus Latvijas un lielākoties mūzikas profesionāļu auditorijā.
Taču tā visai prāvais izdoto disku skaits – kopš 2003. gada nu jau pāri par 30 – Latvijas apstākļiem ir visai ievērojams, tāpat kā piedāvātās mūzikas klāsts, kura izvēle fokusējas uz klasisko un laikmetīgo mūziku, tradicionālās mūzikas izlasēm, kā arī Latvijas izcilāko atskaņotājmākslinieku sniegumu (arī elektroniskā un popmūzika ir sagaidījusi izlases LMIC “izpildījumā” Latvijas pārstāvniecībai starptautiskā gadatirgū “Popkomm”).
Kā visai tipisks LMIC izdevumu paraugs ir nesen klajā nākusī kompilācija ar nosaukumu “New Music from Latvia 2012”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību. Diskā iekļauti jaunākie latviešu komponistu darbi un to fragmenti – laikmetīgās mūzikas opusi, kas tapuši pēdējos trijos gados (izņēmums – Gustava Fridrihsona 2001. gadā rakstītais “Kusamakura/Zāļu spilvens obojai” un stīgu trio). Autoru loks ietver plašu paaudžu spektru, taču kopumā koncentrējas uz jaunāko autoru pienesumu – Santas Ratnieces, Andra Dzenīša, Santas Bušs (viņa arī kompilācijas un bukleta tekstu autore), Kristapa Pētersona, Anitras Tumševicas, Vācijā dzīvojošo un strādājošo Gustava Fridrihsona un komponistes Rutas Paideres opusiem. Ieskaņojumā ietverti arī Maijas Einfeldes, Selgas Mences, Riharda Dubras jaundarbi. Izlase ļoti veiksmīgi ataino pašreizējo latviešu klasiskās mūzikas žanrisko, stilistisko, estētisko spektru. Jaunāko paaudžu komponistu interese tiecas skaņas izpētē – tā ir svarīga tendence visā pasaulē, un latviešu autori nav nekāds izņēmums. Racionālais kompozīcijas process, kas likts intuitīvās rakstīšanas manieres vietā, gan izrādās pietiekami saistošs arī klausītājiem. Lai gan kompozicionālā tehnika pēc pirmajiem dzirdes iespaidiem visbiežāk joprojām klausītājam paliek mīkla, skaniskie iespaidi ir saistoši un asociatīvi rosinoši – vai tā būtu S. Ratnieces kamersimfonija “Shant Nadi” (hindu valodā – “Mierpilnā upe”), kas iezīmē komponistei raksturīgo un daudznozīmīgo plūstošā ūdens tēlu, vai A. Dzenīša kordarbs “Om, Lux aeterna”, kurā Radio kora izsmalcinātā interpretācijas tehnika ļauj uzmirdzēt universālām, no vairākām pasaules kultūrām smeltām idejām par vienojošo garīgo pasaules pamatu. Te arī R. Paideres “Temperas” spēles ar orķestra grupu dažādo skaņojumu, lai atainotu sarežģīto procesu, mēģinot tuvoties senu mākslas darbu autentiskumam caur optiskiem māņiem, arī S. Bušs “Absinta” izjūtas, G. Fridrihsona 20. gadsimta sākuma un ekspresionisma stilistikā sakņotā, bet individualizētā mūzikas valoda, kam pretstats ir A. Tumševicas agresīvi robustā “Saules mūzika” (Music of Sun). Spilgts akcents – K. Pētersona “Paradīze” – vijolei, korim un orķestrim, kurā autors, izmantojot dažādu pasaules autoru tekstus un paniski nebaidīdamies no skaistuma, uzbūris koloristiski bagātu gleznu. Saglabājot uzticību sev un savai mūzikas valodai, tapuši M. Einfeldes, S. Mences, R. Dubras darbi. Diskā skaidri izjūtams kopīgs garīgais vadmotīvs – mūžīgo dabas procesu, gaismas, universāla vispārcilvēciska garīguma pavediens. Caur to – vēršanās pie tikpat universālas un saprotošas auditorijas. Izcili atskaņotājmākslinieki (Latvijas Radio koris, koris “Latvija”, orķestris “Sinfonietta Rīga”, Liepājas simfoniskais orķestris, profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, sitaminstrumentāliste E. Endzele, pianiste A. Egliņa un virkne citu solistu), izsmeļoša bukleta informācija angļu valodā ir pietiekams pamats, lai rosinātu un uzturētu interesi par latviešu jaunāko mūziku.
Jau pirms pāris gadiem nācis klajā Santas Ratniecies (1977) albums “Saline/Sālsezers”, kurā ietverti četri jaunās komponistes opusi (“Saline”, “Sirds bezdelīgas”, “Horo horo hata hata” un “Chu dal/Kluss ūdens”), kas aizved no pasaulē zemākā sālsezera – Nāves jūras – uz augstāko – Namko ezeru Tibetā (Latvijas Radio koris, orķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģenti Sigvards Kļava, Normunds Šnē, Kaspars Putniņš). Tā ir īpaša, skaņu dabas un cilvēka balss iespēju atklāšanā balstīta radošā pasaule, kurā vērts ielūkoties katram, kuru interesē skanošās pasaules noslēpumainās puses.
Savukārt sadarbībā ar klarnetistu, dedzīgu latviešu laikmetīgās mūzikas interpretu (arī savu ierakstu producentu) Egīlu Šēferu laists klajā latviešu un Rietumeiropas komponistu mūzikas ieraksts “Amber Pearls/Dzintargraudi”. Kopā ar pianistu Tomu Ostrov ski un čellistu Ēriku Kiršfeldu tajā ieskaņoti Jēkaba Mediņa, Roberta Šūmaņa, Santas Ratnieces, Kloda Debisī, Vitolda Ļutoslavska un Jāņa Mediņa kamerdarbi. Saistoši ir diska informatīvie teksti latviešu un angļu valodā – gandrīz tikpat saistoši kā ieskaņotie darbi, jo interviju formā sniedz ieskatu darba procesā, radošajā attieksmē pret ieskaņojamo materiālu, interpretāciju tapšanā. Līdzās kvalitatīvajiem ierakstiem tā ir visu LMIC izdevumu īpašā vērtība: kompetenti viedokļi un izsmeļoša, bet koncentrēta informācija.
