Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. marts, 2016
Drukāt

Rotkalis Guntis Lauders: Manas rotas ir valkājamas skulptūras

1. Tallinas impresijas

1no3
Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš
Vērtējums

Diana Jaunzeme, meistare, mākslas galerijas "Putti" galeriste: "Gunta Laudera pamatmateriāls, radot rotas, ir sudrabs. To mākslinieks kombinē ar dažādiem eksotiskiem materiāliem – melnkoku, mamuta ilkni, koraļļiem, kokosa mizu, dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Autoram raksturīgi būvēt divdaļīgus gredzenus, radot ilūziju par divu gredzenu atrašanos blakus. Ar mākslinieka rokas pieskārienu notikusi dabas materiālu pārtapšana jaunā kvalitātē. Dažbrīd šķiet, ka rotas izceltas no zemes dzīlēm. Gunta darbi ir pārpilni ar asociācijām par seno kultūru tēmām, brīžiem ieskanas kāda alu zīmējuma nots, dažkārt kāds gredzens pārsteidz ar nākotnes vīzijām."

Rotkaļa Gunta Laudera vecāki bija sabiedriski, inteliģenti cilvēki, ģimenē bieži ciemojās viņu draugi māk­slinieki un puisis agri pierada pie bohēmiskas vides. Māk­slinieku sabiedrība tajā laikā bija asprātīgi, dzīvespriecīgi un jautri ļaudis, kas nebaidījās teikt, ko domāja. Guntis ir daudz pateicību parādā savai mammai, kas viņu regulāri veda uz atmiņā paliekošām izstādēm.

Gunta brālis Andris iestājās lietišķajos (Lietišķās mākslas vidusskola, tagad Dizaina un mākslas vidusskola) un tas bija vareni! Guntis nodomāja – tur ir forši, brīvība, mācies sev, var nēsāt, kādas drēbes gribi –, un tur iestājās. Skolas ēkā mācījās metālisti, kas parasti bija puiši, un keramiķi, kas parasti bija meitenes. Arodu starpā tradicionāli uzplauka draudzības jūtas, kas reizēm pārauga mīlestībā uz visu mūžu. Tur Guntis iepazinās ar savu mūža mīlestību, sievu Ingūnu.

“Vēl šo baltu dienu viņa ir mana mūza. Domāju, 50% no manas veiksmes un nopelniem ir sievas darbs. Pati būdama laba māksliniece un apveltīta ar izcilu gaumi, viņa izstaro kolosālu enerģiju! Kad, ilgu laiku strādājot, vairs nejūtu darbu un man vajag svaigu skatu no malas, tad Ingūna ļoti precīzi pasaka, kas ir kas,” smaida Guntis.

Pēc skolas pabeigšanas sekoja mācības Tallinas mākslas institūtā, kur lietišķajos ieliktajai bāzei varēja pievienot māksliniecisko virsbūvi. Tajos laikos Tallinas mākslas institūts bija radoša kalve, pati brīvākā PSRS, piemēram, ateismu tur pasniedza budists.

“Otrajā kursā profesorei nesu rādīt skices kompozīcijā. Profesore tikai saka: nav labi, domā vēl. Galu galā uztaisīju kādas 120 dažādas skices, biju līdz baltkvēlei nokaitēts, tikai tad profesore pasmaidīja un teica – pirmās piecas jau bija gana labas, bet man bija interesanti, cik no tevis maksimāli varēs izspiest,” atceras mākslinieks.

Tallinā latviešiem bija maza kolonija. Studentu dzīve – bohēmiska un draudzīga. Guntis ar Ingūnu īrēja puspagrabiņu, drīz parādījās arī mazais Kārlītis. Tā kā studentiem sesiju laikā ir ļoti spraigs divu mēnešu darbs, ar mazuļa pieskatīšanu pašaizliedzīgi palīdzēja tikt galā Ingūnas mamma, pateicoties kurai viņi varēja pabeigt studijas. Guntis jau agri sāka aktīvi piedalīties izstādēs, jo tas palīdzēja viņam radoši attīstīties un kritiski pieiet savam darbam. Panākumi neizpalika. Studiju gados jauno mākslinieku triennālē viņš dabūju balvu kā radošākais jaunais mākslinieks.

  1. Tallinas impresijas
  2. Pako Rabane aplaudēja
  3. Meistarstiķis perfekcijā

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+