Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ar smago artilēriju pa piekrastes mežiem 10

Vai Dūklava un Kučinska dāvana valsts simtgadē būs jaunas kailcirtes Latvijas mežos? Tā jautā petīcijas autori, aicinot protestēt pret Zemkopības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas atļaus kailcirtes piekrastes platībās, kur tas līdz šim nebija iespējams, kā arī pieļaus tievāku koku ciršanu visā valstī. Pret šiem grozījumiem iestājas arī Pasaules dabas fonda pārstāvis Uģis Rotbergs.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi, manā izpratnē, ir izvilkti aiz matiem ar mērķi tikt pie resursiem, lai būtu vairāk, ko cirst. Pārņem šausmas, kad iedomājamies, kas ar mežiem tiek darīts valsts vidienē, un tagad tādas pašas kailcirtes pārņems arī piekrasti! Ja cērt tievākus un līdz ar to jaunākus kokus, tas nozīmē, ka laika gaitā mums paliks arvien jaunāks un jaunāks mežs, bet dabā vērtības spēj pastāvēt un attīstīties, ja tās ir ilglaicīgas. Ērglis nevar uzbūvēt ligzdu jaunaudzē, mellenājiem vajag 30 gadus, lai tie atjaunotos kailcirtē. Ar ZM paredzēto mehānismu Latvijas meži paliks arvien jaunāki un tievāki, un katru reizi, kad gribēs nocirst, piemēram, miljons kubikmetru koksnes, vajadzēs jau lielākas platības.

Septiņreiz nomērīt, tad cirst

Piedāvātie grozījumi ir izrauti no kopējās mežsaimniecības kvalitātes konteksta un uzdevumiem, kas izriet no Meža likuma – kā vajadzētu saimniekot mežos. Likumā melns uz balta rakstīts, ka ilgtspējīga mežsaimniecība sabalansē vides, ekonomiskos un sociālos mērķus un tālāk tos attīsta meža politikā. Tāpat tur rakstīts, ka ZM uzliek par pienākumu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādāt mežu politikā formulētos mērķus, bet tāda dokumenta nekur nav. ZM ne retāk kā reizi piecos gados jāatskaitās sabiedrībai vai Ministru kabinetam, kā tad veicas ar mežu politikas mērķu sasniegšanu un ieviešanu. Tāda ziņojuma arī nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt Latvijā sākusies dabas vērtīgo teritoriju inventarizācija, un pēc trīs gadiem zināsim, kur ir mūsu dabas īpaši vērtīgās vietas. Krietns un gādīgs saimnieks, ja viņu interesē arī ekoloģiskā sadaļa, mežu nenoplicināšana utt., pirms ciršanas pārbaudītu, lai, nedod Dievs, nenocirstu kaut ko dabai vērtīgu. Šeit notiek otrādi – nobliezīs pa visu kā ar smago artilēriju un tad skatīsies, kas noticis.

Mežs pieder tautai

Par šo priekšlikumu nav veiktas nekādas iedzīvotāju aptaujas! Tā arī ir mežsaimniecības sastāvdaļa – ņemt vērā cilvēku domas, intereses. Lai kā to negribētu atzīt komandā strādājoši profesionāli mežkopji, ilgtspējīgas mežsaimniecības definīcijā ir ietvertas arī cilvēku sociālās vajadzības, kas nozīmē ne tikai darba vietas un atalgojumu, bet arī ieraduma tiesības – piemēram, vietējie iedzīvotāji uz šo piekrastes mežu desmitiem gadu iet lasīt sēnes un ogas. Pašlaik, kad daudziem ir trūcīga iztikšana un valstī izveidojusies milzīga atšķirība starp bagātiem un nabagiem, ogas un sēnes ir nozīmīgs budžeta papildinājums ģimenēm.

Sabiedrībai vajadzētu uzmanīgi skatīties, kas ko pauž un kādas intereses pārstāv. ZM ministrija saka – mēs konsultējāmies ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību (LMĪB). Bet biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ir LVM padomes loceklis, tas nozīmē, ka viņi konsultējās ar savā pakļautībā esošu organizāciju. Muižniekam ir jāuzrauga LVM prezidenta Roberta Strīpnieka darbība, savukārt pats Strīpnieks ir arī LMĪB padomē, un viņam jāuzrauga Muižnieks. Vai tas neizskatās pēc interešu konflikta?

Ja Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons savā argumentācijā nevis pamatojas uz pētījumu, bet kritizē vides draugus, viņš jau nepasaka, ka ir arī LVM padomes priekšsēdētājs, kas ir biedrības lielākais biedrs. Kurš te kura vārdā vispār runā?

Mežs pieder visai Latvijas tautai – likumā ir nostiprināts, ka šos 1,5 miljonus hektāru meža nevar privatizēt. Kuram tad vēl būtu noteikšana par mežiem – ne jau tikai mežsaimniekiem, jo viņiem tas nepieder, bet tautai. Tādēļ šo petīciju vajadzētu parakstīt katram domājošam pilsonim, jo lielākā daļa šo grozījumu attieksies arī uz mūsu kopīgajiem mežiem, kas ir tautas īpašumā.

Reklāma
Reklāma

Uzziņa

Petīcija publicēta un to var parakstīt tīmeklī: 100kailcirteslatvijai.lv.