Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
2. septembris, 2017
Drukāt

Ar smago artilēriju pa piekrastes mežiem (11)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Vai Dūklava un Kučinska dāvana valsts simtgadē būs jaunas kailcirtes Latvijas mežos? Tā jautā petīcijas autori, aicinot protestēt pret Zemkopības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas atļaus kailcirtes piekrastes platībās, kur tas līdz šim nebija iespējams, kā arī pieļaus tievāku koku ciršanu visā valstī. Pret šiem grozījumiem iestājas arī Pasaules dabas fonda pārstāvis Uģis Rotbergs.

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi, manā izpratnē, ir izvilkti aiz matiem ar mērķi tikt pie resursiem, lai būtu vairāk, ko cirst. Pārņem šausmas, kad iedomājamies, kas ar mežiem tiek darīts valsts vidienē, un tagad tādas pašas kailcirtes pārņems arī piekrasti! Ja cērt tievākus un līdz ar to jaunākus kokus, tas nozīmē, ka laika gaitā mums paliks arvien jaunāks un jaunāks mežs, bet dabā vērtības spēj pastāvēt un attīstīties, ja tās ir ilglaicīgas. Ērglis nevar uzbūvēt ligzdu jaunaudzē, mellenājiem vajag 30 gadus, lai tie atjaunotos kailcirtē. Ar ZM paredzēto mehānismu Latvijas meži paliks arvien jaunāki un tievāki, un katru reizi, kad gribēs nocirst, piemēram, miljons kubikmetru koksnes, vajadzēs jau lielākas platības.

 

Septiņreiz nomērīt, tad cirst

Piedāvātie grozījumi ir izrauti no kopējās mežsaimniecības kvalitātes konteksta un uzdevumiem, kas izriet no Meža likuma – kā vajadzētu saimniekot mežos. Likumā melns uz balta rakstīts, ka ilgtspējīga mežsaimniecība sabalansē vides, ekonomiskos un sociālos mērķus un tālāk tos attīsta meža politikā. Tāpat tur rakstīts, ka ZM uzliek par pienākumu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādāt mežu politikā formulētos mērķus, bet tāda dokumenta nekur nav. ZM ne retāk kā reizi piecos gados jāatskaitās sabiedrībai vai Ministru kabinetam, kā tad veicas ar mežu politikas mērķu sasniegšanu un ieviešanu. Tāda ziņojuma arī nav.

Turklāt Latvijā sākusies dabas vērtīgo teritoriju inventarizācija, un pēc trīs gadiem zināsim, kur ir mūsu dabas īpaši vērtīgās vietas. Krietns un gādīgs saimnieks, ja viņu interesē arī ekoloģiskā sadaļa, mežu nenoplicināšana utt., pirms ciršanas pārbaudītu, lai, nedod Dievs, nenocirstu kaut ko dabai vērtīgu. Šeit notiek otrādi – nobliezīs pa visu kā ar smago artilēriju un tad skatīsies, kas noticis.

 

Mežs pieder tautai

Par šo priekšlikumu nav veiktas nekādas iedzīvotāju aptaujas! Tā arī ir mežsaimniecības sastāvdaļa – ņemt vērā cilvēku domas, intereses. Lai kā to negribētu atzīt komandā strādājoši profesionāli mežkopji, ilgtspējīgas mežsaimniecības definīcijā ir ietvertas arī cilvēku sociālās vajadzības, kas nozīmē ne tikai darba vietas un atalgojumu, bet arī ieraduma tiesības – piemēram, vietējie iedzīvotāji uz šo piekrastes mežu desmitiem gadu iet lasīt sēnes un ogas. Pašlaik, kad daudziem ir trūcīga iztikšana un valstī izveidojusies milzīga atšķirība starp bagātiem un nabagiem, ogas un sēnes ir nozīmīgs budžeta papildinājums ģimenēm.

Sabiedrībai vajadzētu uzmanīgi skatīties, kas ko pauž un kādas intereses pārstāv. ZM ministrija saka – mēs konsultējāmies ar Latvijas Meža īpašnieku biedrību (LMĪB). Bet biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ir LVM padomes loceklis, tas nozīmē, ka viņi konsultējās ar savā pakļautībā esošu organizāciju. Muižniekam ir jāuzrauga LVM prezidenta Roberta Strīpnieka darbība, savukārt pats Strīpnieks ir arī LMĪB padomē, un viņam jāuzrauga Muižnieks. Vai tas neizskatās pēc interešu konflikta?

Ja Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons savā argumentācijā nevis pamatojas uz pētījumu, bet kritizē vides draugus, viņš jau nepasaka, ka ir arī LVM padomes priekšsēdētājs, kas ir biedrības lielākais biedrs. Kurš te kura vārdā vispār runā?

Mežs pieder visai Latvijas tautai – likumā ir nostiprināts, ka šos 1,5 miljonus hektāru meža nevar privatizēt. Kuram tad vēl būtu noteikšana par mežiem – ne jau tikai mežsaimniekiem, jo viņiem tas nepieder, bet tautai. Tādēļ šo petīciju vajadzētu parakstīt katram domājošam pilsonim, jo lielākā daļa šo grozījumu attieksies arī uz mūsu kopīgajiem mežiem, kas ir tautas īpašumā.

 

Uzziņa

Petīcija publicēta un to var parakstīt tīmeklī: 100kailcirteslatvijai.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. … Gadijusies ZZS mezkopji … pasaule parasti pienem izcirtes likmes un atstaj 3-5 % izbarstitas salas visa cirtuma apjoma, meza atjaunosanai dabiska kartiba, jo tas nodrosina jaunaudzes atraku un drosako attistibu

    … Sie pretvalstisie valsts resursu iznicinataji pasteidzas, jo ilgak par nakoso gadu tie vairs nebus valdiba … !!!!

    … Sie keceri grib panakt savu, j

  2. Arī Dabas aizsardzības meži pieder tautai, bet tur naudiņas saņem tikai zaļie, pie kam miljonus. Latvijas valsts meži maksā dividendes un nodokļus, kas nonāk valsts budžetā un to saņem tauta. Lai tauta netiktu pie naudas ko tagad savāc zaļie, tad arī ir šī petīcija.
    Vides fonda padomē ir arī ķerus, kas lemj par naudas sadali pašiem zaļajiem.

  3. “Mežs ir jācērt tādā vecumā un diametrā, pēc kāda ir pieprasījums tirgū.”-lūk ,kā! Vadmotīvs. Ja ir pieprasījums tirgū pēc ziloņu ilkņiem un degunradžu ragiem-tad bliežam nost.

  4. mežs ir jācērt tādā vecumā un diametrā Atbildēt

    pēc kāda ir pieprasījums tirgū! Nevienam šodienas tirgu vairs nav vajadzīgi milzīgi resnie baļķi! To cena ir daudz zemāka nekā vidēja resnuma kokmateriāliem! Rotbergveidīgie mēģina pieturēties pie vecajām Padomju tradīcijām, vai arī …..kā tagad pieņemts teikt:nauda jau nesmird! kā jau visur kaapitālistiskajā pasaulē, konkurenti nesnauž un protams Latvijā ir cilvēki kuri lej ūdeni uz konkurentu dzirnavām ar dažādiem paņēmieniem cenšoties graut Latvijas mežsaimniecību, tāpat kā tas jau ir izdarīts ar cukura ražošanu un zvejniecību Tak painteresējieties, kas notiek pasaulē, kaut tepat Skandināvijā! Paskatieties kādas ir koknes tirgus tendences Eiropā! Papētiet zinātniskos materiālus par koknes pieaugumu Latvijā un tad burkšķiet kaut ko par mežu pārciršanu utt! :@

    • nu redz, ne jau vsiem ir tā laime sēdēt pie galda un lasīt desk research vien:)
      mums jādzīvo tajā vidē, kur krūmi neizbrienami, necaurajamas piegružotas un uzartas kailciretes. varēja jau pie apdzīvotām vietām atstāt ko līdzīgu parkam- kur ļauzēm atpūsties.:) bet tak tirgū maksā, paši tak pēc laba s peļņas brauksiet dzīvot uz smukākām vietām:)

  5. čupiņmāra dzimtļautiņš Atbildēt

    Mežs, kas reiz piederēja tautai, nu pieder dažiem. Un tie daži, badīgumā aptrakuši, apmaksās slavas dziesmas savai rīcībai un tik zāģēs, simtgadu priežu mežu aizstājot ar latvāņu jaunaudzēm. A huļi – dzīvo šodien, mirsti bagāts!

  6. Sen vajag pārmaiņas pdf Atbildēt

    Rotbergs no pdf var iebilst bet Rozītim ir citas domas un nauda nesmird.

  7. Ja kokus necirtīs tad izzudīs piejūras ciemi. Cilvēkiem patīk jūra un māja uz kāpas. Būvniecība iet pilnā sparā leiši to veicina.

  8. Arī Rotbergs kādreiz bija pie pareizās siles , LVM padomē. Tagad tādas kā skumjas, tāda kā nožēla, arī PDF visur Rozītis pa priekšu grozās un ir pārējos malā pastūmis.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+