Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. maijs, 2014
Drukāt

Spināti pret pavasara nogurumu. Interesantas receptes

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Spināti ir ne tikai garšīgi. Tie ir arī labs vitamīnu un minerālvielu avots, īpaši pavasarī, kad citu dārzeņu un augļu piedāvājums ir visai pieticīgs. Vislabāk tos galdā celt svaigus, bet var arī termiski viegli apstrādāt.

Uzskata, ka sākotnēji spinātus audzēja senie persieši. Vēlāk šo augu kultūru pārņēma indieši, ķīnieši un arī eiropieši. Latvijā spināti ir pazīstami kopš 18., 19. gadsimta, kad tos ieveda vācu dārznieki. Tomēr īsti populāri Latvijas iedzīvotāju vidū spināti ir kļuvuši tikai pēdējo piecu līdz septiņu gadu laikā.

Lielveikalā “Maxima” sveramos spinātus, audzētus Lietuvā, var iegādāties par EUR 5,59 kilogramā, sapakotus kastītēs pa 125 gramiem – EUR 1,41, bet “Brāļu tirgū”, ko ceturtdienās rīko pie lielveikala “Maxima”, Latvijā audzētus spinātus pārdod par 5 EUR kilogramā. Taču arī pašu spēkiem izaudzēt spinātus nav grūti. Dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte stāsta, ka spinātu audzēšanai ir piemērotas auglīgas, ar organiskām vielām bagātas augsnes ar skābuma reakciju tuvu neitrālai.

Šis augs ir aukstuma izturīgs – sēklas dīgst temperatūrā, sākot no + 5 līdz + 20 grādiem, tāpēc Latvijas apstākļos neapkurināmās siltumnīcās tās var sēt jau februārī un martā, uz lauka – tiklīdz var tikt virsū. Sēklas liek zemē divu līdz trīs centimetru dziļumā, starp tām ievērojot 15 cm attālumu, bet starp rindām – 15 līdz 20 cm. Optimālā substrāta temperatūra ir + 13 grādi. Lapas vislabāk aug, ja gaisa temperatūra ir + 15 līdz + 18 grādi. Jāpatur prātā, ka karstums un mitruma trūkums agrīnā attīstības stadijā veicina spinātu izziedēšanu un var sabojāt ražu. Veģetācijas periods no sējas līdz ražas novākšanai atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem ir 40 līdz 70 dienas.

Visu nepieciešamo mēslojumu spinātiem ieteicams iestrādāt augsnē pirms sējas. Svaigus kūtsmēslus un vircu, kā arī raudzēto vircu, audzējot spinātus, nedrīkst lietot zarnu nūjiņas E. coli piesārņojuma un labas higiēnas prakses dēļ. Tie, kas spinātus audzē bioloģiski, var lietot kompostu, sausu granulēto mēslojumu vai iepriekšējā gadā augsnē iestrādāt kūtsmēslus.

Uztura zinātniece GUNA RIJKURE par spinātiem izsakās visai atzinīgi: 
– Spināti satur C, E, PP un D vitamīnus, daudz skābeņskābes, kā arī minerālvielas – dzelzi, varu, kāliju. E vitamīns galvenokārt ir noderīgs vīriešu seksuālās potences stiprināšanai, bet nāk par labu arī sieviešu reproduktīvajai veselībai, ne velti to dēvē par auglības vitamīnu.

Spinātu sula veicina zarnu trakta darbību, novērš gāzu rašanos un aizcietējumus. Šā iemesla dēļ franči spinātus mēdz dēvēt par “vēdera slotu”. Ja uzturā regulāri iekļauj svaigus spinātus, mazinās arī risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, bet viela luteīns, ko satur šis augs, gādā par redzes uzlabošanos. Skābeņskābes spinātos ir gandrīz tikpat daudz kā skābenēs. Šā iemesla dēļ no spinātu ēšanas jāatturas ļaudīm, kuri cieš no podagras. Turklāt izrādās – ja spinātu sulu termiski apstrādā, skābeņskābes daudzums tajā pieaug, tāpēc tiem, kam tieksme uz podagru, nav ieteicams lietot arī karsētus spinātus.

Taču bērnu uzturā šo augu var iekļaut droši. 
Dzelzs un hlorofils spinātos darbojas pret mazasinību, palīdz ātrāk atgūties pēc smagas slimošanas, līdz arī pret pavasara nogurumu un vispārēji palīdz stiprināt veselību. Tādēļ pavasarī un arī citkārt ieteicams baudīt spinātu kokteiļus, kas labās vielas satur koncentrēti. Gan salātiem, gan kokteiļiem un citām vajadzībām izmanto spinātu jaunās lapiņas. Jo tās mazākas, jo koncentrētākas tajās labās vielas. Kad spinātam izaug stublājs, tas pārtikā vairs nav izmantojams. Spinātus var sēt un ievākt ražu trīs reizes gadā, tāpēc galdā vienmēr var celt svaigas, nepāraugušas lapiņas.

Lai gan spināti satur vairākus vērtīgus vitamīnus un minerālvielas, kā visus produktus, arī tos nav ieteicams ēdienkartē iekļaut bezgala daudz, tie jāēd, tā teikt, ar mēru. Vienreiz spinātus var pievienot svaigo dārzeņu salātiem, citreiz no tiem pagatavot, piemēram, spinātu kotletes vai biezeni. Tiesa, spinātus termiski apstrādājot, pirmkārt noārdās C vitamīns, daļēji iet bojā arī citi vitamīni un minerālvielas, tāpēc labāk tomēr šo dārzeni uzturā iekļaut svaigu.

AR INTERESANTĀM SPINĀTU ĒDIENU RECEPTĒM IEPAZĪSTIES PIEVIENOTAJOS RAKSTOS ZEMĀK!

UZZIŅAI: 


Spinātu (Spinacea oleracea L.) dzimtene ir Centrālā un Dienvidu Āzija. Tie ir viengadīgi balandu dzimtas augi, baltās balandas tuvi radinieki. Augot strauji veido līdz 30 cm augstu lapu rozeti, bet lapu forma, lielums un virsma – gluda vai burbuļota, un lapu kātiņa garums ir atkarīgs no šķirnes. Lapas mēdz būt no ovālām līdz trijstūra formas, 2 – 30 cm garas un 1 – 15 cm platas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+