Foto – Valdis Semjonovs

Liellopu vietā Kalifornijas sarkanās. Ciemos Līvānos pie trim draugiem sliekkopjiem 9

Tiem, kuri šaubās, vai mazpilsēta ir īstā vieta uzņēmējdarbības sākšanai, triju Līvānu puišu pieredze patiesi ir laba ziņa. Pirms četriem gadiem Gatis Pastars, Kaspars Rokjāns un Kalvis Pastars Rožupes pagastā izveidoja uzņēmumu SIA “Livani Eko Group”, kas ražo biohumusu. Tā labās īpašības iepazinuši daudzi stādu audzētāji un dārzkopji.

Reklāma
Reklāma

No Rīgas uz tēva mājām



Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Gatis Pastars mūs sagaida, ģērbies baltā kreklā, katrā ausī pa spožam auskaram. Viņš ieradis strādāt ar cilvēkiem, tāpēc valoda rit raiti un pārliecinoši, bet auskari visdrīzāk ir nodeva jaunā vīrieša vaļaspriekam – elektroniskajai mūzikai. Sešpadsmit no trīsdesmit sava mūža gadiem Gatis pavadījis Rīgā. Pēc devītās klases iestājies Rīgas Franču licejā, tad studējis Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbībā un biznesa administrācijā. Labu pieredzei uzkrājis, strādājot starptautiskajā uzņēmumā “GE Money Bank”.

Apguvis prasmi strādāt ar cilvēkiem un viņus motivēt, Gatis vēlējās uzsākt savu biznesu. Viņš jau agrā jaunībā zinājis, ka negribēs visu mūžu strādāt kā algots darbinieks. “Kāpēc man ar savu darbu padarīt bagātākus citus, ja varu nopelnīt pats? Strādājot kāda cita labā, tu esi tikai resurss viņa rokās. Sapratu, ka es to nevēlos.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Gata tēvs Kārlis Pastars savā mājā Līvānos jau vairākus gadus bija eksperimentējis ar Kalifornijas sarkano slieku audzēšanu. Kad visi šīs nodarbes knifi bija izzināti, pašu dārzā un siltumnīcā augsne kārtīgi samēslota, radās pārprodukcija – dārza stūrī bija sakrājusies liela kaudze ar biohumusa maisiem.

Intuitīvi nojauzdams, ka biohumusa ražošana varētu būt izdevīga biznesa nozare, Gatis apspriedās ar brāli Kalvi par tēva sliekkopības pieredzes pārņemšanu. Pēc vairākiem Lielbritānijā nostrādātiem gadiem mājās bija atgriezies arī viņu bērnības draugs un Gata studiju biedrs Kaspars. 2010. gadā puiši nodibināja savu uzņēmumu, bet pērn 18. novembrī par veiksmīgu startu biznesā visi trīs saņēma Līvānu novada domes Atzinības rakstus.

Izvēlies savu fermu!


Par to, ka laukos biznesu uzsākt ir vieglāk, puiši pārliecinājušies, meklējot piemērotas telpas ražotnei. Latvija ir pilna ar neapsaimniekotām fermām un citām saimniecības ēkām, kas saglabājušās no padomju laikiem. Uz topošās slieku fermas godu pretendēja vairākas. Izvēloties ražošanas ēkas, būtiski ir trīs faktori – cena, ēku stāvoklis un apkārtējā infrastruktūra, jo īpaši svarīgi, lai būtu labs piebraucamais ceļš. Tāpēc puiši izraudzījās bijušo liellopu fermu tuvu Līvāniem, Rož­upes pagastā – tā atrodas netālu no šosejas, uz fermu ved ceļš, ko pašvaldība uztur labā stāvoklī. Bijušo kūti iztīrīja, aizvāca aizgaldus un mēslu transportieri, aizbetonēja caurumus grīdā. Vietām jumts bija iebrucis, nācās pieaudzēt spāres, nomainīt latas un atjaunot klājumu. Sākumā telpas nomāja, bet pagājušovasar nopirka ēkas un zemi ap tām, ieguldot nopelnīto naudu. Tad arī ielika jaunus logus un durvis, pašu un klientu ērtībām izbūvēja nelielu, mūsdienīgi iekārtotu biroja telpu ar datoru, mēbelēm un baltu tāfeli, kas lieti noder prezentāciju rīkošanā.

Reklāma
Reklāma

“Jo tālāk no Rīgas, jo lētāk var nopirkt ražošanas ēkas,” atzīst Gatis. “Tomēr to stāvoklis ir labi jāizvērtē, citādi var gadīties, ka atjaunošana izmaksās vairāk nekā jaunas ēkas uzcelšana.”

Tirgus un konkurence


Vispirms vajadzēja izpētīt tirgu. Veikali ir pilni ar dažādiem koši apdrukātos maisos iesaiņotiem substrātiem, augsnes un trūdzemes maisījumiem, vermikompostiem… Kā ar tiem konkurēt? Tikai ar kvalitāti! “Mūsu ražoto biohumusu pērk tie, kuri to izmēģinājuši paši vai dzirdējuši labas atsauksmes no paziņām. Daudzi iegādājas vienīgi neitralizētu kūdru ar vai bez piedevām, vienkārši izvēlas lētāko,” spriež Gatis. Viņš piekrīt, ka arī iesaiņojumam ir būtiska nozīme, tādēļ 20 litru tilpuma maisi, kuros safasēts viņu ražotais “Hubio”, piesaista ar mūsdienīgu dizainu un spilgtām krāsām. Uz maisa atrodama arī instrukcija par dažādiem biohumusa izmantošanas veidiem.

Taču pircēji veikalos ir tikai viens klientu segments. Otra grupa ir stādu audzētāji un zemnieki. Tie pasūta uzreiz vairākus kubikmetrus un saņem biohumusu 80 litru tilpuma maisos. Stādu audzētāji pārliecinājušies, ka ar “Hubio” piedevu tie izaug ātrāk un ir spēcīgāki. Dārzeņi sāk ražot agrāk, puķes zied bagātīgāk, bet rožu audzētāji pat secinājuši, ka ar “Hubio” mēslotām rozēm ziedi ilgāk saglabājas vāzē. Biohumusu izmanto arī bioloģiskās zemnieku saimniecības, vienā no tām lielos daudzumos audzē kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus. Bioloģiskajās saimniecībās nedrīkst lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, tādēļ “Hubio” ir labs risinājums, jo šis bioloģiskais mēslošanas līdzeklis tiek galā ar diviem uzdevumiem – palielina ražību un paaugstina augu izturību pret miltrasu, dažādām puvēm, sēņu un baktēriju izraisītām slimībām.

Trešais klientu segments ir apzaļumošanas uzņēmumi. Pašvaldības, slēdzot līgumus par apstādījumu ierīkošanu, parasti prasa, lai apzaļumotāji tos koptu paši. Biohumusa piedeva augsni padara irdenāku, tā labāk saglabā mitrumu, ir mazāk jālaista, puķes un košumkrūmi aug jo krāšņi. Ir uzsākta sadarbība arī ar uzņēmumu, kas šopavasar veidos apstādījumus Rīgā pie Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismas pils.

Biohumusa tirdzniecība ir sezonāla, veikalos to visvairāk pērk no februāra, kad sāk sēt papriku un tomātus, līdz jūnija sākumam, kad dēsti iestādīti paliekamā vietā siltumnīcā vai dārzā, ierīkotas vasaras puķu dobes un apzaļumoti balkoni. Otrs, taču krietni mazāks pieprasījuma vilnis ir vasaras beigās un rudenī, kad stāda zemenes, ziemcietes un dekoratīvos krūmus. Piedāvājot biohumusu apstādījumu ierīkotājiem, noiets kļūst vienmērīgāks visas sezonas garumā.

Lai palielinātu produkcijas dažādību, uzņēmums piedāvā arī gatavu augsnes substrātu ar biohumusu “Hubio Mix” stādu audzēšanai vai apstādījumu ierīkošanai.

Makšķer­nieki var iegādāties arī sliekas –safasētas nelielās, viegli atveramās plastmasas kārbiņās ar marku “Super Cope”. Tās vairāk pieprasa ziemā, kad zeme sasalusi un pašiem sliekas sarakt nav iespējams.

Pakāpeniski un bez kredītiem


“Pats esmu strādājis bankā, tādēļ, uzsākot kopīgu biznesu, man bija stingrs noteikums – kredītus neņemsim!” stāsta Gatis. Veidot biznesu no nulles puisim šķiet interesanti, un uzņēmējdarbībā viņš jūtas kā zivs ūdenī. “Cilvēkam jādara tas, kas viņam patīk un padodas. Ja darbs sagādā mokas, panākumu nebūs.”

Gatis atbild par mārketingu un realizāciju, viņam palīdz brālis Kalvis, bet ražošanas process un lietvedība ir Kaspara pārziņā. Sezonas laikā biohumusa fasēšanai un slieku barošanai pieņem dažus strādniekus. Ražošana nodrošina algas pašiem un samaksu sezonas strādniekiem, bet visu peļņu puiši iegulda uzņēmuma attīstībā. Iztikšana ar pašu sapelnīto naudu un neatkarība no kredītiem dod papildu drošību.

Ražotnes uzturēšanai laukos ir vairākas priekšrocības: lētāka apkure, labākas iespējas slieku ēdienkartes nodrošināšanai. Tajā vismaz 70% veido liellopu kūtsmēsli, kurus iepērk no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām. Tālu nav jāved, un tas samazina transporta izdevumus. Arī nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un zemi ir krietni zemāks, nekā Rīgas apkārtnē.

Mazs uzņēmums ir elastīgāks: var ražot tik, cik pārdod. Gatis uzskata, ka nav jēgas pārblīvēt noliktavu ar safasēta biohumusa maisiem. Ar veikaliem ir noslēgti sadarbības līgumi, un ziņas par pārdoto konkrētajā mēnesī ļauj plānot piegādes. Gatis atteicies sadarboties ar kādu lielveikalu tīklu, kas nav sniedzis šādu informāciju, turklāt naudu pārskaitījis tikai pēc pusgada.

Pārdot ir jāprot. Noliec labu preci kādā stūrī, un tā tur paliks. Turpretī veikalos, kur pārdevēji spēj par to pastāstīt, ir lielāks pieprasījums. Domājot par eksporta iespējām, Līvānu biohumuss dažas reizes aizceļojis arī uz ārzemēm. Pārrunas turpinās, un Gatis cer, ka pēc pāris gadiem “Hubio” varēs nopirkt Eiropā.

SVARĪGI


Nestādiet augus tīrā biohumusā! Tā var apdedzināt augu saknes. Biohumusu ieteicams sajaukt ar neitralizētu kūdru (vai dārza augsni) attiecībā 1 : 3 vai izšķīdināt ūdenī attiecībā 1 : 10. Sīkāk par biohumusa Hubio izmantošanu var uzzināt interneta mājaslapā www.hubio.lv.