Mobilā versija
-0.5°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
22. maijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Ar šprotēm uz Briseli? (7)

Juris LorencsJuris Lorencs

Sagaidot pašvaldību vēlēšanas, interneta portāls “Delfi” publicējis visai zīmīgu interaktīvu karti, kas uzrāda iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijas novados pēdējos septiņos gados. Aina ir bēdīga – novados ārpus Pierīgas iedzīvotāju skaits vidēji samazinājies par 9 – 10%. Patiesība ir vēl skaudrāka, jo daudzi lauku novados deklarētie iedzīvotāji patiesībā strādā Rīgā vai pat ārzemēs. Situācija nav daudz ko labāka arī reģionu “perspektīvajos attīstības centros”.

Ko nozīmē šie 10% vien nieka septiņos gados? Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums patlaban ir apmēram 73 gadi. Tas nozīmē, ka, saglabājoties pašreizējām attīstības tendencēm, viena cilvēka mūža laikā vismaz daļa Latvijas pilnībā izmainīsies. Tā būs aparta un apmežota zeme, bet bez cilvēkiem. Vai tas labi vai slikti? Manuprāt, slikti, kaut gan tepat Latvijā dzirdamas balsis – nekas traks tas nav, urbanizācija notiekot visā pasaulē…

Bet šie skaitļi apliecina vēl kādu visai pamācošu likumsakarību. Proti, tie ir ļoti līdzīgi visā Latvijā, visos reģionos, un ne jau tikai bieži daudzinātajā “depresīvajā Latgalē”. Mēs varētu teikt, ka nemākuļi ievēlēti desmit, nu varbūt divdesmit Latvijas pašvaldībās, ka šeit dzīvo slinki, kūtri un nezinoši cilvēki. Bet nekad nevar būt tā, ka pilnīgi visos lauku novados politiķi, pašvaldību amatpersonas, uzņēmēji nav pratuši piesaistīt privātas investīcijas vai Eiropas fondus, nav radījuši jaunas, labi apmaksātas darba vietas, nav bijuši pietiekami radoši, lai piesaistītu tūristus utt.

No tā izriet, ka problēmas sakne meklējama nevis vietējos cilvēkos, nevis pašvaldībās, bet gan apstākļos, kādos viņi atrodas, vai precīzāk sakot, kādos viņi ir nolikti. Tas nozīmē arī to, ka pārlauzt nelabvēlīgo tendenci var tikai Rīgā un Briselē pieņemti politiski lēmumi. Teiksim atklāti – tieša palīdzība, naudu ieskaitot.

Jautājums ir par to, cik mēs vēl esam suverēni lēmumu pieņemšanā un cik skaļa ir mūsu balss Briselē. Es, piemēram, nesaprotu, kāpēc mums joprojām ir Latvijas Banka, nevis Eiropas Centrālās bankas Rīgas filiāle. Tā ir mānīšanās, piesegšanās ar skaistiem vārdiem. Jo divas galvenās centrālās bankas funkcijas – naudas emisija un kredītlikmju noteikšana – vairs nav Rīgas, bet Frankfurtes kompetencē. Mēs vairs neesam tiesīgi veidot valsts budžetu ar ievērojamu deficītu, pat tad, ja nauda domāta attīstībai. Vācijas kanclera kandidāts no Sociāldemokrātiskās partijas Martins Šulcs (nesenais Eiroparlamenta priekšsēdētājs) nupat paziņojis, ka nākotnē visām eirozonas valstīm esot jāveido viens kopējs budžets. Līdzīgās domās ir arī nupat ievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons. Ja tā, tad Latvijai pazudīs vēl viens suverēnas valsts atribūts – lemšana par budžetu, bet mūsu Ministru prezidents kļūs vien par “Latvijas pagasta” pārvaldnieku.

Labie ceļi Lietuvā padomju laikos bija nekas cits kā lielāka māka (neatlaidība, nekaunība?) izlūgties Maskavas labumus jeb, kā toreiz teica, “izsist fondus”. Bijušie Latvijas PSR Valsts plāna funkcionāri bieži stāstījuši, ka ceļā uz Maskavu koferī vienmēr līdzi esot bijis melnais balzams, šprotes un “Laimas” konfektes. Tas gan vairāk bijis savdabīgs rituāls, cieņas izrādīšana, jo Maskavas ierēdņiem patiesībā netrūcis ne “putna piena”. Ko uz Briseli vedīs mūsu “Latvijas pagastvecis”? Nu ne jau šprotes – tajās esot par daudz sliktu vielu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Minot kopumā zināmos piemērus autors faktiski izceļ kādu latviskajā vidē gandrīz nediskutētu tēmu. Proti,mazas valsts politiskā suverenitāte un atkarīgais ekonomiskās attīstības modelis. Atkarīgās attīstības modelis nosaka ,ka attīstāmies uz līdervalstu nosacījumiem .un interesanti ,ka noteikumu diktētāji ir dažādi. Finanšu sistēmas centrālo asi pauž un uztur ASV ,tās dolārs un neraugoties ne uz kādu tur Eiropas centrālo banku ar tās eiro ,noteikumi tiek ievēroti Vašingtonā stacionēto Pasaules bankas un SVF direktīvu izpausmēs. Rūpnieciskajās tehnoloģijās viens no pasaules “modes” noteicējiem – Vācija ,mums daudz tuvāk,bet arī tas neko nemaina ,jo kā patērētājvalsts ,mielojamies pie Ķīnas masu produkcijas galdiem ,un vācu rūpnieciskās tehnoloģijas mūs ietekmē minimāli. Un tā faktiski ir jāizprot nostādņu būtība ,jēdzīeniem “politiskā neatkarība” un ” ekonomiskā atkarība”. Eksportējot 40 -80 procentus nozarēs saražotā ,mēs esam atkarīgi gan no tirgus konjunktūras dažādos reģionos,no tehnoloģisko prasību diktāta,no konkurētspējas ,bet Krievijas gadījumā arī no politiska boikota un sankciju faktiem. Šādā kontekstā izaugsmes stratēģijas prasību klāsts kļūst ļoti specifisks un nu jau gadiem to vien dzirdam ,ka nedrīkst nokavēt “inovatīvās modes” izpausmju uztveri ,ka jāpaspēj uz “ciparizācijas” balli , atrodam naudu izglītības “lēcienam”. Tikai jautājums vai šāds lēciens bez nozaru konkretu prasību izpildes nav “smadzeņu eksporta” triumfa gājiens.

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS

  3. jocīgs nosaukums:Ministru prezidents Atbildēt

    Vai tāds oficiāli saucas ?
    Kādreiz tādus bez varas iespējām sauca par “kāzu ģenerāļiem”(zicpriekšsēdētājiem u.t.t.).
    Skumji.

  4. Tā vajadzētu būt Atbildēt

    Ar šprotēm uz Briseli,no Briseles-ar progresīvo ienākuma nodokli.6% PVN pārtikai,900 eiro minimālo pensiju un no Veselības ministrijas neatkarīgām slimokasēm! Jeb veidosim Martina Šulca un Emanuela Makrona Eiropas kopbudžetu ar pretējām nodokļu sistēmām?!

  5. Vienots budžets – kurš nesīs atbildību par cilvēku nabadzību?

    • Latvijas zelta tonnas samainīja pret jevro makulatūru.
      Vai pēc neilga laika nenonāksim pie gliemežvāku “valūtas” ???

  6. Latvijas iedzīvotāju vidējais mūžs – 73 gadi maigi sakot ir pārspīlējums.Īstā statistika netiek apzināta vai slēpta.Paanalizējiet nekrologos aizgājēju dzimšanas gadus un kļūst skaidrs ka daudzi neizvelk līdz pensijas vecumam vai tikai nedaudz pārsniedz to.Tukšo salmu kūlēji sāka malt gan par farmācijas neredzamo varu ,par sistēmas bērniem,par žļurgu 2l. pudelēs lai pēc brīža ,neko nepanākuši, to visu aizmirstu ,bet par iedzīvotāju patieso dzīves ilgumu noteikti klusēs ,jo tas ir neizpaužams valsts noslēpums.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+