Egils Līcītis: Vēlētājs stingrs kā mežsargs 3
Labdien 4. septembrī, akurāt mēnesi pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Nāciet pie manis, esmu noīrējis dzīvokli, lai ar spēcīgu tālskati aplūkotu 13 startējošos sarakstus – svērsim kopā. Politologi ieraudzīs, ka par varu cīnās meinstrīms, oldskūls un andergraunds. Latviski tas skanētu, ka sacenšas valdošās partijas, ilggadējā opozīcija un vecie vēži, plus tādas partijas, par kurām nav skaidrs, vai tās izlēkušas no pazemes vai no nužņika.
Nr. 1 ir “Vienotība”. Labprāt piekrītu visiem, kas valdošo partiju ierakstījuši vēlētāju melnajā blociņā par augstprātību, kādreizējo ideālu pazaudēšanu un kas apgalvo, ka viņi pārvēršas vecā mīklā. Tikai jautājums – parādiet citu partiju Latvijā. Ne labāku, ne godīgāku, ne izlēmīgāku – parādiet, kas vēl atbilst mērauklai “partija”. Līdz vēlēšanām “Vienotība” izrādīsies, vai tiešām ir tik veca un slima, kā izskatās.
Ja “Vienotība” ir koalīcijas premium segmentā, tad ekonomiskajā klasē brauc vecie paziņas ZZS un Nacionālā apvienība – laimīgi kā septītajās debesīs, ka tur atraduši sēdvietas, un pēc līderības un VIP klases nemaz netiecas. Šo partiju ļaudīm nav jātērē tinte un ietinamais papīrs, lai sarakstītu programmas, jo uz pieres rakstīts, kas viņi ir. Dzintara latviešu problēma ir, ka Vējoņa kungs ar vīra dūšu iejuties amatā un ka tik vēlētāji ar augšup paceltu īkšķi nenovērtēs aizsardzības ministru par lielāku nacionālistu nekā pašreiz NA itin slābanie vadoņi.
Lai cik taisnīgāku Latviju uzburtu jaunizceptie sociāldemokrāti, lai tie solītu glābt biezpiena vai dārzeņu ražotājus, skaidrs, ka latviešu vēlētājam balsojums par “Saskaņu” pielīdzināms tikpat kā valsts nodevībai. Ar to katrs parakstās zem līguma ar Kremļa partiju – ar izrietošajām sekām.
Pēc vietām Saeimā tiecas “jaunie” – ko varētu saukt par “projektiem”. Kā nu kuri tos radījuši – uzņēmēji, blēži, Kremlis vai cits saimnieks, bet “partijas” viņi nav, un vienīgais godīgais projekts ir Reģionālā apvienība, kura atklāti paziņo mērķi pārdalīt naudu par labu laukiem. Pie Šlesera sanākuši tie, kuri turējās pie tradīcijas kompānijā ņemt vienu glāzi vairāk, nekā ir dzērēju, pieminot treknos gadus pie Kalvīša un vadoni Šķēli. Sudrabas kustība ir vispār apendikss, baidos, ka visa pie viņiem izlietotā Stendzenieka māksla nepalīdzēs. Par Repši balsos bērni, savukārt pārējie no politiskās patiltes izlīdušie vēlēšanu dalībnieki ir humora veči, dēkaiņi, tās ir sektas, pat vairs ne projekti.
Nav jau par ko vēlēt? Blēņas, ir. Vēlētājiem jābūt stingriem kā mežsargs, kurš no apgaitas izlasa stipri bojātus, novecojušus kokus un aizdzen malumedniekus.
