Ekonomika
Bizness

Ar ūdeņradi darbināms transports būs arī Latvijā 3


Šā gada maijā uzsākta ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes stacijas būvniecība, kuru sola pabeigt līdz šā gada oktobrim. Stacijai, kā arī desmit jaunu ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei “Rīgas satiksme” no Eiropas Investīciju bankas aizņēmusies 75 miljonus eiro.
Šā gada maijā uzsākta ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes stacijas būvniecība, kuru sola pabeigt līdz šā gada oktobrim. Stacijai, kā arī desmit jaunu ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei “Rīgas satiksme” no Eiropas Investīciju bankas aizņēmusies 75 miljonus eiro.
Foto – Timurs Subhankulovs

Jau nākamgad Rīga varētu kļūt par pirmo pilsētu Austrumeiropā, kurā izmantos ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.

Rīgā, Vienības gatvē 6, līdzās 2. trolejbusu parkam Jelgavas ielā pašlaik uzņēmums “Velve” būvē staciju, kurā no gāzes ražos un uzglabās ūdeņradi. To paredzēts izmantot trolejbusos, kuri pašlaik vietās, kur nav elektrības gaisvadu līniju, kā enerģijas avotu izmanto dīzeļdegvielu.

 

Ūdeņradi varētu ražot no biogāzes

“Stacija, kuru celtnieki sola uzcelt jau šoruden, būs pirmā publiskā uzpildes stacija ne tikai trolejbusiem, bet arī privātiem ar ūdeņradi darbināmiem spēkratiem. Vācijā, piemēram, jau ir uzceltas 40 šādas stacijas. 2014. gadā Eiropas Komisija pieņēma direktīvu, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no benzīna un dīzeļdegvielas, to vietā izmantojot alternatīvo degvielu – sašķidrināto dabasgāzi, šķidro biodegvielu, elektrību un ūdeņradi. Jācer, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būs vēl vairākas šādas stacijas,” stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Starikovs.

Ūdeņradi varētu ražot jau uzbūvētās biogāzes ražošanas stacijās. Biogāzi Latvijā izmanto elektrības ražošanai, kam ir noteikts valsts atbalsts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā. Taču šis atbalsts agri vai vēlu beigsies, tāpēc biogāzi lietderīgāk būtu izmantot ūdeņraža ražošanai. Tāpat ūdeņraža ražošana Latvijas apstākļos būtu iespējama, ūdens elektrolīzes procesā izmantojot elektroenerģiju, skaidro A. Starikovs.

 

Lai atmaksātos, jābrauc vismaz 100 km dienā

Ko Latvija iegūtu, pievēršoties ar ūdeņradi darbināma transporta izmantošanai? Aivars Starikovs uzskata, ka tas ļautu valstij samazināt izdevumus, kas nepieciešami dabasgāzes, benzīna vai dīzeļdegvielas un citu energoresursu importam no Krievijas un citām valstīm. Ūdeņradis ļautu stiprināt mūsu ekonomisko neatkarību, kā arī pašiem izmantot spēkstacijās saražoto elektroenerģiju, kas pašlaik tiek eksportēta uz citām valstīm.

Ar ūdeņradi darbināms transports neradītu dabai un cilvēka veselībai kaitīgo slāpekļa savienojumu piesārņojumu. A. Starikovs gan atzīst, ka iedzīvotājiem sava personīgā ar ūdeņradi darbināma spēkrata iegāde atmaksātos tikai tad, ja jābrauc vairāk nekā 100 kilometri dienā.

Līdzīgi kā pašlaik automašīnās izmantotajos akumulatoros, arī ar ūdeņradi uzpildītajos, ūdeņradim savienojoties ar skābekli, rodas elektrība, kas pēc tam tiek izmantota transportlīdzekļa vilces jaudas nodrošināšanai. Būtībā tas ir pasaulē jau labi pazīstamais elektromobilis, tikai tā darbināšanai nepieciešamā elektrība ir uzkrāta citādi.

Būtisks trūkums – ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi ir aptuveni divas līdz trīs reizes dārgāki nekā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināmie. Ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu ieviešanā Latvija varētu plašāk izmantot Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, tāpat citus Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamos finanšu avotus.

Ar vieglajiem ūdeņraža elektromobiļiem pēc uzpildes var nobraukt ap 600 km, ar autobusiem – 300 līdz 400 km. Toties šo transportlīdzekļu ekspluatācija un uzturēšana būtu lētāka nekā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināmo. Turklāt par elektromobiļiem vismaz pašlaik nav jāmaksā ceļa nodoklis.

Pērn ar ūdeņradi darbināmi autobusi jau pārvadāja pasažierus Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Nīderlandē, Norvēģijā, kopskaitā ap 20 lielākajās Eiropas valstu pilsētās.

 

“Latvijas dzelzceļš” būvēs lokomotīvi

Ka ūdeņraža izmantošana transportā vairs nav tikai zinātnisks eksperiments vai tālas nākotnes sapnis, liecina pagājušā gada augustā starp VAS “Latvijas dzelzceļš”, Čehijas lokomotīvju būves uzņēmumu “CZ LOKO” un Kanādas ūdeņraža iekārtu ražotāju “Ballard Power Systems” noslēgtā vienošanās, kas paredz sagatavot tehnoloģisko risinājumu pirmajai ar ūdeņradi darbināmai lokomotīvei. To “Latvijas dzelzceļš” izmantotu kravu pārvadājumos. Līdzīga veida projekti jau ir īstenoti Lielbritānijā, ASV, Dānijā, Japānā, Vācijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā.

Par ūdeņraža izmantošanas iespējām interesi izrādījuši arī Liepājas pašvaldības un ostas pārstāvji. Kā zināms, no 2025. gada kuģiem, kuri piestās Eiropas valstu ostās, būs jāizslēdz dīzeļdzinēji, to vietā izmantojot elektrību.

 

Ūdeņraža bums: lielie autoražotāji steidz izstrādāt modeļus

* Dienvidkorejas autobūves gigants “Hyundai” ūdeņraža elektromobiļus jau ražo sērijveidā kopš 2013. gada.

* Kopš 2015. gada ūdeņraža elektromobiļu sērijveida ražošanu uzsācis japāņu autobūves uzņēmums “Toyota”.

* Šogad sērijveida ražošanai pievērsusies arī japāņu “Honda”.

* Arī citi pasaulē atzīti autoražotāji, tostarp “Nissan”, “BMW”, “GM”, “Volkswagen” un “Audi”, ir paziņojuši, ka tuvāko gadu laikā sāks piedāvāt tirgū ūdeņraža elektromobiļus.

* Ūdeņraža elektrisko autobusu ražošanas uzsākšanu apstiprinājuši “Vanhool”, “Solaris”, “VDL”, “Daimler”, “MAN”.

* Zviedru autobūves uzņēmums “Volvo Cars” nule paziņojis, ka no 2019. gada ar elektromotoriem būs aprīkoti visi tā ražotie spēkrati.

LA.lv