Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. septembris, 2016
Drukāt

Ar ugunsdzēsēja adrenalīnu biznesā (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ritvars Komarovskis ir pārliecināts, ka šogad graudu rekordražu ieguvis, pateicoties jaudīga "Valtra" traktora un tā aprīkojuma – arkla, miglotāja, sējmašīnas, minerālmēslu kaisītāja un pļaujmašīnas – pirkumam šā gada sākumā.

finanshu_piesprice200

Ievērības cienīga ir Balvu novada SIA “Dampadruvas buki” saimnieka Ritvara Komarovska pieķeršanās savai profesijai – viņš aizvien ir maiņas komandieris Balvu ugunsdzēsēju depo, kur strādā pilnas slodzes darbu.

“Visticamāk, ugunsdzēsēja darbam mani piesaista adrenalīns, ko tajā saņemu. Maiņas komandieri ir īpaši cilvēki, kas stresa situācijās spēj domāt un rīkoties, lai palīdzētu nelaimēs iekļuvušajiem līdzcilvēkiem. Parasti ugunsdzēsējs ir pēdējais, pie kā vēršas pēc atbalsta. Ir gandarījums, ka vari katrā negadījumā atrast risinājumu,” tā Ritvars, kas par ugunsdzēsēju ir nostrādājis 18 gadus. Tas gan viņam nav liedzis apgūt uzņēmēja prasmes un izveidot ienesīgu uzņēmējdarbību. “Pie sevis reizēm pasmejos – mēs saimniecībā ik dienu degvielas pirkumam tērējam tikpat daudz naudas, cik ugunsdzēsējs nopelna mēnesī. 500 – 600 eiro,” atklāj R. Komarovskis. Viņš arī pašmācības ceļā apguvis lauksaimnieka un mežizstrādātāja prasmes.

Darba alga zemes pirkumam

Ritvars atceras, ka, sākot ugunsdzēsēja karjeru 1998. gadā, visu darba algas pārpalikumu ieguldījis zemes pirkšanā. Pirmais aizdevums bankā – 500 lati 1998. gadā – ņemts zemes pirkšanai. Sākumā lauksaimniecības zeme uzturēta kārtībā, kopts un cirsts mežs. Mitrajos, nemeliorētajos Dampadruvas ciema laukos graudus audzēt nevarēja, tāpēc nopirkti gaļas liellopi. Tie bez zāles ēd krūmus un alkšņus, tostarp arīdzan grāvmalās. “Bērzus gan neaiztiek,” precizē Ritvars.

Būtisks izrāviens saimniecības izaugsmē sākās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad lauksaimnieki sāka saņemt atbalsta maksājumus. “Pirkām lauksaimniecības tehniku, piesaistījām ES strukturālo fondu naudu. Esam īstenojuši trīs projektus,” atceras R. Komarovskis. Mežizstrādei gan bez jebkāda atbalsta “Dampadruvas buki” vispirms nopirka forvarderu un nedaudz vēlāk – harvesteru. Ritvars atzīst – pēc šiem pirkumiem viņš sapratis, cik daudz peļņas iepriekšējos gados nav saņēmis. Darbojoties ar profesionālu mežizstrādes tehniku, darbam ir pavisam cita kvalitāte un ražīgums. Problēmas esot vien tad, ja kaut ko salauž, tomēr tas notiekot ļoti reti.

Priekšrocība ikdienas darbā ir Ritvara agrākā darba pieredze ar visiem saimniecības spēkratiem. Patlaban ar tiem ziemas laikā gatavo malku, ko pēc uzvaras Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotajā konkursā nu jau četrus gadus piegādā Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm visā Latvijā. Malkas piegādi SIA “Dampadruvas buki” veic Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļām. Gada laikā R. Komarovska uzņēmums visām iepriekš nosauktajām iestādēm pavisam piegādā 10 000 kubikmetru malkas. “Lielās firmas malku nezāģē, mazās to nevar paveikt. Tas ir jādara vidējam uzņēmumam, tādam kā mēs,” piegāžu likumsakarību pamato uzņēmējs.

Stutē visas nozares

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vispirms attīstījis mežizstrādi, vēlāk lopkopību un graudkopību, Ritvars teic, ka visas nozares viena otru balsta. Izdevīga tirgus konjunktūra, labas cenas visu nozaru produktiem vienlaikus ir reti. Patlaban Dampadruvu pļavās ganās 80 Limuzīnas šķirnes gaļas liellopi, kuru gaļu pārdod Šveicē. 250 ha platībā šajā gadā audzēti kvieši, rudzi, auzas un rapsis. Nākamajā gadā graud­augiem platības būs par 100 ha lielākas, dzīvniekiem pļavu platības būs mazākas. R. Komarovskis ir pārliecināts, ka šajā gadā gūtā graudu rekordraža ir saistīta ar modernas tehnikas – jaudīga “Valtra” traktora un tā aprīkojuma – arkla, miglotāja, sējmašīnas, minerālmēslu kaisītāja un pļaujmašīnas – pirkumu šā gada sākumā. Uzņēmējs vērš uzmanību uz kvalitatīvu minerālmēslu izsēju un precīzu miglošanu. Saimnieks teic, ka viņš šajā sezonā kūlis vidēji četras tonnas no hektāra. Savukārt citiem Latgales novada saimniekiem dabas ap­stākļi ražu mazināja.

“Esmu ļoti apmierināts ar sadarbību ar “Citadeli”, kas finansēja lauksaimniecības tehnikas un aprīkojuma pirkumu vairāk nekā 200 000 eiro vērtībā uz pieciem gadiem. Agrāk daudzus gadus Balvos darbojās SEB bankas filiāle, tā no mūsu pilsētas aizgāja, palika vien bankomāti. Patlaban darbojas bankas “Citadele” filiāle, tāpēc nav tālu jābrauc. Jau pavasarī un vasarā ar jauno tehniku govīm gatavojām zaļo masu un sienu, arām un sējām. Izmantojām arī minerālmēslu kaisītāju un miglotāju,” teic Ritvars.

Viņš ir pārliecināts, ka “Citadeles” aizdevums sevi atpelnīs piecos gados. Savukārt lauksaimnieku nereti ņemtos aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem “Dampadruvas buki” tikpat kā neizmanto, tiek galā pašu spēkiem. Tas rāda, ka saimniecība ir izveidojusies par spēcīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu. Ritvars stāsta par spēkratu darbības nianšu apgūšanu un vērtēšanu, kas galu galā dod lielu naudas ietaupījumu. Lūk, rezultāts – “Dampadruvas buki” kopš darbības sākuma aizvien darbojas ar peļņu. Un tā būs arīdzan šajā gadā.

Nākotnes ieceres

SIA “Dampadruvas buki” attīstīs visus šā brīža darbības virzienus. Ir iecerēts būvēt govīm kūti, sākt biohumusa ražošanu, ar kuru aizvietos pirkto minerālmēslu kaisīšanu uz laukiem. Neliels ieskats – šajā gadā minerālmēsliem tērēti 50 000 eiro.

“Vērtēju iespēju būvēt graudu bunkurus un kaltes. Patlaban gan diezgan lēti ir graudu pirmapstrādes pakalpojumi,” tā Ritvars. Viņš piebilst, ka noteikti turpinās pirkt zemi. Ik gadu tās platība pieaugot par 40 līdz 50 ha. Ritvars teic, ka viņu priecē un ikdienas darbā palīdz pēdējos piecos sešos gados vērojamā tendence, ka valsts uzraudzības iestādes – Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un citas iestādes – ir kļuvušas vai kļūst par sadarbības partneriem, kuru mērķis ir palīdzēt uzņēmējam, nevis viņu sodīt. Tas ļauj nākotnē raudzīties ar vēl lielāku optimismu.

“Finanšu piešprice” ir reportāžas sērija par uzņēmumiem, kas attīstās ar bankas “Citadele” kredītu.

Komentārs

Komentāru sniedz bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece:

“SIA “Dampadruvas buki” saimnieka Ritvara Komarovska trumpis ir spēja veiksmīgi darboties dažādās nišās – jāsaka arī, diezgan jaunās Latvijā, bet perspektīvās kā ekskluzīvu liellopu audzēšana gaļas pārdošanai uz Šveici. Tāpat uzņēmuma attīstība un paplašināšanās palīdz uzņēmumam tikt pie laba kredīta. Man kā latvietei ir prieks, ka saimnieks arvien turpina iegādāties jaunus zemes īpašumus, ko pats arī apstrādā. Tas ir labs piemērs un prieks, ka Latvijas zeme paliek Latvijas saimnieku rokās.

Kredīta piešķiršanai ir būtiski trīs aspekti – veiksmīgs uzņēmuma apgrozījums, attiecīgs nodrošinājums un uzņēmēja pieredze, spēja augt pašam un attīstīt uzņēmumu. Šajā gadījumā visas komponentes atbilst, lai mēs varētu uzņēmumu kreditēt.”

Naudas atdeve

šā gada pavasarī aizņēmās bankā “Citadele” uz pieciem gadiem vairāk nekā 200 000 eiro traktora un lauksaimniecības aprīkojuma pirkumam,

nopirktā lauksaimniecības tehnika ļāva kvalitatīvāk un ātrāk apstrādāt laukus un iegūt rekord­ražu laikā, kad citiem novada saimniekiem raža bojājās uz lauka,

pirkums atmaksāsies piecu gadu laikā.

citadele
“Finanšu piešprice” ir reportāžas sērija par uzņēmumiem,k as attīstās ar bankas “Citadele” kredītu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mīļais cilvēk !Ja kādu neapmierina sava alga tad lai iet un meklē citu darbu kur maksās miljonus.

  2. Ritvars katru gadu nopērk 40-50ha zemes? Bet cik zemes nopērk viņa strādnieki un kādu algu saņem viņa strādnieki? Vai strādniekiem nav “škrobe”, ka saimnieks drīzi būs miljonārs, bet šie dzīvos no “rokas mutē”?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+