Mobilā versija
+3.6°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
4. janvāris, 2016
Drukāt

Ar upenēm var pelnīt (19)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Limbažu novada SIA “Krogzeme” saimnieki Diāna un Andris Krogzemi pērn iestādījuši upenes 19 ha platībā, kas sāks ražot nākamgad. Piecu gadu plānā abi domā palielināt platības līdz 130 ha, jo pieprasījums pēc upenēm ir liels.

Abi ir rīdzinieki: Diāna – finansiste, savulaik pabeigusi arī Bulduru dārzkopības skolu, Andris – mārketinga speciālists. Vēl strādājot galvaspilsētā, labu laiku lūkojuši vietu laukos, kur saimniekot, līdz 2009. gadā tas izdevies, un Viļķenes pagasta “Vīnkalniņus” tagad abi ar meitām sauc par savām mājām. Sākotnēji audzējuši dekoratīvos stādus, ogulājus un kā likumsakarīgu sauc pievēršanos upeņu audzēšanai.

“Specializējāmies upeņu stādu audzēšanā lielos apjomos, taču, ierīkojot saviem klientiem komercdārzus, abi pārliecinājāmies, ka galvenais bizness būs upeņu ogas,” stāsta Andris. Iespējamā noieta tirgu izpēte parādījusi, ka vietējais tirgus būs daudz par mazu, tāpēc jāorganizē eksports. Līdz pat pagājušajam gadam Krievijas pieprasījums bija nepiepildāms, taču sankcijas ieviesa korekcijas. Šobrīd jau iezīmējas labas izredzes Āzijas valstīs.

Pasaulē saražo 180 tūkstošus tonnu upeņu gadā, bet Polijā, kur upenes aug 36 tūkstošos ha, izaudzē pusi no tā. Lietuvā upeņu platības ir 3600 ha, bet Latvijā – tikai 360 ha. Skaidrs, ka pašu mājās vēl ir kur augt un izplesties. Tāpat skaidrs, ka cenu nosaka poļi, kas ir līderi upeņu audzēšanā. Un, ja kāda kļūda vai misēklis gadās Polijā, tas ietekmē visu pasaules upeņu tirgu. Latvijas ražotāji izaudzēto realizē galvenokārt Lietuvā, jo viņi jau vairākus gadu desmitus strādā ar Krieviju un noiets ir sakārtots.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. patiešām prieks, ka šie saimnieki ir ar savu ideju un kas galvenais – nečīkst, bet darbojas. veiksmi!

  2. Kā 5 tonnas upeņu var novākt 7 stundās 5 darbinieki? Katrs pa 1 tonnai dienā. Tā ir atpalicība pa spainītim, groziņam salasīt.

  3. Priecājos, ka starp latviešiem vēl ir cilvēki, kas uzņemas, dara un izdodas, nevis čīkst un vaid – tā arī nomirst nabags.

  4. Ak tad sliekas, kārklus, sēnes un gliemežus audzēt vairs nav modē? Nu ja, nav jau dzirdēts, ka no tā kaut viens būtu kļuvis vismaz turīgs, izņemot dēstu, stādu, sēklu uc. izplatītājus. Bet kā ar trifelēm? Nesen rakstīja, ka perspektīvs bizness būšot. Iedomājieties, 100 hektārus ar trifelēm! Uz priekšu!

    • Kas vainas kārkliem? Latvijā ir pietiekami daudz zemes, uz kuras audzēt graudus nav ekonomiski pamatoti, lai labāk aizaug ar latvāņiem? 100 ha trifelēm ir daudz par daudz, bet kārkliem ideāla platība. Un šķeldai nav jāpārdzīvo par noietu – kurināmās šķeldas cena ostā pēdējos 3 gadus ir 7-8 eur par berkubu, tālāk jau katrs var rēķināt pats, ir vai nav izdevīgi.

  5. Apbrīnojami cilvēki, kas pārcēlušie no lielpilsētas uz laukiem. Tur vajag dūšu un drosmi, tāpēc varu tikai izteikt apbrīnu. Un ceru, ka šādu cilvēku būs arvien vairāk!

  6. Kam čaklas rokas un gudra galva, tam viss notiek, un tas IR redzams.

  7. Interesanti,ka Latvijā atsevišķas augļkopības nozares tiek reklamētas uz aplīti- 10- 15 gadus atpakaļ jau stādīja upeņu, tad- cidoniju, tad-smiltsērkšķu hektārus, diemžēl pēc tam čiks vien ir…

    • Nu iegūglē kaut vai verry berry, ja nezini nevienu pozitīvo piemēru. Ir tie, kas nodarbojas ar vaimonoloģiju, un ir tie, kas dara.

  8. Lieliski saimnieki! Redzams, ka sava aroda pratēji! Lai veicas arī turpmāk, lai bizness plaukst un zeļ!

  9. Kā ir patiesībā? Atbildēt

    Tie n gan ir fleitētāji! Laikam slavē upenes, lai cilvēki kā traki pirktu viņu stādus. Patiesībā diezin vai 5 t no ha novāks. Arī realizācija nav tik vienkārša. No Ķīnas veda upenes par dažiem centiem kilogramā. Audzēt var, bet uz lielu biznesu nevar cerēt. Patiesība ir stipri skarbāka.

    • Kur var nopirkt tās Ķīnas upenes par dažiem centiem kg?

    • Īstenībā ir jāpiekrīt ka izskatās pēc stādu reklāmraksta lai iegādātos viņu stādus. Netālu dzīvo saimnieki ar 18 ha upenēm un pat viņi kaut darbojas sen šobrīd īsti nezina kur ogas likt jo Pūre vairs neņemot. Ja SIA Korgzeme varētu konkretizēt realizācijas vietas tas būtu ļoti noderīgi. Un stādu izmaksas ir kosmiskas jo kaimiņi pirka pa tiešo no Polijas audzētājiem tieši Ruben šķirnes stādus, bet par 50 000 stādiem samaksāja 15 000 eur nevis 35 000 ja pirktu Latvijā.
      Bet vienalga lieliski ka vietējie ražotāji strādā un pievēršas dažādām nozarēm. Tikai un vienīgi Prieks

    • Nu rakstā tak minēts, ka jāmeklē eksporta iespējas, jo Latvijas tirgus par šauru. Un loģiski, ka nevienam ārvalstu klientam neinteresē tā viena fūre, ko var savākt no 18 hektāriem. Tādēļ jākooperējas. Un vispār jārada pievienotā vērtība – jāpārdod nevis ogas, bet upeņu sula vai upeņu koncentrāts.

    • Ja lauki ieauguši zālē, tad arī neko nenovāc, bet koptos tīrumos tas ir vēl pieticīgs daudzums.

  10. Interesanti kas un kā tās ogas novāc.Manā pagastā vienam biznesmenim kam pamatnodarbošanās ir dažādu pakalpojumu sniegšana un kontrabandas cigarešu tirdzniecība aug upenes apmēram 0,5 ha platībā.Paša spēkiem ražu nespēj novākt,bet pagasta,, brīvie,, latvieši palīdzēt nav pierunājami.

Rīgā restaurēta baznīca, muzeji un tapis Saieta namsRaiņa dzīvokli atjauno pēc fotoattēliem un filmētiem materiāliem
Lauksaimniekiem valsts subsīdijās šogad būs pieejami 8,7 miljoni eiroLauksaimniekiem valsts budžeta programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro, paredz noteikumi "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kurus plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 21. februārī.
Dabasgāzes tirgu atvērs pēc diviem mēnešiem. Ar ko jārēķinās patērētājiem? (13)Būs vēl citi bez "Latvijas Gāzes": Šaubu par gāzes tirgus atvēršanu nav
Pasaulē
Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 20.vietu (2) Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Draugiem Facebook Twitter Google+