Kultūra
Kultūrpolitika

Ar vairāk nekā 20 īpašiem notikumiem Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes ev. lut. baznīca svinēs 150. jubileju0

Foto: Timurs Subhankulovs

Latvijas valsts simtgades zīmē šogad savu 150. jubileju svin Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Šie piecpadsmit gadu desmiti ierakstīti vēsturē ar bagātīgu kultūras mantojumu un Latvijai nozīmīgām norisēm gan pirms, gan pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā. Dievnama un draudzes vēsturē atspoguļojas Latvijas identitāte cauri laikiem – kopā savijas baltvācu kultūras telpa un latviešu mūzikas izaugsme; dzimtenes mīlestības kliedziena “Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums 1944. gadā un sūra cīņa par pastāvēšanu padomju režīmā; draudzes atdzimšana un neskaitāmas vērienīgas mūzikas norises atjaunotajā Latvijas Republikā. 150 gadi svinami 150 dienās: no 2. marta līdz 28. jūlijam paredzēti vairāk kā 20 notikumi – zinātniska konference, 11 koncerti ar 15 ērģelnieku, kamerorķestra “Sinfonia Concertante”, koru “Ave Sol”, “Kamēr…” piedalīšanos, īpaši dievkalpojumi, “Baznīcu nakts” aktivitātes.

Plašajā “Ģertrūdei – 150” koncertu piedāvājumā nozīmīga vieta ir ērģelēm, izcilajam Zauera instrumentam (Sauer, 1906), kura atjaunošanas posms noslēdzas 2019. gada pavasarī. Ērģeļu un kamermūzikas koncertos no maija līdz jūlija beigām dzirdēsim latviešu mūziku, vācu un franču romantismu, ērģelnieku duetu, uzstāsies izcili mākslinieki – ērģelnieki Kristīne Adamaite, Larisa Bulava, Ilze Reine, Aigars Reinis, saksofonists Artis Sīmanis, solisti Ieva Parša, Jolanta Strikaite-Lapiņa. Baroka mūzikas lappuses pāršķirs vijolnieki Lāsma Meldere-Šestakova, Vitālijs Šestakovs un ērģelnieks Aigars Reinis.

Īpašs koncerts – Zauera ērģeļu svētki – notiks 4. maijā: 12 ērģelnieki dienas garumā izspēlēs 12 ērģeļmūzikas pusstundas, šādi ieskandinot tikko restaurēto ērģeļu spēles galdu.

Nedēļu vēlāk – 11. maijā – klausītājiem būs dota retā iespēja ieklausīties ērģeļu stabuļu un orķestra saspēlē: kamerorķestris “Sinfonia Concertante”, diriģents Guntis Kuzma, iejutīsies ērģeļkoncertu partitūrās, koncerta intriga ir Jēkaba Jančevska jaundarbs soprānam, kamerorķestrim un ērģelēm.

Svētki svētkos – tā var teikt par vairākiem koncertiem:
• Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” 75. gadadienas atskaņojums paredzēts 10. martā,
• Korim “Ave Sol – 50” ieskanēsies Lieldienu koncertā 21. aprīlī.
• Vīru korim “Tēvzeme – 70” koncertā 28. aprīlī.

Vēstures lappusēm veltīts 2. marts: zinātniskā konferencē būs ieskats arhitektūras vēsturē (Daina Lāce), vēstures notikumos Ģertrūdes draudzē 15.gs. (Aija Taimiņa) un baznīcas mūzikā 150 gados (Vilis Kolms).

Paredzēti īpaši dievkalpojumi – Dievnama 150 gadu jubilejas dievkalpojums LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā, dievkalpojums “Kā pirms 150 gadiem” (vēsturisks ieskats dievkalpojumā pirms 150 gadiem), 150 gadu garumā skanējušo draudzes dziesmu dievkalpojums, Ģertrūdē slēgto laulību solījumu atjaunošanas dievkalpojums u.c. 18. maijā notiks sevišķs notikums – “Ģertrūde bērniem” ar radošām darbnīcām un ekskursijām. “Baznīcu nakts” ietvaros aicināsim Ģertrūdes kvartāla kaimiņus un viesus ienākt baznīcā – ekskursijās, koncertos, diskusijās un sadraudzībā stāstot par būtisko agrāk un šodien.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca pirmo reizi hronikās minēta jau 15. gadsimta sākumā un tolaik baznīcas ēka atradās ārpus Rīgas pilsētas nocietinājuma vaļņiem un iezīmējusi Rīgas robežu. Vairāk nekā 600 gadu laikā, mainoties pastāvošajām varām un iekārtām, baznīcas ēka tika nopostīta un atjaunota septiņas reizes. Šobrīd esošā baznīcas mūra ēkā tika celta neogotikas stilā pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta un ēkas celtniecība tika uzsākta 1864. gadā, pirmie dievkalpojumi noritēja jau 1868. gadā, bet pats nams iesvētīts 1869. gada 2. martā, savukārt celtniecības darbi pilnībā pabeigti 1894. gadā.

“Mūsu baznīca ir garīgās mājas vairākiem tūkstošu draudzes locekļu un viņu ģimeņu un šajā namā ik gadu notiek vairāk nekā 160 dievkalpojumi un citi nozīmīgi pasākumi. Caur daudzpusīgu un plašu baznīcas svētku pasākumu programmu mēs iepazīstināsim ar sevi, dievnamu un aktivitātēm, kas ik dienu notiek baznīcā un ārpus tās,” norāda Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Rinalds Grants.

LA.lv