Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
10. februāris, 2017
Drukāt

Ar valsts subsīdijām stiprinās lopkopjus (10)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Dairis Rutkis Druvienā, izmantojot jauno zemnieku atbalstu, pirms dažiem gadiem iegādājās pirmās Simentāles šķirnes teles un izveidoja šķirnes audzētavu "R. D. Bullis". Tā kā tīršķirnes ganāmpulka palielināšana ir ļoti lēna, jaunais zemnieks nenoliedz, ka pagaidām gaļas liellopu audzēšana ir subsīdiju bizness.

Nacionālajās subsīdijās šogad lauksaimniekiem sadalīs 8,7 miljonus eiro, tas ir tikpat, cik pērn un aizpērn.

Jau tradicionāli subsīdijas tiek piešķirtas lopkopības un augkopības attīstībai, savstarpējai un starptautiskai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām, dzīvnieku līķu savākšanai un iznīcināšanai, ir jāveic arī tā sauktie pārejošie maksājumi par iepriekšējā gadā uzņemtajām saistībām.

Visvairāk naudas plānots atvēlēt lopkopības attīstībai – 5,79 milj. eiro. Tostarp ciltsdarbam piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai šogad subsīdijās izmaksās 1,93 milj. eiro, tas ir par 66 tūkst. eiro vairāk nekā pērn. Tā kā arī gaļas liellopu audzētāji pievērš arvien lielāku uzmanību pārraudzībai, tāpēc arī šai nozarei ir palielināts atbalsts un šogad subsīdijās tiks sadalīti 338 tūkstoši eiro.

“Atbalstu par ciltsdarbu var saņemt tikai par dzīvniekiem, kuriem tiek veikta pārraudzība. Lai ciltsdarbu varētu īstenot, dzīvniekam ir jābūt novērtētam. Mums ir jāzina, cik vērtīgus dzīvniekus audzējam. Vērtēšana ir valsts subsidēts pakalpojums. Jau atkal lūdzam un atgādinām lauksaimniekiem pievērst uzmanību savlaicīgai sava ganāmpulka datu apmaiņai ar Lauksaimniecības datu centru. Ir žēl, ja cilvēki zaudē atbalstu subsidēta pakalpojuma veidā tikai tāpēc, ka kaut kas nav līdz galam izdarīts. Savstarpējās atbilstības princips darbojas arī attiecībā uz valsts atbalstu,” lauksaimnieku uzmanību vērš Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Vairākiem pasākumiem pērn naudas pietrūka, savukārt dažos palika pāri. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi un ieguldījumu lietderību, ir mainījies atbalsta lielums vairākos pasākumos. Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības shēmā paredzēts līdz 160 eiro 
primārā produkta, tajā skaitā biškopības produkta ražotājam, kurš realizē mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam fasētus, marķētus un bioloģiski sertificētus produktus, un līdz 2350 eiro pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem. Šo atbalstu vairs nesaņem primārais ražotājs, to saņem tikai mājražotāji un pārstrādātāji.

“Primārais ražotājs neko nepārstrādā, viņš ražo izejvielu – pienu, gaļu, dārzeņus u. tml. Primārajam ražotājam nav papildu izmaksu, kas rodas pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, loģistikas pakalpojumi par bioloģiskās produkcijas savākšanu, līniju atbrīvošana no konvencionālo produktu ražošanas, lai varētu ražot bioloģisko u. tml. Pārstrāde tiek stimulēta, lai arvien vairāk plauktos pircēji redzētu bioloģiski saražoto produktu,” skaidro B. Ingiļāvičute.

Ieviesta papildu prasība pārstrādes uzņēmumiem. Iesniedzot dokumentus Lauku atbalsta dienestā, tiem būs jāpierāda savi ieņēmumi, ko guvuši no pārtikas kvalitātes shēmā iesaistītiem produktiem. Atbalsts pārtikas kvalitātes shēmā nevar pārsniegt apgrozījumu.

Biškopībā atbalstu piešķir, lai veicinātu kvalitatīvu biškopības produktu ražošanu un realizāciju – vienreizēju maksājumu 17,07 eiro par vienu bišu saimi. Taču biškopjiem jāņem vērā, ka, konsultējoties ar Biškopības biedrību, veiktas izmaiņas datumā, kurā tiks ņems vērā bišu saimju skaits. Lai varētu saņemt šo atbalstu, 2016. gada 1. novembrī ir jābūt 30 bišu saimēm.

Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas paredz nacionālo subsīdiju sadali, vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Bioloģiskie produkti pēc būtības ir luksusa prece – tāpat kā salīdzinot opeli ar bentliju. Tādēļ manuprāt sadārdzinājumu jāsedz pircējam, nevis valstij. Ja pieprasījums ir un patērētājs ir gatavs maksāt vairāk par šo bioloģisko produktu, tad uz priekšu! Savukārt ja pieprasījuma nav, kādēļ nodokļu maksātājiem jāsponsorē nevajadzīgu biznesu? Izrādās, daļa saimniecību pat nevar izpildīt 150eur/ha apgrozījuma prasības. Atvainojiet, kas tad tas par biznesu? Satinot ruļļos sienu un pārdodot šo apgrozījumu var sasniegt! Ja cilvēks šo sienu baro lopiem, lai beigās nopelnītu vēl mazāk, un tad kliedz, ka bez valsts atbalsta nevar iztikt, tad šāda saimniecība ir konkrētākā bedre! Dārgs hobijs, nevis bizness! Kāda te var būt atdeve no valsts investīcijām? Prieks, ka ministrija beidzot sāk atjēgties, ka atbalsts faktiski kļuvis par pabalstu.

  2. Simentāles šķirnei ir vismaz 3 tipi: piena, piena-gaļas un gaļas tips, ar dažādu apmatojumu. Gaļas tips iegūts krustojot ar dažādām gaļas šķirnēm, tai skaitā Hērefordas un dažādās valstīs šo gaļas tipu nosauc dažādi. Tāpēc veicot aprakstu arī jāmin, ka tie ir Simentāles šķirnes gaļas tipa dzīvnieki.

  3. Skaisti skan – Primārajam ražotājam nav papildu izmaksu, kas rodas pārstrādes uzņēmumiem….. Saražo tad runā!!!!!

  4. ,,Piena ,gaļas un citiem primārajiem ražotājam nav nekādu izmaksu,,
    Nu kā kaut ko tik stulbu var vispār pateikt!

  5. Tie jau nu gan attēlā ir Herefordas šķirnes lopi, jo Sīmentāles šķirnes lopi ir gaiši brūni un tos var izmantot gan piena, gan gaļas ražošanai.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+