Mobilā versija
+1.6°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

Ar varu neapvienos, bet ar likumu spiedīs sadarboties (3)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi un iesniegusi valdībā savu redzējumu par turpmāko administratīvi teritoriālo reformu. Sākotnējie nodomi par 57 mazo, likumam neatbilstošo novadu (jābūt vismaz 4000 iedzīvotāju un ciemam ar vismaz 2000 iedzīvotāju) apvienošanu atdūrās pret pašvaldību pretestību un valdošās koalīcijas nevēlēšanos ar varu uztiept jel kādas jaunas apvienošanās. Tāpēc 2015. gada nogalē valdība izšķīrās par sadarbības teritoriju izveidi, kuras karti tika uzdots izveidot VARAM līdz 31. martam.

Ja nevar apvienot pašvaldības, jācenšas apvienot to funkcijas, – nosprieda VARAM un gada laikā, apbraukājusi visus novadus un lielpilsētas, konsultējusies ar pašvaldību vadītājiem, sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”.

Kas mainīsies novadu dzīvē pēc tā izskatīšanas valdībā – par to 31. martā Talsos novada Grāmatu svētku ietvaros “Latvijas Avīzes” diskusijā “Novadu sadarbības teritorijas vai Talsu apriņķis?” sprieda to četru novadu vadītāji, kuri kartē ir iezīmēti vecā Talsu rajona robežās. Kā pašlaik sadarbojas Dundaga, Mērsrags, Roja un Talsi? Un vai var vēl vairāk un labāk sadarboties?

Jau sadarbojas

“Mēs jau pašlaik sadarbojamies!” apliecināja Talsu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Normunds Tropiņš. “Mums jau ir sadarbība atkritumu apsaimniekošanā, tūrismā, Ziemeļkurzemes biznesa asociācijā. Pamatojoties uz sadarbības līgumiem, arī Dundagas, Rojas un Mērsraga vispārizglītojošās izglītības iestādes ir mūsu metodiskā pārraudzībā. Gribētu redzēt, ko mums priekšā liks valdība – kurās jomās vēl vajadzētu sadarboties,” viņš uzskaitīja. Ko varētu? Būvvaldes ir viena no tādām jomām, viņš atzina. “Var jau apvienot,” piekrita Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, bet tikai tā, lai dundadzniekiem nav jābrauc uz Talsiem.

“Sadarbojamies ekonomikas, izglītības, pārvaldes, sociālajā, atpūtas un izklaides jomā. Vai tad tās nav visas, kurās to varam?” retoriski jautāja Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons. “Arī kultūrā sadarbojamies – lūk, šie Grāmatu svētki arī mums ir kopīgi. Arī slimnīca mums ir kopīga,” viņš piebilda.

Kurās jomās nesadarbojas?

“Es neesmu tik optimistisks kā novadu domju priekšsēdētāji,” pavēstīja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts: “Kāpēc mūsu labklājība ir tik zema salīdzinājumā ar Rietumeiropu? Tāpēc, ka novadi, savā starpā konkurējot, neredz kopējo valsts attīstību. Tur, kur naudu varētu tērēt attīstībai, tur tā aiziet administratīvā aparāta uzturēšanai. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, administratīvais aparāts izmaksā no 201 eiro Riebiņos līdz 21,90 eiro Jelgavas novadā. Jūs, iedzīvotāji, prasāt mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Kāpēc neprasāt to savos novados? Valsts kontrole nupat nākusi klajā ar secinājumu, ka Madonā divas būvvaldes tiek uzturētas vienā ēkā. Neapvienojas tāpēc, ka bail no tā, ka viena otru nomāks. Tā sēžam un baidāmies, un maksājam divreiz vairāk par pakalpojumu, ko varētu saņemt lētāk un efektīvāk,” norādīja Eglīts.

Lauris Karlsons bilda pretī: “Mūsu ministrs Gerhards ir pateicis: galavārds iedzīvotājiem! Ja pie tā paliekam, esmu gatavs apskatīt vienu, otru, kaut desmito variantu, ja vien iedzīvotājiem būs labāk – jo mēs visi esam tikai izpildītāji.”

“Es biju pārliecināts, ka sadarbība ir brīvprātīga,” skaļi sprieda Tropiņš. “Ja mums ar likumu tiks uzliktas jomas, kuras mums kopīgi jāpārvalda ar kaimiņiem, vai tas tiks konsekventi īstenots? Vai nebūs kā pēc iepriekšējās reformas – visādi izņēmumi, atkāpšanās no noteiktā, likumi tiks pārrakstīti… Un čiks vien iznāks. Mēs ļoti labi brīvprātīgi sadarbojamies jau tagad, mums nevajag likumā iecirst ne teritoriju, ne funkcijas.”

Vai talsenieki gaida likumu, lai apvienotu būvvaldes? “Ja četras pilnībā noslogotas būvvaldes apvienos, būtībā nekas nemainīsies. Tikai nosaukums,” atbildēja Tropiņš.

“Es nevaru pateikt, kurās jomās nesadarbojas, un man nav jānosaka, kurās sadarboties. Bet ar likumu kā prioritārās jomas tiks nosauktas izglītība, veselība, sabiedriskā transporta tīkls,” piebilda Eglīts.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Atstāt pagastā tikai vienu pagastveci un sekretāri/grāmatvedi par minimālo atalgojumu, kas noteikts valstī … viss.

  2. Jāatjauno visi pustūkstotis pagastu un 26 rajoni, kā bija agrāk, jo redzams, ka no reformas nekas jēdzīgs nesanāca.

  3. Da pie dirsas, jāļauj tiem pundurnovadiem nomirt dabīgā nāvē, labāk to lietu nekustināt – smirdoņa lielāka nekā jēga.

Draugiem Facebook Twitter Google+