Ar varu pagaidām institūtus neapvienos 0
Stiprākajiem zinātniskajiem institūtiem būs iespēja tikt pie papildu deviņiem miljoniem eiro, bet par vājāko zinātnisko institūtu likteni Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vēl lems.
Šodien valdībā plānots apstiprināt informatīvos ziņojumus, kas saistīti ar zinātniskajai pētniecībai paredzēto resursu konsolidāciju, kas faktiski nozīmē arī zinātnisko institūciju skaita samazināšanu. Taču vismaz pagaidām IZM nav gatava apvienošanos uzspiest. Patlaban iecerēts konsolidāciju veicināt, piedāvājot papildfinansējumu tām spēcīgajām zinātniskajām institūcijām, kas gatavas sev pievienot kādu no vājāk novērtētajiem institūtiem.
Pērn veiktajā zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtēšanā tikai 15 zinātniskās institūcijas ieguva vērtējumu četri vai pieci, kas nozīmēja, ka tās atzītas par spēcīgiem starptautiskiem spēlētājiem; 33 institūcijām tika trīs punkti, kas nozīmēja, ka tās ir spēcīgs vietējais spēlētājs. Savukārt vājie institūti tika novērtēti ar vienu vai diviem punktiem un tiem tad nu būtu jāapvienojas.
No Eiropas struktūrfondu līdzekļiem rasti deviņi miljoni eiro, kas tiks piešķirti tām spēcīgajām institūcijām, kas gatavas apvienoties ar citām, kā arī universitātēm, jo viens no IZM mērķiem ir panākt, lai pēc iespējas vairāk institūtu tiktu integrēti universitātēs. ES struktūrfondu līdzekļus institūti un universitātes varēs izmantot, lai turpinātu attīstību. Redzams, ka dažas iecerētās konsolidācijas notiks augstskolu iekšienē. Tā Daugavpils Universitāte grasās 15 tās paspārnē esošas zinātniskās institūcijas apvienot, lai nākotnē būtu tikai četras. Latvijas Universitāte savus vāji novērtētos institūtus varētu pievienot labākajiem vai citādi reorganizēt. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte turpmāko zinātnisko darbību plāno īstenot sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Ivars Kalviņš, kura vadītais Organiskās sintēzes institūts vērtēšanā vienīgais saņēma visaugstāko atzīmi – piecus punktus, gan pagaidām nav gatavs pievienot kādu no vājākiem institūtiem. Viņš uzskata, ka šāda konsolidācija var nest vairākus riskus. Piemēram, arī zemāk novērtētos institūtos jau ieguldīta struktūrfondu nauda. Ja institūciju likvidēs, šo finansējumu var nākties atmaksāt.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete skaidro, ka svarīgi konsolidēt institūcijas ne tikai finansējuma dēļ, bet arī tāpēc, lai institūtos pieaugtu intelektuālais potenciāls.
Arī vāji novērtētās institūcijas iesniegušas IZM plānus par attīstību. IZM tos vēl izvērtēs un, ja iecerēm piekritīs, turpinās šīs institūcijas finansēt, piešķirot tām vismaz bāzes finansējumu. Ja vājāk novērtētās institūcijas turpinās darbu, tām pat būs iespēja pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.
Rīt valdībā izskatāmo IZM ziņojumu par pārmaiņām zinātnē nav gatava atbalstīt Kultūras ministrija un Zemkopības ministrija. Pēdējā iebilst pret to, ka Latvijas valsts mežzinātnes institūtam “Silava”, kas vērtēšanā bija ieguvis trīs punktus, netiks finansējums no minētajiem deviņiem miljoniem. IZM ir nepiekāpīga: ja “Silava” grib papildu finansējumu, lai apvienojās ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kurai būs tiesības pretendēt uz šiem miljoniem. I. Druviete saka: arī citiem zemāk novērtētiem ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītiem institūtiem būtu jāiekļaujas LLU.
