Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Ar vēju bez jokiem

powepredict

“Vai man atmaksātos savā lauku saimniecībā uzstādīt vēja ģeneratoru? Cik lielam tam jābūt?”
 Zigfrīds Pāvilostā

 

Konsultēja “Energolukss” mārketinga un Eksporta attīstības vadītājs Jānis Prāmnieks.

 

Saprātīgs aprēķins

Vēja ģeneratori, iespējams, ir nākotnes energoieguves iekārtas, kas nesīs to īpašniekiem labu peļņu (vējš jau ir bez maksas!), tomēr pagaidām to efektivitāte ir apšaubāma. Tā atkarīga no uzstādīšanas vietas un izvēlētā modeļa rentabilitātes, kas veidojas, cenu un uzturēšanas izdevumus salīdzinot ar iekulto ražu. Vēja ģeneratorus projektē vidēji 20 gadus ilgam kalpošanas laikam, kurā tiem godīgi jānokalpo ap 120 000 stundu. Tradicionāli par izdevīgām uzskata ierīces, kas atmaksājas trīs līdz piecos gados. Ja ilgāk, tas jau ir vaļasprieks. Tiesa, elektroenerģijas cenas, visticamāk, tikai pieaugs, tāpēc arī šie ģeneratori atpelnīs sevi ātrāk. Par vēlamo modeli ļauj spriest šāds aprēķins: ja vidējais vēja režīms ir 5 m/s, 200 m2 privātmājas vajadzībām, nenodrošinot apkuri, nepieciešams 4 – 5 kW jaudas ģenerators, kas gadā saražos apmēram 10 – 12 tūkstošus kWh elektroenerģijas, tātad mēnesī vidēji ap 1000 kWh. Bagātās valstīs, piemēram, Vācijā, pateicoties valdības līdzfinansējumam, ar šādām iekārtām veido elektroapgādes hibrīdsistēmas, piemēram, vēja ģenerators – siltumsūknis.

 

Uzstādot vēja ģeneratoru, pārliekai eiforijai nevajadzētu ļauties. Uzskata, ka tas elektroenerģijā konvertē tikai 50 līdz 60 % vēja enerģijas. Tomēr praksē šis rādītājs ir zemāks un sasniedz 30 līdz 37 %.

 

Tātad 4 kW ģeneratora reālā atdeve ir tikai 1,2 kW.

 

Parametru fiksēšana

Vēja ģeneratori, kas izvietoti klajā apvidū vai uz pauguriem, ir efektīvāki nekā tie, kas atrodas koku ieskautās vietās. Modelējot vēja uzvedību kādā rajonā, iegūst aptuvenus vidējos datus, kas raksturīgi apkārtnei viena kilometra rādiusā. Tos apkopo vēja kartēs, bet šī informācija nebūt negarantē uzrādīto vēja ātrumu tieši tur, kur vēlaties uzstādīt savu ģeneratoru. Pasākums ir pietiekami dārgs, tāpēc iepriekš būtu jāpārliecinās par noskatītās vietas reālo piemērotību. Lai precīzi varētu novērtēt vēja ģeneratoru ražību, tur nepieciešams uzstādīt anemometru – ierīci vēja ātruma noteikšanai, un veikt tur tiešus mērījumus. Tā visdrošāk noskaidrot vēja kvalitāti izvēlētajā vietā, jo, izmantot reģiona kopējos datus, vienmēr pastāv vairāki apstākļi, kas to var uzlabot vai pasliktināt. Lai iegūtos datus varētu uzskatīt par patiesiem, mērījumi jāveic ilgākā laikā, vēlams pat vienu gadu, bet ne mazāk par trīs mēnešiem. Izmantojot, piemēram, vēja monitoringa iekārtu anemometru Power Predictor, var noteikt vidējo vēja ātrumu visā uzraudzības periodā, kā arī sadalījumu pa mēnešiem, dienām un stundām. Power Predictor montē uz deviņus metrus augstas koka kārts un nostiprina ar atsaitēm. Informāciju nolasa no lejasdaļā esošā monitora. Mērierīce palīdz atbildēt uz jautājumiem, cik ilgi vējš pūš ar konkrētu ātrumu, kādi ir valdošo vēju virzieni, kāds ir saules radiācijas stiprums ar intensitātes sadalījumu pa mēnešiem un dienām. Apkopojot šos datus, var precizāk aprēķināt vēja ražu un pragmatiskāk novērtēt ieguldījumu efektivitāti. Power Predictor Latvijā izplata SIA “Energolukss” un SIA “Powerall”, tā cena ap Ls 175.

 

Uzziņa

• Pasaulē 2007. gada beigās bija instalētas vēja enerģijas iekārtas ar 94 GW kopējo jaudu, šogad šis skaitlis varētu sasniegt 288 GW.

• Apmēram 10 % no Latvijas iedzīvotāju maksātā energotarifa veido valsts par paaugstinātu cenu iepirktā zaļā enerģija.

• Mazās un vidējās – līdz 50 kW – ģeneratoru iekārtas sāk darboties, ja vēja ātrums pārsniedz 3,5 – 3,7 m/s.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+