Foto-LETA

Ieteikumi, sniedzot pirmo palīdzību, ja cietis riteņbraucējs 0

Gana bīstams transportlīdzeklis, kas nodrošina darbu traumatologiem, it īpaši vasarā, ir velosipēds. Lai nenotiktu nelaime, riteņbraucējiem derētu būt piesardzīgākiem, bet, ja tomēr gadījies nokrist, jāmeklē mediķu palīdzība, lai pārliecinātos, vai nav cietusi veselība – ne vienmēr traumas sekas ir uzreiz pamanāmas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Mārcis Jēgers novērojis, ka velobraucējs mēdz uzskatīt, ka ir vienīgais satiksmes dalībnieks uz lauku ceļa, un izmanto visu tā platumu. Sacensībās, kurās piedalās daudz dalībnieku, braucējam jābūt īpaši uzmanīgam. Katrs dodas trasē ar savām ambīcijām un nereti uzgrūžas otram.

Kā stāsta ārsts, krītot no velosipēda, var gūt gandrīz visas iespējamās traumas, no kurām vismazākā nelaime ir nobrāzumi un plēstas brūces. Spēji apstājoties un liekot kāju pie zemes, mēdz rasties saišu sastiepumi, mežģījumi, lūzumi, piemēram, bieži gadās atslēgas kaula, pleca, augšdelma, spieķa kaula, plaukstas laiviņkaula lūzumi, kā arī krūškurvja traumas un zarnu sasitums. Pārvietojoties ar 35 kilometru lielu ātrumu stundā un krītot, iznākums var būt pat letāls.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieauguši cilvēki, ikdienā braucot ar velosipēdu, parasti neliek aizsargķiveri, tāpēc iespējama galvas trauma. Ja ir kaut vai īslaicīgs samaņas vai atmiņas zudums, auksti sviedri, slikta dūša, vemšana, reiboņi, zvanīšana ausīs, murgi un stīvs sprands, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.

Lai negadījumos ciestu mazāk, jāmācās pareizi krist no velosipēda, kas lieliski izdodas dzērājiem un bērniem, kuri ne par ko neuztraucas, tāpēc ķermenis ir atslābis.

Lūk, ieteikumi, sniedzot pirmo palīdzību.

• Netīru brūci noskalo ar ūdeņraža pārskābi un pārsien. Ja dezinficējošs līdzeklis nav pieejams, derēs arī tīrs ūdens. Asiņošanu aptur ar spiedošu pārsēju.

• Pie cietušās vietas, cik vien drīz iespējams, pieliek un 15 minūtes patur ledu vai kādu aukstu priekšmetu un to atkārto ik pēc stundas. Vēl var atvēsināt ar tīru ūdeni, taču ne ilgstoši, lai neatvērtos ādas poras.

• Ja brūcē iekļuvusi zeme, nevakcinētajiem jāpotējas pret stinguma krampjiem.

• Lūzuma vietai nodrošina nekustīgumu, piesienot dēli vai citu priekšmetu, un izsauc ātro palīdzību.

• Cietušu roku iekarina lakatiņā, lai veicinātu asiņu atplūdi.

• Ja bērnam kājas iekļuvušas velosipēda spieķos, vajadzētu veikt rentgena uzņēmumu, lai pārliecinātos, vai nav traumēta pēda.