Mobilā versija
+7.0°C
Leonīds, Leonīda
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
20. janvāris, 2017
Drukāt

Ar vērienu atzīmēs Latgales kongresa simtgadi (18)

Kultūras ministre Dace Melbārde. Foto - LETAKultūras ministre Dace Melbārde. Foto - LETA

Latgales Simtgades kongresa svinību galvenie notikumi gaidāmi Rēzeknē no 22. aprīļa līdz 7.maijam un Daugavpilī 6.maijā, aģentūru LETA informēja Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare.

Šodien preses konferencē par Latgales Simtgades kongresa norisēm Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka Latvijas simtgades svinības aizsāks tieši Latgalē, vietā, kur pirms simts gadiem norisinājās izšķiroši notikumi ceļā uz Latvijas valsts dibināšanu. “Šis ir laiks, kad padziļināti izzināt un veidot Latvijas stāstu, nostiprināt esošās un radīt paliekošas vērtības nākamajai simtgadei,” pauda Melbārde.

Pirmais Latgales kongress, kas notika Rēzeknē 1917.gadā, bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajai teritorijai.

Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, kas kļuva par pagrieziena punktu ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti, notiks Latgales Simtgades kongresa plenārsēde, kurā tiks izvērtētas Latgales attīstības tendences un sniegti ziņojumi par dažādu nozaru sasniegumiem, un konference, kuras laikā tikts prezentēti jaunieguvumi pētniecības procesā un notiks zinātniskā diskusija “1917. gada Rēzeknes kongresa vēsturiskā un juridiskā nozīme un loma Latvijas valstiskumā un Satversmē”.

Pastare informēja, ka nozīmīgākie notikumi Rēzeknē būs Latgales Simtgades kongress un Latgaliešu valodas nakts.

Kongresa simtgades svinību programmā paredzēts atklāt īpašu Latgales kongresa simtgadei veltītu izstādi Latgales kultūrvēstures muzejā, un Latgales reģiona skolās Latgalē pazīstami kultūras un sabiedriskie darbinieki vadīs Novadmācības mācību stundas.

Kongresa atklāšanas dienā, 5.maijā, notiks dievkalpojums Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē ar kopīgu svētku gājienu un Latgales kongresa piemiņas vietas atklāšanu. Vienlaicīgi tas būs arī 4.pasaules latgaliešu saiets, kuru apmeklēs arī latgalieši no Sibīrijas. Tāpat tiks prezentēta Latgales kongresa simtgadei veltīta Latvijas Bankas monēta.

Notikumam par godu top vairāki jaundarbi. VSIA “Latvijas Koncerti” veido koncertciklu par katru no Latvijas novadiem, kas notiks Latvijas novadu koncertzālēs dažādos gadalaikos 2017. un 2018.gadā.

Latgales koncertuzvedumu “Rakstiem un skaņai” veido Latgales izcelsmes radošā komanda un Latvijas radio koris Sigvarda Kļavas vadībā. Kompozīcijas pamatā ir Latgales unikālās kultūrtelpas izcelšana, sapludinot vienotā mākslinieciskā veselumā katoliciskās tradīcijas un tradicionālo folkloru. Krāslavietis Aleksandrs Meijers šim uzvedumam radījis īpašu mūzikas instrumentu no keramikas podiem. Latgalei veltītā uzveduma pirmizrāde Latgales vēstniecībā “Gors” notiks 22.aprīlī.

Savukārt 4.maijā svētku koncertā izskanēs Riharda Dubras oratorijas pirmatskaņojums Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra, kora “Latvija” un ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā.
6.maijā Daugavpilī notiks Tautu forums, kurā tiks akcentēts dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju devums dažādās jomās, jo īpaši uzsverot lomu valsts veidošanā un attīstībā. Foruma saturiskā programma top sadarbībā ar Daugavpils jauniešu iniciatīvu LAVKA un Vienības namu, kas šo gadu aizvada 80.jubilejass zīmē.

Latgales kongresa simtgades programma turpināsies arī maijā un jūnijā ar starptautisko tēlniecības simpoziju un Starptautisko militāro orķestru festivālu Daugavpilī, Tautas mūzikas svētkiem Ludzā un Latgales mākslas svētkiem Višķos.

Latgales kongresa simtgades pasākumu mērķis ir vēstīt par Latgales specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā, akcentēt Latgales daudzšķautņainās identitātes un vērtības, apzināt visas pasaules latgaliešus, izpētīt un aktualizēt Latgales vēsturi, un veicināt sabiedrības izpratni par to.

Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana gaidāma 2017.gada 4.maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Vai kurzemniekiem un vidzemniekiem kāds prasīja, vai viņi grib pieņemt trīs Vitebskas guberņas apriņķus, kādreizējo poļu Inflantiju, kur poļu muižnieki un ksjondzi bija iedzinuši cilvēkus no luterānisma atpakaļ katolicismā? Atpakaļ ņemt šos trīs poļu un krievu varas ekonomiski un kulturāli atpalicinātos apriņķus? Pieņēmām. Latgalieši teica: “Vienotai Latvijai!” Tā pagāja turpat 100 gadi.

    Taču kopš 90-o gadu vidus vietējie krievu mediji ir kūdījuši latgaliešus uz separātismu, – ignorēt literāro valodu (kas taču ir radīta uz latgaļu (!!!) valodas bāzes!), no izloksnēm un dialekta veidot atsevišķu, īpašu latgaļu valodu, pretstatīt Latgali pārējai Latvijai, latgaliešus uzskatīt par atsevišķu tautu… Diemžēl nevar teikt, ka Kremļa propagandistu sekmes būtu galīgi vājas, pat Saeimā atrodas labticīgi “jureiši”, kas naivi notic krievu propagandai.

    BBC filmā labi iezīmētas šī separātisma iespējamās sekas Latgalē, līdzīgu separātismu dabā var redzēt Grūzijā, bet vislabāk Ukrainā: Krima, Doņecka, Luhanska. Vai Latgalei to gribas? Vai no Saeimas tribīnes nebūtu labāk skandināt “Vienoti Latvijai!”? Etnogrāfijai ir sava vieta, pēc 100 gadiem tā tiek atkal modināta, bet vai nevajag vairāk pūlēties un dzīvot nākotnei – vienotai Latvijai?

    • Pulkveži Kolpaks i Brīds beja latgali Atbildēt

      Aizver puoksti! Latgali vysūs laikūs ir bejuši Latvejis patrioti i leluokī latvīšu tautys nacionalisti. A, ka kaids latvīts nasaprūt latgaļu volūdu, tod taids latvīts ir duraks.

  2. Lūdzu arī nodrošināt zupas virtuvi ar labām pusdienām un tad trallalā un tūdaliņ tāgadiņ.

  3. Notriekt jebkuru summu valsts naudu – ir 3zvaidžņu ordeņa cienīgs sasniegums,ko spēj vienīgi ministre Melbārde,jo tās ir jāsvin,ja aizbraucis jumts . . .

  4. Kāpēc tad jūs pēc 1917.gada nepiepildījāt savu ieceri??? KAS JUMS LIEDZA? Par KĀDU LATGALIEŠU VALODU IR RUNA? TRAKUMS! KAS jums liedz runāt savā valodā ģimenē!?? LŪDZU! Skolas programmā ir VALSTS VALODA – LATVIEŠU! Referendumā ARĪ nobalsojām par LATVIEŠU KĀ VALSTS VALODU! Kauns jums pašiem, sabiedrības šķēlāju bars! ĻOTI daudz naudas šajos gados iedots Latgales novadam, tad KĀPĒC ir 40% nabadzība???????????? Jums pašiem nopietni jāstrādā pie sava novada ekonomiskās izaugsmes un bezdarba likvidēšanas!? KURŠ TO DARĪS JŪSU VIETĀ? Tas gan ir fakts, ka latgalieši novadā dzīvo mazā skaitā!?? It īpaši Latgales novada jaunatne dauzās pa Rīgu nevis kopj savu novadu!

  5. Ārpus svētku programmas paliek Latgales kongresa deklarācija un fakts, ka latgalieši ir piečakarēti. 20% bezdarbs, 40% nabadzība, latgaliešu valodas neesamība skolas programmā – tas ir 180% grādu pretēji tam, kādu Latgali iecerēja latgalieši 1917. gadā. Kauns ministrijai un līdzskrējējiem. Latgalieši, kas piedalās šī farsa organizēšanā – jums sirdsapziņa ir? Kā var plānot svētkus uz savas tautas kapa?

  6. Ar vērienu svinēs arī Latgales dialektu iznīcināšanas panākumus? Veido vienotu latgaliešu valodu?Jau tagad šādas politikas(bizmesa plāna) dēļ Ziemeļlatgale kļūst par ZiemeļaustrumuVidzemes daļu.Sekas…Ko neizdarīja krievi,to paveiks paši lagalieši.Mani pēcnācēji gan nerunās man svešā kundziskajā dialektā!!!

  7. Ka tik’ būtu vēl, ko svinēt…. “Man kā (sliktai) vēsturniecei”

  8. Svētku organizētāji domā kā apgūt vairāk budžeta naudas neatstājot aiz sevis neko paliekošu tikai trallalā. Bet svinības vajadzētu rīkot tikai 2018 gadā. Un tad daudz koncentrētāk iezīmēt Latvijas vēsturi, to apkopot un izdod grāmatu, ko uzdāvināt katram Latvijas pilsonim. Un 100 gadei par godu izveidot aleju, ielu, namu, pansionātu, bērnudārzu un t.t. Ar ko varētu lepoties nākotnē. Tagad labi būtu visiem izsalkušajiem organizēt zupas virtuves, kur var paēst jebkurš, kuram pārtikai trīkst naudas.

  9. Ja uzskatām, ka LV pastāvēšanas simtgades svinības ir tas, ko senie latvieši sauca par godiem, tad jautājums: vai pie vēriena pieskaitāmi arī tie stilizētie dejotāju tērpi, kurus rādīja TV?
    Tie ietērptie nemaz neizskatījās pēc latviešiem, bet pēc pelēkiem ķīniešu kulijiem. Vai stilizētāju dziļā doma ir ar tiem parādīt Latvijas nākotni, kad te būs ķīniešu vairāk nekā latviešu? Tad, protams, efekts ir panākts.
    Ja tomēr ar to pelēko masu, kas dejos Daugavas stadionā, ir domāti latvieši, tad stilizētājiem vajadzēja ieskatīties vismaz Latvju rakstos, kur apkopoti Latviešu tautas tērpi. Tur stilizēšanai materiāla atliku likām.
    1. Nu vismaz tik daudz vajadzēja saprast, ka senie latvieši un arī tagadējie godos nekad nevilka pelēkus kreklus (virs biksēm!) un sieviešu blūzes arī allaž bija baltas. Pelēki krekli kļuva pēc kulšanas talkām un pēc tām tos rūpīgi mazgāja.
    2. Reglāna piegriezums arī nebija Latvijā pārāk populārs. Tas parādījās ap 30. gadiem, atceros, no veco Atpūtu modes lapām.
    3. Godos latvieši nekad neieradās īsajās bikšelēs.

  10. Pret latgaliešu valodu iestājas Krievijas aģenti un Maskavas pakalpiņi, jo latgaliešu valoda ir liels traucēklis tam, lai krievu valoda varētu kļūt par reģionālo valodu Latgalē. Tie latvieši, kuri apkaro latgaliešu valodu – tie lej ūdeni uz Krievijas ūdensdzirnavām.

    • Ko pļerksti! Tieši ar “vienotu latgaliešu valodu” esi sanaidojis latgaliešu dialektus. Ar krieviem Latgalē neesi,kongresmeni, ticis galā,bet ķeries pie rīkles dialektiem!Vai tik neesi no “Naša Latgalija” aģentiem?

  11. Būtu labāk Latvijas Pastam izdot piemiņas-atceres pastmarku, kā šķēpus lauzt !

  12. Ļoti pareizi, ka tiek svinēta Latgales kongresa simtgade. Vai kāds no iepriekšējo komentāru autoriem var paskaidort, kur tieši ir minēts Latgales “seperātisms”? Kā konkresa simtgades pasākumi var sašķelt Latviju?

  13. Kultūras ministre arī rehnulas?????????????? Neticu izlasītajam tekstam!?! Nu ir gan trakums!!! Tas vājprāts ar to Latgali turpinās! Kad beidzot IEGAUMĒS, ka valsts valoda ir LATVIEŠU VALODA!????? KO TAISĀS SVINĒT!??? Kāpēc Kultūras ministre piedalās valsts sabiedrības šķelšanas procedūrā?????????????

  14. PILNĪGI PAREIZI, KA REFERENDUMĀ NOBALSOJĀM PAR LATVIEŠU VALODU!!! VĀJPRĀTS AR APLAMO JĒDZIENU ” LATGALIEŠU VALODA”! NAV TĀDAS VALODAS LATVIJĀ!!! LATVIJĀ VĒL IR LĪVU VALODA, KURA ĻOTI ATŠĶIRAS NO LATVIEŠU VALIDAS! LĪVI IR OTRA TAUTA LATVIJĀ LĪDZĀS LATVIEŠIEM!!! LATGAĻI RUNĀ LATGAĻU DIALEKTĀ NEVIS VALODĀ! KAD BEIGSIM GRAUT VALSTS UN SABIEDRĪBAS SALIEDĒTĪBU???????????? PILNĪGI APTRAKUŠI AR TO LATGALI!!! KATRA VĀRDA UN TEIKUMA GALĀ NEKAS CITS KĀ TIKAI LATGALE…. ATCERIETIES: VALSTS VALODA IR LATVIEŠU NEVIS KĀDA CITA!!!

  15. Mēs taču referendumā nobalsojām par LATVIEŠU VALODU!. Kā veidosim saliedētu sabiedrību??
    Suiti arī sāks dumpoties un galā atkal izkalts ČIKS par lielu naudu.
    Valsts valoda ir – LATVIEŠU!! Svinēsim, svinēsim, tikai nezinām – ko!!?
    Tāpat ar deju repertuāru (nav vairs vecmeistaru), tā ar galīgi “kreizi” tautas tērpiem pa lielu naudu.
    Kas notiek ar Latvijas VADOŠAJIEM (arī iedzīvotājiem)?? vai jau visi kosmopolīti?!

    • Te daži laikam ir aizmirsuši, ka latgaliešu valoda ir valoda, nevis kaut kāds dialekts. Ir gan sava gramatika, grāmatas, sarunvaloda. Tas, ka daži diskutē par kaut kādu autonomiju, nenozīme ka visi tā domā. Svinēt vajag, jo ja Latvijas 100 gadi svin, kāpēc Latgales nevar, pie tam tieši šeit aizsākās ceļš uz kopējas valsts izveide, un labi ka tas notika, jo vēlāk diez vai tāds kongress būtu iespējams. Aicināšu visus nomierināties, nenotiek sabiedrības šķelšana, bet gan konsolidācija, tapēc necelsim lieku traci, kā mums to parasti patīk darīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+