Pasaulē
Eiropa

Ar “WikiLeaks” dibinātāju Asanžu saistītā “Operācija Viesis” drīzumā noslēgsies 16


Džūljens Asanžs uz Ekvadoras vēstniecības balkona 2017. gada maijā. Iespējams, Ekvadora un Lielbritānija jau vienojušās par Asanža izdošanu.
Džūljens Asanžs uz Ekvadoras vēstniecības balkona 2017. gada maijā. Iespējams, Ekvadora un Lielbritānija jau vienojušās par Asanža izdošanu.
foto – Neil Hall/REUTERS/LETA

Ekvadoras un Lielbritānijas sarunas par patvēruma atteikšanu “WikiLeaks” dibinātājam Džūljenam Asanžam ir “tuvu noslēgumam”, atsaucoties uz izmeklējošo amerikāņu žurnālistu Glenu Grīnvaldu, vēsta britu prese. Slepenus ASV dokumentus publiskojušais Asanžs kopš 2012. gada uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Ekvadoras prezidenta Lenina Moreno pagājušās nedēļas nogales vizīte Lielbritānijā, it kā lai piedalītos starptautiskā kongresā, īstenībā bijusi piesegs nolūkam pabeigt vienošanās izstrādi par Asanža nodošanu Lielbritānijas varasiestādēm, Grīnvaldam pavēstījis Ekvadoras Ārlietu ministrijai tuvu stāvošs avots. “WikiLeaks” izveidotāja izlikšana no vēstniecības varētu būt burtiski tuvāko dienu jautājums.

Austrālijas pilsoņa Asanža nepatikšanas sākās 2010. gadā drīz pēc tam, kad viņa uzturētā kompromitējošu materiālu vietne “WikiLeaks” publicēja lielāku daudzumu slepenu ASV dokumentu, ieskaitot ierakstus no novērošanas kamerām. Tā paša gada nogalē Zviedrijā viņam izvirzīja apsūdzības aizdomās par piespiešanu veikt seksuāla rakstura darbības un izvarošanā. Zviedrijai izdodot starptautisku aresta orderi, 2010. gada decembrī Asanžs Londonā nonāca mājas arestā, kur izteica bažas, ka Zviedrija varētu viņu izdot ASV. Tur par slepenu, ar valsts drošību saistītu dokumentu publiskošanu interneta aktīvistam draudētu līdz 35 gadu ilgs cietumsods vai pat nāvessods. Tāpēc, kad tiesa Lielbritānijā nolēma, ka viņš izdodams Zviedrijai, Asanžs nekavējoties bēga, atrodot politisku patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, kur kopš 2012. gada jūlija pastāvīgi uzturas. Lai arī Zviedrijā apsūdzības izvarošanā pret viņu vairs netiek uzturētas, šobrīd Asanžam jau draud sods no britu tiesībsargu puses, jo 2012. gadā viņš pārkāpa mājas aresta noteikumus. Tas nozīmē, ka britu policija var Asanžu arestēt, tiklīdz viņš pārkāps vēstniecības slieksni.

Ekvadoras Ārlietu ministrija jau agrāk izteikusies, ka Asanža uzturēšanās vēstniecībā nevar būt “mūžīga”. Tāda tā nevar būt arī paša veselības dēļ. 2017. gada rudenī divi ārsti, kas viņu apsekoja, konstatēja, ka “WikiLeaks” dibinātāja gadiem ilgā dzīve slēgtajās telpās atstājusi sekas kā uz viņa fizisko, tā garīgo veselību. “Viņam vairāk nekā piecus gadus nav bijusi piekļuve saules gaismai, pienācīgai ventilācijai un iespēja uzturēties ārpus telpām,” izdevumam “The Guardian” atklāja mediķi.

Ekvadora nebūt nav starp turīgākajām pasaules valstīm, un pajumtes došana Asanžam tai dārgi izmaksājusi kā naudiskā, tā diplomātiskā ziņā. Turklāt 2017. gada februārī pēc vēlēšanām mainījās valsts vadība un tagadējā vairs neatbalsta pretrietumniecisku kursu. Jaunais Ekvadoras prezidents Moreno atzinis, ka Asanžs ir “mantota problēma”, kas valstij radījusi “vairāk nekā tikai neērtības vien”. Pagājušā gada beigās Ekvadoras presē parādījās no anonīmiem avotiem nākušas ziņas, ka Asanžam piešķirta Ekvadoras pilsonība. Pats “WikiLeaks” varonis sociālajos tīklos parādījās Ekvadoras futbola izlases krekliņā. Acīmredzot Ekvadora vēlējās samezglojumu atrisināt, piešķirot bēglim pilsonību, lai pēc tam viņu noformētu kā diplomātu. Ja Lielbritānija apstiprinātu Asanža diplomāta statusu, viņš iegūtu tiesisko imunitāti un varētu pamest valsti, taču britu Ārlietu ministrija Ekvadoras lūgumu noraidīja.

Saistītie raksti

Martā Ekvadora liedza Asanžam piekļuvi vēstniecības internetam un pieņemt viesus, paziņojot, ka tā rīkojas, lai novērstu, ka bēglis “jaucas citu valstu lietās”. Tas notika pēc tam, kad patvēruma meklētājs bija izteicis šaubas par Maskavas vainu mēģinājumā ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” Lielbritānijā noindēt bijušo Krievijas specdienestu darbinieku Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju. Vēl pirms tam Asanžs izpelnījās Ekvadoras vadības aizrādījumus par dedzīgu publiska atbalsta paušanu Katalonijas neatkarības kustībai, apsūdzot Madridi represijās un Vācijā notikušo kataloniešu neatkarības kustības līdera Karlesa Pudždemona apcietināšanu salīdzinot ar nacistiskās Vācijas un Spānijas diktatora Fransisko Franko režīma sadarbību. Šādi vēstījumi no Ekvadoras vēstniecības telpām neuzlabo attiecības ar minētajām valstīm. Asanžam gan joprojām ir “Twitter” konts, taču to uztur viņa atbalstītāji.

Maija vidū Ekvadoras prezidents Moreno izdeva rīkojumu atcelt papildu drošības režīmu vēstniecībā Londonā, kas savulaik tur tika ieviests Asanža dēļ. Režīmu uzturēja ar privātu apsardzes firmu palīdzību, diennakts režīmā nodrošinot videonovērošanu un izlūkdatu vākšanu, uzmanot apmeklētāju, vēstniecības darbinieku un britu policijas izturēšanos. Budžetu pasākumu kopumam ar kodēto nosaukumu “Operācija Viesis”, pēc tā brīža ārlietu ministra ieteikuma, bija apstiprinājis vēl iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korea. No valsts tas prasījis ap 5 miljoniem dolāru – pēc britu un ekvadoriešu preses ziņām, 66 tūkstošus dolāru mēnesī.

LA.lv