Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Ar zibeni pa labam

zibenc2

Viena no skaistākajām atmosfēras parādībām – zibens – veidojas negaisa laikā, un tad tā ir pati bīstamākā gan cilvēkiem, gan mājsaimniecībām.

 

Lai piedzimtu zibens, nepieciešams, lai starp vairākiem mākoņiem vai tiem un zemi būtu liela elektrisko potenciālu starpība. Zibens ir dažu centimetru biezs un katru tā metru spožumā var salīdzināt ar miljonu 100 vatu spuldžu kopējo spīdēšanu. Zibens spēriena bīstamība ir apstāklī, ka dažu mikrosekunžu laikā uz nelielas virsmas noplūst kolosāls elektroenerģijas lādiņš. Visbiežāk sastopams līnijveida zibens, retāk redzams kreļļzibens un plaikšņu zibens. Leģendām apvītākais ir lodveida zibens, kuram piedēvē visfantastiskākās īpašības, jo tas spēj iet cauri sienām, mainīt virzienu, nepakļaujoties gravitācijai, un pārvērst pelnos šķēršļus.

– Katru gadu Latvijā zibens spēriena dēļ nodeg vidēji 20 – 40 ēkas un vairāk nekā simts mājās cieš elektroierīces, – atgādina zibens novadīšanas materiālu ražotāju “J. Propster” un “Ingesko” pārstāvis Baltijas un NVS valstīs Ervīns Elksnis.

 

Pasīvā aizsardzība

Ir pasīvā un aktīvā zibens aizsardzība. Pasīvā jeb klasiskā sastāv no zibens uztvērēja, vada un zemējuma. Sistēma gaida, kad lādiņš ieradīsies ciemos, un to izklīdina zemē. Pats uztvērējs ir tērauda, alumīnija vai vara stienis, kurš parasti pacelts vismaz 60 cm virs skursteņa, kur uztver lādiņu, pa 8 mm vadu novada to zemējumā un tālāk gruntī. Tradicionāli laukos zemējumu vilka gar skursteni uz leju līdz mājas pamatiem. Tagad privātmājas zibens uztvērējam un elektroierīcēm galvenokārt izmanto vienu zemējuma kontūru, parasti vienu vai vairākus tērauda stieņus, kurus iedzen 300 – 120 cm dziļumā.

Mūsdienās zemējumu – 30 x 3,5 mm biezu nerūsējošu (cinkotu) metāla plāksni – jau iestrādā mājas pamatos.

 

Zibens aizsardzības sistēmas detaļas saspiež ar speciālām skavām un nevainojamam kontaktam vēl ieziež ar speciālu smēri. Ierīkojot zemējumu, jāatstāj rezerves vieta, kur vēlāk pieslēgt citas elektroiekārtas.

 

Uz lielāku būvju jumtiem pēc Faradeja režģa principa ierīko ārējās zibens aizsardzības sistēmas. Horizontālās zibens uztvērēja līnijas ierīko 15 m x 15m atstatumā, lai tās spētu aizsargāt visu jumta platību. Privātmājām šādu aizsargrežģi veido ar ķēdē saslēgtām zibens uztveršanas līnijām gar ēkas kori un jumta slīpumu. Zibens impulsu novadīšanai mājas stūros izvieto zemējuma vadus. Ap tiem 50 cm riska zonā nevajadzētu novietot smalkas elektroierīces. Zemējuma vadus stiprina ar īpašām skavām un izolē.

 

Aktīvā aizsardzība

Aktīvā zibens aizsardzība darbojas pēc pārtveršanas principa un tāpat sastāv no uztvērēja, vada un zemējuma. Atšķirība tikai tāda, ka uztvērēja smailei pievienots elektromagnētiskā lauka svārstību detektors un jonu ģenerators. Pieaugot elektromagnētiskajam laukam, aktivizējas jonu ģenerators, kas lielā rādiusā ap sevi pārtver lejup vērsto zibens strēli.

 

Aktīvās zibens aizsardzības sistēmas ir lētākas un vieglāk uzstādāmas.

 

Pašlaik normatīvi atļauj tās izmantot privātmājās un papildus arī rūpnieciskos objektos. Dzīvojamai mājai zibens aizsardzības sistēmas izvēle pagaidām ir īpašnieka personīgā atbildība, turpretim ēkās, kur veic saimniecisko darbību, tās uzstādīšana ir obligāta. Piedāvājumu sagatavo licencēts projektētājs, uzstāda sertificēts elektriķis, kura darbavieta atrodama LR Būvniecības reģistrā, un sertificētas iekārtas iegādājas specializētos uzņēmumos.

Arī sertificētās iekārtās iespējami bojājumi, tāpēc tās regulāri jāpārbauda un jātestē. Ja īpašumu apdrošina pret zibens kaitējumu, arī apdrošinātāji jau pieprasa licencētas aizsardzības sistēmas. Ja tādas nav un gadās nelaime, uz kompensāciju nevar cerēt.

– Aktīvā zibensaizsardzība labi noder vidējā zemnieku saimniecībā, jo ar vienu uztvērēju var nosegt 5 – 6 ēkas. Ja to uzstāda 10 – 12 metru mastā, kopējās materiālu un montāžas izmaksas veido ap Ls 1200, – akcentē SIA “Tandem Elektro” tehniskais konsultants Valters Stāde.

 

 

Uzziņa

Zinātnieki konstatējuši, ka zibens ātrums varot sasniegt 30 000 km sekundē, temperatūra – 30 000 grādu (piecas reizes vairāk nekā uz Saules virsmas), spriegums – miljoniem voltu, un stiprums – 900 kA.

 

Padomi

No zibens īpaši jāaizsargā mājas elektrotehniskās ierīces, jo izlādes laikā elektrolīnijās rodas milisekundi ilgs tūkstošiem voltu liels sprieguma vilnis, kurš nonāk arī neatvienotās elektroiekārtās, nekavējoties tās sadedzinot. Parastie elektrodrošinātāji šādās situācijās nepaspēj nostrādāt, tādēļ elektriskajām un elektroniskajām iekārtām izveidotas speciālas pārsprieguma aizsardzības sistēmas. To galvenā sastāvdaļa ir varistors, kas ļauj tikai noteikta sprieguma strāvai iekļūt ķēdē, lieko novadot zemē. Vājstrāvas tīklos tā sargā datorus, tālruņus un videonovērošanas sistēmas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+