Atgriešanās pie optimāla – no politiskiem lēmumiem neatkarīga – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa, likuma pieņemšana par radošu personu sociālajām garantijām, lielāks finansējums kultūras nozarei kopumā un tā sadales principu pilnveide.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Visas šīs katra kultūras strādnieka ausij tīkamās lietas līdz ar detalizētu rīcības plānu un laika grafikiem, paredzot regulāru kultūras profesionāļu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, iekļautas starp Kultūras ministriju (KM), Nacionālo apvienību (NA) un Kultūras aliansi (KA) noslēgtā memoranda pielikumā, ko trīs puses parakstīja pagājušās darba nedēļas nogalē.

Uz to, ka memorandam nepieciešami pielikumi, kuros būtu sīki atrunāta tajā pārskaitīto cēlo nodomu īstenošana, uzstāja KA, bažījoties, ka pretējā gadījumā tie varētu palikt tīri deklaratīvi. Neviena puse gan atklāti neatzīst, ka saskaņošana bijusi smags darbs, tomēr, ka viegls tas nav bijis, var spriest pēc tā, ka vēl pagājušajā trešdienā puses bija spējušas vienoties tikai par vienu pielikuma daļu. Tostarp nevar par zemu novērtēt arī to, ka strīdnieki beidzot izkāpuši no pēdējos mēnešos rūpīgi būvētajiem ierakumiem un spējuši vienoties par kopīgiem mērķiem.

Vai notikusi 
atkāpšanās?

VIDEO. Cik tas ir pieklājīgi? Soctīklotāji lauž šķēpus par kādu vīrieti, kurš, braucot ar “Vivi”, iestiprinās ar siļķi un majonēzi

Dārzs

Neparastas puķu dobes no vienkāršiem materiāliem. 10 fantastiskas foto idejas

Okupantiem milzīgi zaudējumi: atklāj, ko Ukrainas trieciens pa lidlauku Krimā nodarījis Krievijas armijai

Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) priekšsēdētāja Ieva Struka stāsta, ka sīvas diskusijas starp nozares profesionāļiem un KM raisījušās saistībā ar VKKF finansēšanas modeļa maiņu: “Mēs uzstājām uz to, ka jo lielāka konkrētība formulējumos, jo lielāka garantija, ka šajā ziņā tiks atrasts visoptimālākais variants.”

Nevar nepamanīt, ka dokumentā skaidri vairs neizskan prasība atgriezties pie iepriekšējā VKKF finansēšanas veida – no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, uz ko KA agrāk tik viennozīmīgi stingri uzstāja. Tā vietā pieņemts visiem šajā procesā iesaistītajiem lielāku rīcības brīvību paverošs vispārējs formulējums, paredzot, ka līdz 1. jūlijam pusēm jāsagatavo priekšlikumi par iespējamiem VKKF finansēšanas modeļiem, kuru vidū agrāk tikusi pieminēta tā piesaiste iekšzemes kopprodukta pieaugumam, valsts uzņēmumu peļņai vai kādiem citiem rādītājiem.

“Par to jau arī bija diskusijas, bet acīmredzot citādi formulēt nevarēja. Tomēr piekrītu arī izskanējušajam argumentam, ka darba grupā pašlaik tiek strādāts pie labākā iespējamā VKKF finansēšanas varianta. Jācer, ka tas būs pieņemams visām pusēm,” “Latvijas Avīzei” atbildēja I. Struka, vaicāta, vai šī nav KA atkāpšanās no sākotnēji ieņemtajām pozīcijām.

Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzsver, ka akcīzes nodoklis joprojām paliek kā “dzīva alternatīva”, bet šobrīd galvenais ir panākt, lai fondam naudas ir vairāk.

Iespējams, ka tas tiešām varētu izdoties, jo ministri izvirzījusī Nacionālā apvienība 31. maijā pirms izšķirošā balsojuma Saeimā par fiskālās disciplīnas līgumu no finanšu ministra Andra Vilka saņēmusi solījumu, ka jau rudens sākumā paredzamajos šā gada budžeta grozījumos kultūrai tiks papildu nauda. Šādi jau šogad varētu kļūt biezāks VKKF maciņš, paredzot tam līdzekļu palielinājumu arī 2013. gadā. Pēc NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Eināra Cilinska teiktā, saņemts solījums arī sākt risināt mūzikas skolu pedagogu zemā atalgojuma problēmu, kā arī jau budžeta grozījumos rast līdzekļus mērķdotācijas atjaunošanai tautas mākslas kolektīviem.

Kā uzsver Ž. Jaunzeme-Grende, līdz 1. jūlijam arī jābūt skaidrībā par vairākām ar VKKF nākotnes darbību saistītām lietām un vispirms par to, ko īsti finansē VKKF un ko KM, kā arī jāpārskata tā nozaru prioritātes, kuras ņem vērā ekspertu padomes, dalot naudu.

Vieglas dienas nebūs

Šobrīd diezgan droši var prognozēt, ka ministrei turpmāk nebūs viegla dzīve lēmumu pieņemšanā. Jo katru viņas potenciālo lēmumu un izskanējušo viedokli vērtēs un lēmumu pieņemšanā piedalīsies sadarbības padome (SP), kurā darbosies LRSP ģenerālsekretārs, publicists Haralds Matulis, biedrības “Laiks kultūrai” valdes priekšsēdētājs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības vadītāja, mākslas zinātniece Solvita Krese.

Viņi visi trīs administratīvi veido vienu ministres štata padomnieka vietu, proporcionāli saņemot par savu darbu atalgojumu – pēc neoficiālām ziņām, štata vietai kopumā paredzēti ap 800 latu uz papīra. Var vien cerēt, ka SP tiešām izdosies aizpildīt līdzšinējo vakuumu informācijas apritē starp KM un kultūras nozarēm. Nav gan īsti skaidrs, kādas būs tās reālās iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, jo juridiski pielikumā tās formulētas nav. Roku uz notikumu pulsa ministrijā turpinās turēt arī visa plašā KA, tiekoties ar ministri reizi mēnesī, klātesot arī NA vadības pārstāvim.

Pēdējo mēnešu kaislības kultūras druvā arī iemācījušas, cik būtiska nozīme saskarsmē un sadarbībā ir pašu iesaistīto personu cilvēciskajām īpašībām. Attiecībā uz ministres padomnieka amatā apstiprinātajiem KA pārstāvjiem, šķiet, vietā teikt, ka viņi visi ir spējīgi strādāt maksimāli pragmatiski un konstruktīvi.

“Izvirzot kandidatūras sadarbības padomei, Kultūras alianse ņēma arī vērā, ka tiem jābūt cilvēkiem, kas reāli var šos pienākumus pildīt, savienojot ar pamatdarbu. Turklāt viņiem arī bija jābūt spējīgiem pašiem aptvert pēc iespējas plašāku kultūras spektru,” stāsta I. Struka.

Savukārt NA kultūras darba grupas virzītais ministres padomnieks, pēc NA pārstāves Ievas Līnes vārdiem, ir dziedātājs Nauris Puntulis, kura sfērā ietilptu atbildība par mūzikas skolām, integrācijas jautājumiem un kultūras reģionālo pieejamību.

Kopumā tik garu ceļu nākušais dokuments tomēr atstāj tādu kā darba uzdevumu saraksta iespaidu bez lieliem mērķiem un uzstādījumiem – izņemot cīņu par VKKF finansējuma modeļa maiņu un radošu personu statusa likuma izstrādi. Nez kur palikusi pat sākotnēji plānotā prasība palielināt kultūras nozares turību proporcionāli IKP pieaugumam?

Tagad kultūras profesionāļiem un ministrei priekšā pirmās ugunskristības – strīdi par labāko VKKF finansēšanas modeli, jo atgriešanās pie izsapņotā akcīzes nodokļa nešķiet sevišķi reāla. Un tad jau sekos darbs pie kopīga skaidra redzējuma par kultūras prioritātēm 2013. gada valsts budžeta kontekstā.