Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

Arbūzi un melones visu gadu siltumnīcā un laukā! (1)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ja kādam joprojām šķiet, ka Latvijā melones un arbūzus audzēt nav iespējams, viņš maldās. Vēl vairāk – tos var izaudzēt arī ziemā. Pat uz palodzes…

Raksta autors Jānis Haļzovs (attēlā) ir Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 11. klases skolnieks. Mācās klasē ar bioloģijas novirzienu un grasās studēt agronomiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tas ir likumsakarīgi, jo, kā pats saka, interesi par visu zaļo izjūt jau kopš agras bērnības.

Eksperimentu arbūzu un meloņu audzēšanā dažādos augšanas ap­stākļos Jānis veic sava zinātniski pētnieciskā darba ietvaros ģimnāzijas bioloģijas sekcijā un ar skolas atbalsta fonda palīdzību. Kāpēc izvēlējies tieši arbūzus un melones?

– Manuprāt, tie ir samērā eksotiski augi mūsu platuma grādos, bet… gandrīz visas dekoratīvo ziedaugu un sakņaugu kultūras taču kādreiz ir ievestas un introducētas Latvijas teritorijā. Kāpēc gan arbūzs un melone nevarētu kļūt par nākamajiem piejaucētajiem, tikpat pierastiem un plaši daudzinātiem kā tupeņi, ko sen jau uzskatām par savējiem, – spriež Jānis.

Viņš turpina eksperimentēt. Tagad arbūzu un meloņu dēsti iestādīti 20 litru tilpuma spaiņos un ievietoti plēves seguma siltumnīcā. Tiem būs mākslīgais apgaismojums un hidroponikas iekārta ūdens un barības vielu piegādei. Jānis mācās arī potēt arbūzus un melones uz ķirbja potcelmiem. Bet tas jau ir cits stāsts…

Uz veikalu pēc sēklām!


Vispirms jāsagādā sēklas. Es tās meklēju dārzkopības veikalu nodaļās. Savam eksperimentam izvēlējos sešas šķirnes: arbūzus ‘Sugar Baby’, ‘Bingo’, ‘Janosik’ un melones ‘Oliwin’, ‘Galilej F1’, ‘Bosman’. No arbūziem priekšroku dodu šķirnei ‘Sugar Baby’, laba ir arī ‘Bingo’ – pēc maniem novērojumiem, tās pilnībā atbilst ražotāju sniegtajiem raksturojumiem. No melonēm par vislabāko atzīstu šķirni ‘Bosman’ (auglis sasniedz 1,5 kg), bet katrs pats var izvēlēties, audzēt, vērot un vērtēt. Kad sēklas nopirktas, var uzsākt dēstu audzēšanu.

No dīgsta līdz dēstam 


Lai izaudzētu spēcīgus augus, vajadzīgi labas kvalitātes dēsti. Pirms sēšanas sēklas vienu stundu mērcēju kālija permanganāta 10 % šķīdumā (ja sēklas kodinātas jau ražotājfirmā, tas nav nepieciešams). Pēc kodināšanas tās novietoju uz mitras salvetes, apsedzu ar polietilēna plēvi un noliku siltā, tumšā vietā. Meloņu sēklām pirmās dīgļsaknītes parādījās pēc divām trim dienām, arbūzu sēklām dažas dienas vēlāk. Sadīgušās sēklas saliku nelielos trauciņos kūdras substrātā un pārsedzu ar plēvi.

Pēc piecām dienām siltumā (+25…+28 °C temperatūrā) lielākā daļa dīgstu jau bija ārā no zemes. Tad tos pārvietoju saulainā, siltā telpā. Kad meloņu dēstiem bija izveidojušās trīs īstās lapas, nokniebu galotnītes. Šādā vecumā tie ir gatavi pārcelties uz īsto audzēšanas vietu.

Aug pat uz palodzes


Melones un arbūzus var izaudzēt visur – telpās, siltumnīcā, uz lauka… Protams, ir jānodrošina nepieciešamie audzēšanas ap­stākļi. Lai pārbaudītu šā apgalvojuma patiesīgumu, pērn, 18. septembrī, sāku eksperimentēt. Izaudzēju dēstus, iestādīju 16 litru tilpuma spaiņos ar kūdru un novietoju tos uz palodzes. Šim nolūkam atvēlēta gaiša telpa, kur saule iespīd no agra rīta līdz pulksten diviem pēcpusdienā.

Novembra tumšajās dienās vajadzīgs papildapgaismojums, bet saulainā laikā (sevišķi ziemā, kad sniegs atstaro gaismu caur logiem) tas nav nepieciešams. Līdz janvārim augi gan nedaudz izstīdz, toties mērķtiecīgi veido sakņu sistēmu. Janvāra otrajā pusē jau izteikti jūtama saules atgriešanās, bet pēc piecām nedēļām augi spēcīgi salapo, sāk ziedēt un pēc apputeksnēšanās ierieš augļus (botāniski pareizi būtu teikt – ogas).

Melone ‘Oliwin’ sāk ziedēt agri – decembra sākumā, bet, ja podos substrāta temperatūra ir +17 °C, melonēm neveidojas vīrišķie ziediņi, tātad nav iespējams apputeksnēt sievišķos. Pēc neilga laika tas tomēr izdevās.

Augus laistīju ar siltu krāna ūdeni, pievienojot komplekso augu mēslošanas līdzekli Vito norādītajā koncentrācijā.

No apputeksnēšanās līdz novākšanai melone aug tieši divus mēnešus. Gatavību var noteikt pēc krāsas maiņas, spēcīgā aromāta un nedaudz mīkstākiem sāniem. Arbūzi gatavojas pāris nedēļu ilgāk. Pēdējās divās nedēļās tie nav jālaista, lai izgarotu liekais ūdens un augļi būtu pēc iespējas saldāki.

Iekštelpās ienācās visu iestādīto šķirņu arbūzi un melones. Meloņu kopējais svars sasniedza 2,2 kg, bet arbūzu – pat 4,3 kilo­gramus. No melonēm pašas saldākās bija ‘Galilej F1’, bet no arbūziem – ‘Bingo’. Vidēji viena melone svēra puskilogramu, bet arbūzs – 800 gramu.

Siltumnīcā un laukā


Melones un arbūzi ir siltumprasīgi augi, tomēr tie spēj paciest mūsu klimata diennakts temperatūras svārstības. Labāk aug un attīstās vēja aizsargātās, saulainās vietās ar auglīgu augsni, kas nav pārsātināta ar minerālmēsliem.

Gan siltumnīcā, gan uz lauka melones un arbūzus stādīju 1. jūnijā. Nedēļu pirms tam zemi siltumnīcā un dārzā ielaboju ar zāles kompostu. Stādot katrā bedrītē zem melones vai arbūza iebēru nedaudz svaigi pļautas zāles.

Stādus aplaistīju ar siltu ūdeni, siltumnīcā tos piesēju vertikāli pie auklas. Vēlāk normēju ieriesušos augļaizmetņus: arbūzam atstāju vienu, melonei divus. Diemžēl ar melonēm siltumnīcā nekas dižs nesanāca, jo šovasar tur uzdarbojās kurmis, izcilādams stādus. Ieguvu dažas mazas melonītes un trīs apmēram kilogramu smagus arbūzus.

Uz lauka melones auga 11 m garā vagā. Visā tās garumā saspraudu lokveida arkas, veidojot tuneļveida pārsegumu, pārklātu ar poli­etilēna plēvi. Pa dienu plēvi atsedzu, bet uz nakti un pirms lietus uzsedzu. No lauka vagas novācu 5,6 kg arbūzu un 9,2 kg meloņu, viena arbūza vidējais svars bija 1 kg, melones – 700 gramu.

Visi arbūzi bija ļoti saldi un sulīgi, taču uz lauka augušajiem mīkstums iekrāsojās košāk nekā siltumnīcā briedušajiem. Melones neatpalika no arbūziem, bija aromātiskas un garšīgas, no 3,5 kilogramiem tika pagatavots meloņu un bumbieru ievārījums ar ingveru.

SVARĪGI


Nav ieteicams melones un arbūzus gadu no gada stādīt vienā un tajā pašā vietā. Tā kā ķirbjaugiem ir kopīgas slimības, par priekšaugiem neder arī ķirbji, gurķi un kabači.

Kā apputeksnēt?



Hibrīdajām šķirnēm (tām uz sēklu iepakojumiem pie nosaukuma ir burts F vai H) ļauj augt un ziedēt bez cilvēka iejaukšanās. Parastajām šķirnēm uz katra auga ir gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi. Nelielās platībās, kur augu nav daudz, tos vēlams apputeksnēt pašu spēkiem. Tas paātrina arbūzu un meloņu ienākšanās laiku.

• Sievišķajam arbūza un melones ziedam zem ziedlapām ir redzama maza odziņa. Arbūziem tā ir spīdīga, melonēm bez spīduma. Vīrišķais zieds ir bez odziņas.

• Lai apputeksnētu, norauj vīrišķo ziediņu, aplauž tam ziedlapiņas un zieda viduci ar ziedputekšņiem akurāti pasmērē pa sievišķā zieda vidu. Šādu apputeksnēšanu veic vismaz vēl vienu reizi.

• Uzmanīgi ieskatoties, redzams, ka uz sievišķā zieda drīksnas palikuši ziedputekšņi. Tagad ir svarīgi, lai trīs dienas ziediņš būtu sauss. Pēc trim dienām tas pilnībā aizveras, sāk augt augļkātiņš un arī mazā odziņa, kas divos mēnešos pārvēršas garšīgā, sulīgā arbūzā vai medussaldā melonē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. BET KAD AIZLIEGS “KURZEMES SĒKLĀM” KRĀPT CILVĒKUS ???
    NOPIRKU DIVAS PACIŅAS AGRO GURĶU SĒKLU,IESĒJU,APLAISTĪJU REGULĀRI……UN NU JAU 3 NEDĒĻAS ,BET NEVIENA ASNIŅA ! LIEPĀJAS TIRGŪ SIEVAS ŅIRDZ >KURŠ MUĻĶIS PĒRK “KURZEMES SĒKLAS ” !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+