Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

Kā audzēt arbūzus

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

“Vai arbūzus var audzēt lecektīs?” VALDIS PETROVIČS DUNDAGĀ

Dricānu pagasta “Vīnkalnu” saimnieks Ēvalds Piļka, kurš arbūzus un melones audzē jau trīsdesmit gadu, uzskata, ka arbūzus izdevīgāk stādīt uz lauka. Siltās vasarās 100 m2 platībā iespējams novākt 500–600 kg ražas. Var audzēt arī siltumnīcā, augus ar auklām uzsienot pie špaleras stieples tāpat kā gurķus. Zem seguma var iegūt gandrīz tonnu no 100 kvadrātmetriem. Lecektīs arbūzus audzēt nav ieteicams, jo tur 2–3 m garajām stīgām ir par šauru – augs nevar uzaudzēt zaļo masu.

Sēt vai audzēt dēstus?

Labāk izmantot tiešo sēju, nevis audzēt dēstus, jo arbūzi veido ļoti spēcīgu sakņu sistēmu. Izņemot augus pat no 10–12 cm diametra plastmasas podiņiem un pārstādot, saknes tiek traumētas, augi lēnāk ieaug, neveido tik dziļu un plašu sakņu sistēmu, līdz ar to nav tik izturīgi pret ilgstošu sausumu. Labāk izmantot presētos kūdras–celulozes podiņus, jo augus var izstādīt laukā ar visu podiņu – saknes spēj izaugt cauri sieniņām. Dricānietis stāsta, ka pēdējos gados arbūzus audzējot tikai no dēstiem, jo hibrīdu sēklas maksā dārgi, nevar atļauties tās kaisīt tīrumā. Podiņos sēj maija sākumā vai vidū. Ja pavasaris ir vēls un vēss, 25. maijs ir pēdējais laiks arbūzu sēšanai.

Kopšanas nianses

Arbūzi, salīdzinot ar melonēm, sākumā aug lēnāk un prasa vairāk siltuma. Pēc sadīgšanas to virszemes daļas attīstās lēni. Šajā laikā auga saknes aizstiepjas tālu un dziļi zemē, tādējādi apgādājot arbūzu ar barības vielām un nodrošinoties pret sausumu, bet rudenī labāk iztur vēsu un mitru laiku.

Audzēšanai piemērota saulaina, no aukstiem vējiem aizsargāta vieta un viegla, smilšaina augsne. Ja nav aizvēja, ierīko kulišu stādījumus. Ja augsne ir auglīga un iepriekš mēslota ar organisko mēslojumu (satrūdējušiem kūtsmēsliem, kompostu), sējas gadā var iztikt bez mēslošanas. Uz lauka sēj vai stāda 1,5–3 m attālās rindās, starp augiem atstājot apmēram 1 m, lai tie būtu labi apgaismoti. Uz lauka sēj aptuveni 15. maijā (sakņu sistēma var sekmīgi attīstīties +15 °C temperatūrā), sēklas sadīgst aptuveni nedēļas laikā.

Augšanas sākumā noteikti izmanto tuneļveida segumu (plēvi uzklāj uz lokveida karkasa), lai paātrinātu augu attīstību un pasargātu no pavasara salnām. Ja šajā laikā nav nekāda seguma, sēklas var sapūt vai dīgst ļoti ilgi, jo naktis vēl ir aukstas.

Sākoties ziedēšanai, segumu noņem, lai bites varētu piekļūt ziediem un tos apputeksnēt. Augšanas laikā arbūziem nav nepieciešama papildmēslošana.

No viena auga parasti var iegūt 1–3 augļus. Ja ļauj attīstīties vienam, tas izaug liels. Atstājot uz auga divus, abi augļi būs mazāka izmēra.

Agrajām šķirnēm augļi aizmetas aiz 6.–7. lapas, bet vēlākām – aiz 12.–15. lapas. Labos apstākļos arbūzi aug nevis pa dienām, bet stundām. Dažas nedēļas pēc noziedēšanas tie ir valrieksta lielumā, drīz pēc tam jau kā āboli, vēl pēc dažām dienām izaug tik lieli kā kamoli.

No sausuma arbūzi parasti necieš. Ja tomēr vajadzīga laistīšana, pareizāk būtu ap augu izveidot grāvīti un tajā liet remdenu ūdeni (auksts tiem nepatīk), uzmanoties, lai nesaslapinātu sakņu kakliņu. Dārzkopis stāsta, ka pērn jūlija sākumā–augustā piecas nedēļas bija karsts laiks, augsne iekalta, bet arbūzi auga ļoti strauji, tāpēc tos vajadzēja laistīt.

“Vīnkalnu” saimnieks piekodina, ka, audzējot zem plēves, nevar ļaut arbūziem ložņāt pa zemi, jo tie aizņem daudz vietas un ar milzīgajām lapām noēno cits citu. Augus stāda 0,75 x 1,5 m attālumā. Ieriesušies augļi jāievieto tīkliņā, ko uzsien atsevišķi.

Arbūziem sevišķi bīstama ir fuzariālā vīte. Tā ir sēņu ierosināta slimība, un slimie augi pēkšņi novīst. Tradicionālās arbūzu audzēšanas zemēs (Itālijā un citviet), lai izvairītos no fuzariālās vītes, arbūzus potē uz ķirbjiem, jo tie ar šo slimību neslimo. Ja potēšanu neveic, noteikti jāievēro augu seka. Arbūzus nedrīkst audzēt pēc ķirbjaugiem. Tajā pašā vietā var sēt vai stādīt ne ātrāk kā pēc trim gadiem.

Sēklu piedāvājums niecīgs

Kaut gan pasaulē pastāv daudz arbūzu hibrīdo šķirņu, sēklu veikalos piedāvājums ir trūcīgs. Ļoti labi ir holandiešu hibrīdi, bet to sēklas šeit neizplata. Tās var atvest no ārzemju braucieniem vai pasūtīt internetveikalā. Ēvalds Piļka neiesaka audzēt brīvās apputes šķirnes, jo tām nav tik laba izturība pret miltrasu, fuzariālo vīti, arī augļiem ir sliktākas garšas īpašības.

No hibrīdiem sēklas nav ieteicams vākt tāpēc, ka sēklas tālāka skaldīšanās būs neizbēgama, jo hibrīdi ir iegūti, sakrustojot divas šķirnes. No pašu vāktām sēklām augi nākamajā gadā ražo sliktākas kvalitātes augļus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+