Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Egils Līcītis: Ardievojas no medicīnas 7

Lai kā mēs mīlētu medicīnu un dakterīšus, ar katru dienu vājnieku stāvoklis kļūst grūtāks un Latvija dzīrusies ardievoties no veselības aizsardzības sistēmas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Nav līdzekļu vērmeļu rūgtajam saslimšanas gadījumam. Ķirurgi operācijas veic lāpu gaismā. Mediķi strādā slikti apmaksātās darbavietās, it kā valdību vadītu skops skots. Ar eskulapa honorāru jāknapinās tramvaja biļetei, reti kurais rīts paiet bez izvairīšanās no “Rīgas satiksmes” kontrolieriem, lai nokļūtu darbā. Dr. Danilāns uz stradiņiem iet kājām. Ārsti piepelnās, bet nezin, vai šoziem dzīvoklītī izvilks ar apkurei sagādātām oglēm. Uz Norvēģiju neaizbraukušās medmāsas glabā uzticību kopējas Florensas Naitingeilas ideāliem, bet trūcīgas ēdināšanas dēļ pārvērtušās par ēteriskām būtnēm halātiņos. Par virsstundām mediķim uzsit uz pleca, bet algas pielikumā piemet vien centu monētas. Veterināriem klājas daudz labāk nekā cilvēku dziedinātājiem, arī stomatologiem, kas to nav pelnījuši, ir komfortablāka pārtikusi dzīve.

Pret dakteriem Veselības ministrija lieto viņu pašu paņēmienu – līdz pēdējam neteikt patiesību cilvēkam, kura elpošanu nodrošina skābekļa balons un radi brīdināti pastellēt štrausus. Ministrei Andai ir vēdeklītis priekš nosmacētā, maisiņi ar ledu dziestošajam, miglainas fluorogrammas solījumi par atsāpinošiem ie­šļircinājumiem, bet medicīnai veselība vairs nav sevišķi stiprā un jātaisās uz kluso, sēro vītoliem ieskauto vietu, kur aug rāzīte, pa kādai begonijai. Pat stenošie un vaidošie lāgā netic, ka atveseļosies, saņemot ārstu pakalpojumus nepelnošā uzņēmumā, ar palētinātiem tarifiem, limitētām kvotām un no bada uztūkušiem slimnīcas valdes locekļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Doktori gadiem mācījušies latīņu valodu, zina, ko nozīmē coitus interruptus, studijās nospeķojuši biezas konspektu klades, bet viss velti. Nelīdz gaušanās par godpilnās, cildenās, humānās profesijas atalgojumu un streika draudi. Slimnīcas slēgs. Papriekš dzemdūzi, tad “gaiļus”, “traumas”, trakonamu. Kas notiks, kad aizvērs psihiatrisko klīniku, un, par cik pieaugs sorosītu pulks, kad Tvaikielas pacienti tiks brīvībā!

Ebreju mediķi pārcelsies uz Izraēlu, pārējie varbūt lazaretēs, lauka hospitāļu teltīs, bet dziednīcās vēji dzenās slimību vēstures lapas, palātas tukšas, okulista kabinets ciet, ambulatorais sektors izārdīts – nozare izpostīta. Sasaldējies lai negaida speciālista vizīti. Kam beigtas aknas, lai dzer boržomi. Kam čulga, skleroze, māgas vaina, noasiņošana, vai kurš saspiedies, tam paļauties uz Pestītāju. Bez traumatologiem pusnācija leks uz kruķiem. Vecākais gadagājums, pamēģinājis štociņu, noliksies piekalts pie gultas. Bez seksologa padoma, nepieprotot laulības tehniku, ģimenēs arvien mazāk skanēs bērnu balstiņas, un dzemdības atkal notiks pirtiņā ar vecmāti, kam uz to štelli iesista roka. Cilvēki bez jēgas patērēs sāli, un saldumi būs skolēnu ikdienas maltīte. Kā būtu ar gingko biloba preparātu tukšā dūšā? Ak vai, sabiedriskais medijs uzcītīgi pildījis valsts pasūtījumu un atmaskojis zāļu fabrikantus, kas ar mikstūrām sapelnījuši pasakainas bagātības, un aptieķerus, kas ar uzcenojumiem kļuvuši miljonāri. Arī farmācija tiks iznīcināta, ja jau bija žēl tabletīšu paciņu, zirnīšu stobriņu, tinktūras lāsīti pārdot lētāk, un samusinātā tauta drīz demolēs apothekas.

Neizbēgami, nesaņemot kvalificētu palīdzību, sāksies pašizmeklēšanās un pašoperēšanās. Sirdzēji mēģinās aplikt videofibrorinolaringoskopa vadiņus, noskenēt rentgenā pašiņu, vadoties pēc dr. Apiņa bilžainās “populārās medicīnas enciklopēdijas”, diagnosticēties (vaimandieniņ, izskatās pēc gāzes flegmonas!) un izgriezt no ķermeņa dobumiem bojātus, laiku nokalpojušus orgānus. Iespējams, par dakteriem turpmāk kalpos vēlēti ļaudis – miesnieki vai pret līdzcilvēku sāpēm līdzjūtīgi samarieši. Tomēr diez vai pietiekami apmācīti, lai modinātu sevī Paula Stradiņa ģēniju, pirms kādu simtu cisās iegūlušos palaist viņsaules ceļos.

Cilvēki dosies slimot uz ministriju. Pēdējiem spēkiem foajē pakritušajam šķitīs, ka ar viņu debesīs jau sarunājas eņģeļi. Ak nē, tas vēl būs uzņemšanas telpās pār saļimušo noliecies glītās ministres Čakšas piemīlīgais vaigs. Eņģelis viss ir baltā, nevis valkā pelēku kleitu ar uztamborētu vāverīti.