Arestē VID darbiniekam piederošu bankā glabātu investīciju zeltu 0
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa noteikusi arestu AS “Swedbank” individuālajā seifā glabātam investīciju zeltam – zelta monētām un zelta stieņiem – ap 100 000 latu vērtībā.
Arests noteikts kriminālprocesā, kurā par naudas līdzekļu izkrāpšanu no budžeta tiek tiesāts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks Edgars Strods. Lietas dalībnieku vidū ir arī trīs viņa ģimenes locekles – māte, māsa un sieva un lietā pieaicināta arī “Swedbanka”, kā arī SIA “Līga”, aģentūrai LETA apliecināja tiesas pārstāve Una Zīrāka.
Lietu tiesa bija paredzējusi skatīt jau šā gada janvārī, taču tiesneša slimības dēļ kriminālprocess no izskatīšanas tika noņemts un pagaidām jauns tiesas sēdes datums nav noteikts, piebilda Zīrāka.
VID aģentūra LETA uzzināja, ka kriminālprocess par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, ko VID ierosināja 2010.gadā un kura izmeklēšanas gaitā VID nāca uz pēdām investīciju zeltam, patlaban ir nodots Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
VID gan neatklāj, kad process kriminālvajāšanas uzsākšanai nodots un pret cik personām un par ko to lūgts sākt.
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, 2010.gada sākumā VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) sāka kopumā četrus kriminālprocesus saistībā ar VID amatpersonu rīcību, kuras ilgstoši izspiedušas no uzņēmējiem naudu par PVN atmaksas izkārtošanu.
Par aizdomās turētajiem tika atzītas divas VID amatpersonas, kuru vārdus un ieņemtos amatus VID, norādot uz izmeklēšanas interesēm, neatklāja.
“TV3” raidījums “Nekā personīga” 2010.gada 23.maijā vēstīja, ka tiesa apcietinājusi toreizējo VID Rīgas reģionālās iestādes Analīzes pārvaldes priekšnieka vietnieku Edgaru Strodu, kuram, iespējams, dots kukulis, lai viņš izkārtotu firmai iespēju saņemt pievienotās vērības nodokļa pārmaksu 120 000 latu apmērā, kas uzņēmumam nepienācās.
Kukuli Strods pieņēmis ar cita VID darbinieka Jāņa Nīderšneidera starpniecību. Izmeklētāji kādā bankas glabātuvē atraduši Strodam piederošu zeltu – vairākus kilogramus stieņos un monētās.
VID tolaik informēja, ka divi kriminālprocesi sākti pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta trešās daļas par PVN krāpšanu un krāpšanas mēģinājumu pēc KL 15.panta ceturtās daļas, viens process sākts pēc KL 320.panta trešās daļas un 322.panta otrās daļas par iespējamo kukuļa izspiešanas faktu personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās un kukuļošanas starpniecību, bet ceturtais kriminālprocess – pēc KL 329.panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
VID piebilst, ka vienā no kriminālprocesiem par aizdomās turētajām personām atzītas arī divas personas, kas nav VID amatpersonas.
“Nekā personīga” arī vēstīja, ka augsta līmeņa VID amatpersonas gadiem ilgi esot īstenojušas PVN izkrāpšanas shēmu, par to saņemot kukuļus no uzņēmumiem, turklāt pēdējais gadījums noticis 2010.gadā – šie ierēdņi izkrāpt 120 000 latu kā pārmaksātu PVN palīdzējuši nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA “Eiromāja 3”, kas nodarbojas ar ēku remontēšanu un apsaimniekošanu. Uzņēmums daļēji pieder Inārai Grāvītei.
Uzņēmuma advokāts bijušais Finanšu policijas darbinieks Ivars Mileika raidījumam apgalvoja, ka PVN atmaksa uzņēmumam pienākusies un nekādas nelikumības pieļautas neesot.
