Foto: LETA/AFP

Argentīna 13 gados piedzīvo otro parādsaistību defoltu 0

Argentīna pēdējo 13 gadu laikā piedzīvojusi otru parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu pēc tam, kad pēdējā brīža pārrunas Ņujorkā ar augsta riska fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem beigušās bez panākumiem.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Hedžfondu investori bija pieprasījuši Argentīnai pilnībā izmaksāt 1,3 miljardus dolāru par to īpašumā esošajām obligācijām, taču Buenosairesa norāda, ka nevar to atļauties un apsūdzējusi investorus par valsts parādsaistību problēmas izmantošanu, lai gūtu peļņu.

ASV tiesas tiesnesis bija noteicis gala termiņu ceturtdien plkst.4 (plkst.7 pēc Latvijas laika), lai Argentīna un hedžfondi panāktu vienošanos, taču trešdienas vakarā Argentīnas ekonomikas ministrs Aksels Kisilofs pavēstīja, ka investori noraidījuši valdības jaunāko piedāvājumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Diemžēl, vienošanās nav panākta un Argentīna nenovēršami pasludinās maksātnespēju,” trešdienas vakarā sacīja tiesas nozīmēts starpnieks Daniels Polaks.

ASV tiesas arī bloķējušas maksājumus citiem obligāciju turētājiem, kuri iepriekš bija panākuši vienošanos ar Argentīnu, kamēr netiks noslēgta vienošanās ar šiem hedžfondiem.

Sagaidāms, ka šis defolts gan neietekmēs Argentīnas ekonomiku tāpat, kā 2001.gadā, kad desmitiem cilvēku gāja bojā ielu protestos un varasiestādes iesaldēja noguldītāju kontus, lai apturētu strauju līdzekļu izņemšanu no bankām.

Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard and Poor’s” jau trešdien samazināja Argentīnas kredītreitingu līdz “selektīvai maksātnespējai”. Aģentūra pavēstīja, ka pārskatīs valsts kredītreitingu, ja tā radīs iespējas veikt nepieciešamos parādsaistību maksājumus.

Argentīna pēc ekonomikas krīzes 2001.gadā piedzīvoja parādsaistību maksātnespēju un kopš tā laika bija iesaistījusies juridiskā cīņā ar obligāciju turētājiem, ko vada hedžfondi “NML Capital” un “Aurelius Capital”.

Investori, kuriem pieder vairāk nekā 92% defoltu piedzīvojušo Argentīnas obligāciju, 2005. un 2010.gadā piekrita norakstīt divas trešdaļas no to pirmskrīzes vērtības, sniedzot Argentīnai laiku atjaunot tās ekonomiku. Taču “NML Capital” un “Aurelius Capital” šajā restrukturizācijā piedalīties atteicās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.